“Nu jau nāk, nu jau nāk!” priecīgi iesaucas Liepājas pilsētas veco ļaužu dzīvojamās mājas iemītnieki. Jo kāpnēs dzirdamas čalas. Svinīgi saposti, Nīcas pirmsskolas izglītības iestādes “Spārīte” bērni kopā ar vecākiem un audzinātāju atbraukuši apsveikt seniorus Latvijas dzimšanas dienā.

Mazie ir samulsuši no svešās vietas un daudzajiem skatītājiem. Tomēr kopā ar lielajiem braši un pārliecinoši izskan dzeja un dziesma. Bērni arī pastāsta, kas viņiem ir Latvija. Tā ir jūra, meži, ezeri, upes un mazas meitenes un zēni, kuriem lieliem jāizaug. Nīcenieki atveduši ne tikai koncertiņu, bet arī dāvanas. Visi vecie ļaudis var cienāties ar kliņģeri un izvēlēties sev lauku labumus – ābolus, bumbierus un burciņas ar krājumiem ziemai. Tā kā grupiņa neatbrauca ciemos pilnā sastāvā, veco ļaužu mājā paliks skaista fotogrāfija ar visiem bērniem, kas pielikuši roku, gatavojot dāvaniņas svētkos.

Jānis un Katrīna māj ar galvu, kad vaicāju, vai patīk atbraukt ciemos. Abiem arī patīkot dziedāt. Viņu audzinātāja Gunta Barena atklāj, ka veco ļaužu sveikšanas ideja radusies tāpēc, ka vēlas Latvijas simtgadei labus darbus darīt: “Mēs jau esam maziņi, neko lielu nevaram. Tad izdomājām labo darbu veikt šādi. Bērni gatavojās un nepārtraukti vaicāja, kad brauksim. Viņiem tas ir emocionāls pārdzīvojums. Esam arī Nīcā iestādījuši savu ozolu Latvijai.”

Olivera māmiņa Kristīne Kopštāle un Ullas māmiņa Maija Žodziņa stāsta, ka vecāki noorganizēja transportu uz Liepāju, katrs atnesa savu darinājumu burciņu. “Tā kā Nīcas bērnudārzs tagad ir ekoskola, zaļā kustība un labi darbi ir mūsu mērķis,” saka Maija. “Spārītē” ir atklāta labo darbu kastīte Latvijas simtgadei, un šis ir viens no tiem. “Bērniem teicām, ka brauks pie omītēm un opīšiem. Oliveram pastāstīju, ka iesim arī pie cilvēkiem, kas, piemēram, neredz. Vaicāju, vai tu iesi? Viņš teica, jā. Šādas tikšanās rosina bērnus saprast, ka var būt arī citādi nekā pašu ģimenē, mājās, ka ir arī atšķirīgi cilvēki. Tāpēc vecāki iesaistījās, ka tā ir sava veida izglītošana,” atzīst Kristīne. Inga Vaiteika kopā ar meitiņām Līvu un Ievu dāvanai sagatavojušas un izrotājušas medus burciņas: “Meitiņām bija tādi prieki, kad teicu, ka brauksim ciemos. Darām labos darbus, un, tā kā ir divas māsiņas, tad mums viss ir dubultā.”

Veco ļaužu mājas iedzīvotāji ir aizkustināti. “Ļoti skaists pasākums. Sen tādā neesmu bijusi. Un vēl ar šitādiem cienastiem! Izvēlējos sev burciņu. Tiešām tagad ir svētku sajūta,” Melitai Vasiļjevai mazliet aizlūst balss. Valdis Hermanis saka, ka viņam ļoti patika mazie bērniņi. “Tik mazi nekad pie mums ciemos nebija bijuši.” Izskan arī doma, ka “tur jau necik nebija – pucējāmies, nācām, un nekā”, bet tas nav vairākuma viedoklis. Dodoties prom pēc pasākuma, kāda sieviete teic lielu paldies. Stāstu, ka esam no redakcijas, nevis apsveicēji. “Bet kopā būšana ir vissvarīgākā,” viņa atsaka.