Lēmums par medību tiesību nomas izsoli pieņemts jau vasarā, atgādina pašvaldības izpilddirektora vietnieks Mārtiņš Tīdens. Sāka to organizēt, taču dome saņēmusi vēstuli no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) par to, ka viņi iebilst izsoles rīkošanai, pirms ir pieņemti saistošie noteikumi par medību procesu pilsētas teritorijā.

“Apzinot vismaz pusi Latvijas, konstatēju, ka tādu noteikumu nav nevienam,” pastāsta M. Tīdens, “jo grozījumi “Medību likumā”, kas tos pieprasa, stājās spēkā šā gada 1. aprīlī.” Noteikumus septembrī pirmais apstiprināja Siguldas novads, un Liepāja ņēma tos par paraugu.

“Iesaistītie profesionāļi un pašvaldības bija lielā neizpratnē – ko šajos noteikumos iekšā likt?” saka izpilddirektora vietnieks, norādot, ka valstī medību joma jau ir ļoti stingri reglamentēta un kontrolēta.

Viņaprāt, pareizāk būtu vien paredzēt iespēju izdot šādus noteikumus, ja pilsētā ir kāda īpaša specifika, nevis uzlikt par pienākumu.

Visas šīs birokrātiskās noņemšanās dēļ domei vēlreiz būs jāatgriežas pie jautājuma par medību tiesību nomas izsoli, jo agrākie termiņi ir mainījušies. “Mēs šajā brīdī saskaramies ar valsts nespēju sakārtot likumdošanu,” notiekošo komentē Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, uzsverot, ka valsts liek nodrošināt pilnīgi nevajadzīgu birokrātisku procedūru, pieņemot saistošos noteikumus par to, ko likums jau ir noregulējis.

Viņš iesaka domes juridiskajai daļai sagatavot vēstuli VARAM ar lūgumu izvērtēt iespējas pārskatīt vairākus saistošos noteikumus, lai lieki nenoslogotu pašvaldības.

Jau rakstījām, ka 2017. gadā noslēgtajam līgumam ar “Liepājas Mednieku klubu” beidzas termiņš, bet tagad ir prasība rīkot izsoli.

Līgums neparedz aktīvas medības, mednieku uzdevums ir novērst bebru postījumus un savvaļas dzīvnieku ienākšanu pilsētā.

M. Tīdens norāda, ka medību tiesību noma varētu maksāt ap tūkstoš eiro gadā, lai gan mednieki patiesībā nāk pretī pašvaldībai, neļaujot izvērsties bebriem vai slimām mežacūkām iet uz ostu.