Mēģinās nožogot sinagogas piemiņas zīmi, lai suņi netiek apčurāt
Daudzi Liepājas gidi ievērojuši, ka Lielās Horālās sinagogas piemiņas zīme Kuršu ielā ir apčurāta. ”Kauns no tūristiem. Gandrīz katru dienu Vecliepājas pastaigās te iet garām,” teic viena no pilsētas viesu pavadonēm Nora Driķe. Fonda ”Liepājas ebreju mantojums” vadītāja Ilana Ivanova zina – vainīgie ir suņi, kas šo vietu iemīļojuši ”iezīmēt”.
liepajniekiem.lv
Šis pilsētvides objekts nav Liepājas Komunālās pārvaldes bilancē. ”Tas jākopj īpašniekam vai ietves tīrītājiem, tam, kas ir blakus esošās daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs vai valdītājs,” norāda pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.
”Es nevaru tur neko līdzēt,” spiesta atzīt I. Ivanova, ”nezinu, ko darīt. Periodiski zīmi mazgājam. Bet cilvēki iet staigāt ar suņiem, tiem patīk un apčurā.
Jūs nevarat iedomāties – man visu laiku jāņem cilvēks, kas to visu apmazgā.
Tas tiešām ir briesmīgi, bet nevaru audzināt suņu īpašniekus, kuri uzskata, ka suņiem ir prioritāte un neko tiem nedrīkst aizliegt; kur grib, tur čurā.”
Viņa jau nolēmusi meklēt risinājumu kopā ar būvniecības speciālistiem un arhitektiem par apžogojuma ierīkošanu tādā veidā, lai tas nebojātu kopskatu, bet suņi netiktu piemiņas zīmei klāt.
Pirms Otrā pasaules kara Liepājā darbojās 12 sinagogas un lūgšanu nami.
Visnozīmīgākā bija Lielā Horālā sinagoga Pētera ielā 13 (tagad Kuršu 11/13). Vācu okupācijas laikā nacisti ēku lika nojaukt un vērtības izlaupīja un iznīcināja, lai pilsētā nekas neatgādinātu par ebrejiem.
2014. gadā sinagogas vietā atklāja piemiņas zīmi, kuras autors ir mākslinieks Raimonds Gabaliņš.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
