Latvijas pirmā valdības vadītāja Kārļa Ulmaņa piemineklis Liepājā, iespējams, atradīsies rekonstruējamajā skvērā Lielajā ielā 16, pretī lielveikalam “Kurzeme” – šo vietu par vislabāko atzina pieminekļa autore tēlniece Arta Dumpe.

Pieminekli “Pretī bangām” Liepājai gatavojas dāvināt Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonds, un Pilsētas dome gatavojas to pieņemt. Piektdien tēlniece kopā ar fonda priekšsēdētāju Mirdzu Stirnu par to runāja ar domes priekšsēdētāju Uldi Sesku. A.Dumpe,  fonda vadītāja Mirdza Stirna un Liepājas pašvaldības pārstāvji apmeklēja trīs vietas, kuras pilsētas galvenais arhitekts I. Kalns un galvenā māksliniece Agita Ansule ieteica par iederīgākajām K. Ulmaņa tēlam: promenādi pie Loču torņa, kur jau ir piemiņas zīme kuģim “Saratov”, kas Liepājā deva patvērumu brīvās Latvijas pirmajai, K. Ulmaņa vadītajai valdībai īsajā laikposmā, kad Liepāja kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu 1919. gadā; Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolu, kuras pamatakmens likšanā K. Ulmanis piedalījies, un Lielās ielas skvēru. I. Kalnam vispiemērotākā šķita vieta pie skolas, bet tēlniecei vislabāk no visām piedāvātajām vietām patika skvērs, jo tajā piemineklim apkārt būtu  dzīvīga vide, garām staigā daudz cilvēku, arī fons – lielie koki – šķita atbilstošs. Turklāt skvēra rekonstrukcijas projektā, kuru varētu īstenot nākamgad par Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu, arī ir paredzēta vieta kādam iepriekš nenoteiktam skulpturālam veidojumam.

Artas Dumpes, akmeņkaļa Ivara Feldberga un arhitekta Aivara Zavacka veidotais piemineklis “Sašķeltā pasaule”, kurš tapis par tautas saziedotajiem apmēram 22 tūkstošiem latu, iepriekš bija paredzēts novietošanai Turkmenistānā, uz kuru ved padomju represijās cietušā K. Ulmaņa meklējumi – faktiski viņa kapavieta ir nezināma. Taču daudzi represētie zvanījuši uz fondu un lūguši pieminekli atstāt tomēr Latvijā; turklāt arī pieminekļa iniciatīvas grupa iepriekš Turkmenistānā nav tikusi ielaista, ziņo vairāki mediji. Pēc sarunām ar bijušajiem Latvijas prezidentiem Gunti Ulmani, Valdi Zatleru un pašreizējo prezidentu Andri Bērziņu nolemts, ka piemineklim jāpaliek Latvijā. Tad M. Stirna ierosinājusi pieminekli uzstādīt Liepājā – bet tagad ar citu nosaukumu un arī pārveidotu atbilstoši tam. Latvijā K. Ulmanim šis būs trešais un, pēc M. Stirnas domām, pēdējais piemineklis: 2003. gadā Rīgā, K. Valdemāra ielā uzstādīts pāvilostnieka, tēlnieka Ulda Kurzemnieka veidotais, pēc tam K. Ulmaņa dzimtas mājās “Pikšās” par Zemnieku savienības ziedojumu – arī A. Dumpes veidotais, un trešais, domājams, būs Liepājā.

Lai gan piemineklis pilsētai tiks dāvināts, un pašvaldība, visticamāk, to pieņems, finansējums pašvaldībai būs jāatrod pieminekļa pamata laukuma izveidei.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Meklējot vietu Kārļa Ulmaņa piemineklim Liepājā (no kreisās): tēlniece Arta Dumpe, Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna, Liepājas galvenais arhitekts Indulis Kalns.

Foto – Liepājas domes arhīvs

Sagaidāms, ka Liepājā uzstādīs šādu Kārlim Ulmanim veltītu pieminekli “Pretī bangām”. Kopā ar pamatni tā augstums būs apmēram 2,40 metru, teica A. Dumpe.