Ceturtdiena, 25. aprīlis Līksma, Bārbala
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Melnā piektdiena “Zilajā brīnumā”: padomju represiju upuri un izdzīvojušie

Sākoties atmodai, Liepājā bija kļuvis par tradīciju zīmīgos datumos uzsākt gājienu ar piemiņas brīdi pie namiem Republikas un toreiz M. Būkas (pirms tam un tagad Toma) ielas krustojumā. Pie tā sauktā Zilā brīnuma, kā arī pie ielas pretējā pusē pa diagonāli esošā nama, kur agrāk izvietojās okupantu represīvās iestādes.

Melnā piektdiena “Zilajā brīnumā”: padomju represiju upuri un izdzīvojušie
Ziņas par liepājnieku slepkavošanu Zilajā brīnumā drīz vien pēc notikušā pāršalca pilsētu, lai gan visu upuru atpazīšana, kā arī iespējamie viņu aresta iemesli vēl šodien ir mīkla. (Foto: Egons Zīverts)
Ziņas par liepājnieku slepkavošanu Zilajā brīnumā drīz vien pēc notikušā pāršalca pilsētu, lai gan visu upuru atpazīšana, kā arī iespējamie viņu aresta iemesli vēl šodien ir mīkla. (Foto: Egons Zīverts)
25.08.2022 00:02

Linards Muciņš, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, zvērināts advokāts,LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicināts eksperts

"Liepājas Vēstules"

Republikas ielas 19. namā atradās NKVD (milicijas), bet pretī attiecīgi – NKGB (čekas) mītnes (Toma ielā 36). Cik cilvēku sākuši un beiguši savu Golgātas ceļu šo namu pagrabos?

Izdzīvojušie liecina

Nams Republikas ielā 19 daudziem liepājniekiem pazīstams ar nosaukumu Zilais brīnums. Kā raksta profesors Jānis Krastiņš savā grāmatā ”Liepāja. Jūgendstila arhitektūra”, sakarā ar to, ka Liepājas kara ostai bija piešķirts cietokšņa statuss, ko atcēla tikai 1908. gadā, pilsētā bija noliegts celt namus, kas augstāki par diviem stāviem.

Zūdot šim ierobežojumam, Liepājā sāka celt vairākstāvu namus, kuru vidū izcēlās divi, ko iesauca par brīnumiem to lieluma dēļ – par Zilo brīnumu  – zili krāsoto piecstāvu namu Republikas ielā 19, kurš atrodas uz Republikas un Toma ielas stūra, bet S. Kļepeņina celto namu Baznīcas ielā 18 – par Pelēko brīnumu.

Kad Latvijā bija ienākusi okupantu Sarkanā armija, daudzdzīvokļu namā Republikas ielā 19 1940. gadā iekārtojās Liepājas pilsētas milicijas nodaļa. Kas tur notika, liepājnieki nezināja.

Plašākai sabiedrībai šī nama pagraba durvis atvērās 1941. gada 29. jūnijā. Pieci cilvēki pa tām iznāca kā dzīvi asinsdzīru liecinieki. Astoņpadsmit nošauto cilvēku personību noskaidrošanā piedalījās liels skaits liepājnieku. Kāds skats pavērās viņu acīm, redzams fotogrāfijās, kuras ievietotas grāmatā ”Baigais gads”, bet oriģināli šobrīd apskatāmi Liepājas muzeja nodaļas ”Liepāja okupāciju režīmos” ekspozīcijā.

Ir noskaidrota lielākā daļa 1941. gada 27. jūnija naktī milicijas pagrabā noslepkavoto personību.

(Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

Viens no pieciem dzīvi palikušajiem upuriem, kurš vēl deviņdesmito gadu sākumā bija dzīvs un dzīvoja Liepājā, Ādolfs Dzintarnieks atcerējās: ”Bija piektdienas [27. jūnija] rīts, pulkstenis bija apmēram trīs, kad mūs no lielās kameras veda ārā pa vienam uz citu mazāku kameru, kur atradās sievietes.

Nepagāja dažas sekundes, kad kameru durvīs parādījās miliču sejas. Izsauca manu vārdu. Izejot no kameras, man lika iet atpakaļ lielajā kamerā, kur pie sienas ieraudzīju divus miličus ar pistolēm rokās. Kad atskanēja divi uz mani mērķēti pistoles šāvieni, pakritu un paliku guļam.

Šauts tika ar naganiem. Kāds no miličiem pienāca pie manis, paņēma aiz kājas un pievilka pie malas. Tad sekoja citu kamerā iesaukto apšaušana, starp kuriem bija arī sievietes.

Miliči šāva kā ārprātīgi. Pagrabā atskanēja mirēju vaimanas. Pēc pirmajiem šāvieniem tūlīt metos pie zemes un izlikos miris. Man virsū sakrita vairāki līķi, bet pats es paliku neievainots.

Tās sakrita man virsū. Pēc tam vēl otru reizi miliči ar kabatas lampiņu pārstaigāja kameru un tiem, kas vēl kustējās un nāves mokās raustījās, raidīja revolvera šāvienus. Manīju, ka kāda lode man iestrēgst gurnā. Tad kameras durvis tika noslēgtas un asinsdzīres turpinājās citās kamerās, kur skanēja sieviešu izmisuma kliedzieni.”

Tiesa savā spriedumā atzīst, ka Liepājas milicijas pagrabā noslepkavoti ne mazāk kā 15 cilvēku. (Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

Bez šīm atmiņām, kas atrodamas laikraksta ”Kurzemes Vārds” 1941. gada 4. jūlija numurā, Ā. Dzintarnieks sarunā man norādīja, ka šāvēji bija pilsētas milicijas miliči, bet acīmredzot neprofesionāli slepkavas, jo viņam veltītās pirmās divas lodes skārušas tikai kreklu uz vēdera, un tā viņš palicis dzīvs.

Kā lasāms laikraksta ”Kurzemes Vārds” 3. jūlija numurā, izdzīvojušais Latvijas armijas kapteinis Žanis Kāns liecināja sekojošo: ”Apcietinātos kamerās bieži mainīja. Dažus veda iekšā, dažus veda ārā, pārmainīja no vienas kameras otrā. Tā pienāca piektdienas rīts. Pulkstenis varēja būt apmēram trīs, ko vērojām pēc agrās rīta gaismas.

Pēkšņi izdzirdējām pagrabā smagus soļus. Mūsu kameras durvīs parādījās miliču niknās sejas. Kāds no mūsu bendēm skatījās papīra lapā un izsauca mūsu vārdus. Pirmo izsauca Vilbrantu, meklēja arī Dzintarnieku.

Kuru no kameras izsauca, to turpat koridorā nošāva. Pēkšņi mūsu kameras durvis atvērās pilnīgi un tanīs mēs redzējām pret mūsu galvām vērstus pistoļu stobrus. Miliči šāva kā ārprātīgi. Pagrabā atskanēja mirēju vaimanas. Pēc pirmajiem šāvieniem tūlīt metos pie zemes un izlikos miris. Man virsū sakrita vairāki līķi, bet pats es paliku neievainots. Uz līķu kaudzes vēl iegrūda dažus no blakus kamerām un arī nošāva.”

Jaunas ziņas par upuriem

Kaut arī liepājnieki pazina gandrīz visus noslepkavotos un varēja nodot tos apbedīšanai, laikrakstā minēti tikai 13 no pavisam 18 noslepkavoto vārdiem. Bija nepieciešama izpēte, lai noskaidrotu pārējos.

Arī priekšstats par upuriem bija nenoteikts, kamēr, veicot pētījumu, man izdevās noskaidrot, ka Latvijas Valsts vēstures arhīvā ir saglabājušās pases un dažu organizāciju pirmskara personu lietas.

Rūpnīcā ”Sarkanais metalurgs” bija strādājuši Holcmanis un Briķis, kur viņiem padomju vara bija iekārtojusi grandiozu personas lietu ar atbildēm uz vairāk nekā 40 jautājumiem. Kalvem bija Latvijas Universitātes personas lieta, bet Jacīno daudz braukāja uz ārzemēm, tāpēc saglabājušās viņa ārzemju pases.

Tā nu mums šodien ir iespēja ieskatīties viņu sejās, uzzināt sīkāk par viņiem un viņu ģimenēm, izvirzīt versijas, kādēļ viņi arestēti.

Alfrēds Holcmanis (Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

Holcmanis Alfrēds Roberta d. dzimis 1914. gada 16. janvārī Kamsētā, Sibīrijā, kur par sodu 1908. gadā izsūtīti viņa vecāki, latvietis, Liepājas drāšu fabrikas (vēlākais ”Sarkanais metalurgs”) kantorists (noliktavas pārzinis), dzīvoja Fr. Brīvzemnieka ielā 10–3, beidzis divas klases Jelgavas ģimnāzijā, no 1936. līdz 1937. gadam dienējis Jātnieku pulkā, dižkareivis.

Pierakstīts arī, ka tēvs 1919. gadā dienējis Imantas pulkā, bet tēva māsa precējusies un tobrīd dzīvojusi Berlīnē, Vācijā.

Briķis Ernests Ādama d. dzimis 1910. gada 29. augustā Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā, latvietis, Liepājas drāšu fabrikas kalpotājs, tehniķis, dzīvoja Loču ielā 5–1, arī Tosmares ielā 6–5, beidzis Liepājas Valsts tehnikumu, precējies, sieva Briķis (Svilpe) Vera Pāvila meita, krieviete, mājsaimniece.

Ernests Briķis (Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

Dienējis Bruņoto vilcienu pulkā, kaprālis, pirms tam strādājis par atslēdznieku Liepājas cukurfabrikā, Liepājas Valsts dzelzceļa darbnīcās par atslēdznieku un brigadieri, pratis vācu valodu. Sastāvējis Aizsargu organizācijā, Bruņoto vilcienu aizsargu pulkā. Iesniegumā ierakstījis: ”1940. gada jūlijā mani kā bijušo aizsargu atlaida no darba dzelzceļa darbnīcās.”

Rezolūcija: ”1940. gada 12. decembrī. Kā bijušais aizsargs nevēlams. SM [Sarkanā metalurga] str[ādnieku] komit[eja] I. Skulte.”

Kalve Alberts Jāņa d., dzimis 1907. gada 29. decembrī Maskavā, bijušais Liepājas apgabaltiesas virsprokurors, augstākā izglītība, beidzis LU Juridisko fakultāti, dzīvoja Kr. Barona ielā 19. 1940. gada maijā mainījis uzvārdu no Vinčels uz Kalve.

Alberts Kalve (Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

Jacīno Francisks (Francisko) Franciska d., dzimis 1905. gadā Ventspilī, vācietis, PSRS Jūras kara flotes rūpnīcas ”Tosmare” inženieris, dzīvoja Kr. Valdemāra ielā 18 kopā ar māti, augstākā izglītība.

Arhīvā saglabājušās trīs ārzemju pases, pilnas ar attiecīgiem spiedogiem no ceļojumiem pa Eiropu, lielākoties Poliju, Vāciju u. c. valstīm (protams – pirms dzelzs priekškara uzcelšanas).

Francisks Jacīno (Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

No nāves orģijām dzīvi izglābās pieci liepājnieki  – Ādolfs Dzintarnieks, Žanis Kāns, Hermanis Štegers, ievainotais Oldenburgs un tirgotājs Ošis, bet vairāki eksekūcijā izdzīvojušie, kā Keiselis, Brekters un vēl daži, tika noslepkavoti, kad par ātru mēģināja atstāt Zilo brīnumu.

Komunistiskā genocīda upuri Liepājā 1941. gadā

Zilā brīnuma upuri

1. Francis Konrāda dēls Rozenholms, dzimis 1894. gadā, kalējs fabrikā ”Pluto”, dzīvoja Liepājā, Raiņa ielā 52, soms.
2. Krišis Viļa dēls Hindenbergs, dzimis 1914. gadā, dzīvoja Liepājā, Dārza ielā 49, latvietis.
3. Jāzeps Ādama dēls Keiselis, dzimis 1886. gadā, strādnieks, kādreiz bijis policists, dzīvoja Liepājā, Dārza ielā 53, latvietis.
4. Alfrēds Roberta dēls Holcmanis, dzimis 1914. gadā Krievijā, ”Sarkanā metalurga” kantorists, dzīvoja Liepājā, Fr. Brīvzemnieka ielā 10–3, latvietis.
5. Farancisks (Francisko) Franciska dēls Jacīno, dzimis 1905. gadā Ventspilī, rūpnīcas ”Tosmare” inženieris, dzīvoja Liepājā, Kr. Valdemāra ielā 18, vācietis.
6. Melānija Jacīno, tēva vārds nezināms, dzimusi 1884. gadā, mājsaimniece, dzīvoja Liepājā, Kr. Valdemāra ielā 18, vāciete.
7. Zallijs Gešaja Šloma dēls Biļeckis, dzimis 1879. gadā, tirgotājs, dzīvoja Liepājā,
Graudu ielā 50, ebrejs.
8. Eižens Kārļa dēls Vilamovskis, dzīvoja Liepājā, Dzintara ielā 52, latvietis (vācietis?).
9. Alberts Jāņa dēls Kalve (Vinčels, uzvārda maiņa), dzimis 1907. gadā Maskavā, bijušais Liepājas apgabaltiesas virsprokurors, dzīvoja Liepājā, Kr. Barona ielā 19, latvietis.
10. Augusts Otto dēls Tauriņš,
dzimis 1910. gadā, pilsētas bibliotekārs, dzīvoja Liepājā, Zivju ielā 7 (Peldu ielā 38?), latvietis.
11. Fricis Miķeļa dēls Strazdiņš, dzimis 1880. gadā, pārdevējs, dzīvoja Liepājā, Siena ielā 11, latvietis.
12. Kate Miķeļa meita Strazdiņš, dzimusi 1883. gadā, pārdevēja, dzīvoja Liepājā, T. Breikša ielā 5, latviete.
13. Līza Miķeļa meita Roštena (dzimusi Strazdiņa), dzimusi
1885. gadā, veikalvede, dzīvoja Liepājā, Bāriņu ielā 21, latviete.
14. Rūdolfs Kristapa dēls Strazdiņš, dzimis 1912. gadā, lauksaimnieks, dzīvoja Liepājas apriņķa Durbes pagasta ”Kugrās”, latvietis.
15. Jānis Viļa dēls Vilbrants,
dzimis 1876. gadā, pensionārs, dzīvoja Liepājā, Fr. Brīvzemnieka ielā 47, latvietis.
16. Andrejs Brekters, dzimis 1872. gadā, mehāniķis, dzīvoja Liepājā, Lāču ielā 31 (T. Breikša ielā 32?), latvietis, 2. lutera draudzes priekšnieks.
17. Ernests Ādama dēls Briķis, dzimis 1910. gadā Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā, dzīves vietas Liepājā, Loču ielā 5–1, Tosmāres ielā 6–5, ”Sarkanā metalurga” kantorists, latvietis.
18. Nepazīstams krievu tautības ieceļotājs (?).

Teodoru Volframu apvainoja par sarkanā stūrīša slēgšanu, lai tur novietotu slimniekus un ievainotos, kā arī par viņa iebildumiem ieroču izvietošanai slimnīcas teritorijā. (Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

Upuri – Liepājas slimnīcas darbinieki

1. Teodors Volfrāms, dzimis 1908. gada 24. maijā, Liepājas slimnīcas galvenais ārsts.
2. Sergejs Hercenbergs, dzimis 1895. gada 29. februārī, Liepājas slimnīcas kurinātājs.

Daktera Volframa zārku nes nākošais Liepājas pilsētas slimnīcas direktors Nikolajs Zandbergs (pirmais kreisā pusē). (Foto no Liepājas muzeja nodaļas “Liepāja okupācijas režimos” krājuma)

Slimnīcas darbinieki tika izvadīti un apglabāti no darba vietas slimnīcā ar milzīgu skaitu pavadītāju, ko pat varētu salīdzināt ar protesta demonstrāciju.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz