No nākamā gada zvejnieki varēs krastā
vest augumā mazākas mencas, un tas ļaus labāk pildīt Latvijai iedalīto zvejas kvotu.
Bet izpildīt to nevarēs tik un tā, jo šo zivju skaits rūk un pieaugt vismaz
pagaidām negrasās, saka zvejnieku pārstāvis Inārijs Voits.

“Menca atpakaļ nenāks,” nosaka Latvijas Zivsaimnieku
asociācijas vadītājs I. Voits. Šogad Latvijai ļauts nozvejot 6,2 tonnas šo
zivju, nākamgad vairs tikai 4,8 tonnas. Tomēr arī nākamgad, visticamāk, Latvijas
zvejnieki tik daudz nemaz neiespēs sazvejot. Gandrīz visi mencu zvejnieki, to
apzinoties, atdod daļu kvotas valstij atpakaļ, saka I. Voits. Likumdošana
paredz, ka kvotai jābūt izpildītai vismaz par 80 procentiem, ja tas nav
izdarīts, to var zaudēt pavisam. Tādēļ zvejnieki pacieš finansiālus zaudējumus
– naudu, kas par kvotu iemaksāta Zivju fondā, viņi neatgūst –, taču saglabā
iespēju pie mencu zvejas atgriezties labvēlīgākos apstākļos.

No Latvijai 2013. gadā piešķirtās mencu kvotas izpildīti 38
procenti, šogad tie varētu būt 35 līdz 37 procenti, lēš I. Voits. Viņam
nav zināms, ka tieši mencu skaita sarukšanas dēļ kāds zvejniecības uzņēmums
patlaban gatavotos pārtraukt darbu jūrā. Taču zināms esot tas, ka neviens
zvejnieks nav ņēmis bankā aizdevumu mencu zvejas kuģa iegādei. “Ja būtu
ņēmuši, tad gan tagad bankrotētu.”

Nedaudz izdevīgākus apstākļus zvejniekiem radīs tas, ka nākamgad krastā
drīkstēs vest mazākas zivis – no 1. janvāra ir mainīts references jeb
izkraušanas izmērs. Tagad nodot tālāk varēs arī tikai 35 centimetrus garas
zivis. Līdz šim robežizmērs bija 38 centimetri. Mazākas par to iepriekš
zvejniekiem bija jāmet ārā.

Mencu skaita sarukšana nav jauna problēma, tā vērojama nebūt ne pirmo
gadu. “Te nav zvejnieki pie
vainas,” saka Zivsaimnieku asociācijas vadītājs. Zinātnieki šo jautājumu
pētot un izvirzot dažādas hipotēzes. Viena no tām par vainīgajiem nosauc roņus.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 2.decembra numurā.

#kvards-20141202-08#