Asā šokolāde

Braucienā uz Lietuvu jau pirmais pieturas punkts pirms ziedu paradīzes pilnībā ļauj aizmirst ikdienu. Konfekšu fabrika “Rūta” Šauļos ir Lietuvas nacionālais lepnums.

Pirmā mazā karameļu ražotne šai namā izveidota 1913. gadā, un fabrika augusi, attīstījusies neatkarīgās Lietuvas valsts laikā, tikusi padomju varas nacionalizēta, pēc neatkarības atgūšanas atkal nonākusi privātās rokās.

Pēc visiem vēstures griežiem konfekšu fabrika joprojām ir savu dibinātāju ģimenes rokās, acīmredzot tieši tāpēc “Rūta” ir zīmols, kuru pazīst gan Lietuvā, gan ārpus tās.

Mielot acis pie konfekšu ražošanas procesa te gan nevar, taču visu atsver Šokolādes muzejs, informācijas centrs, veikaliņš un kafejnīca.

Protams, šokolādes stāsts ir sācies tikai tad, kad eiropieši atklāja Ameriku un ievēroja, ka vietējie gatavo un dzer brūnu dzērienu, kas sniedz milzu enerģiju un uzmundrinājumu. Lai tas būtu baudāms (jo cukura nebija), cilvēki šokolādes dzērienu gatavoja ar pikantām garšvielām.

Šādu čili šokolādi var nobaudīt kafejnīcā, un sekas ir atbilstošas gides teiktajam – tik daudz spara, ka nostaigāt visu garo gājēju ielu Šauļos turp un atpakaļ ir tīrais nieks.

Jā, šokolāde autentiskā versijā ir dzēriens. Tāfelītes ir eiropiešu izgudrojums, kura labad vispirms vajadzēja iemācīties no saberzto pupiņu masas nodalīt kakao sviestu.

Šauļi esot ieguvuši savu nosaukumu no Saules kaujas. Arī pilsētas vecumu skaita no tās – no 1236. gada 22. septembra. Kaujas uzvaras simbols – zeltā mirdzošs strēlnieks ar loku – ir viens no apskates objektiem pilsētā.

Pilsēta bagāta ar strūklakām, vairākas no tām ir mākslinieku darbi. Orientēties Šauļos var pēc to slavenākās un vecākās ēkas, jo svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrāles tornis saskatāms gandrīz no jebkuras vietas pilsētā.

Ja vēlas Šauļos pavadīt vairāk laika, šeit var apmeklēt daudzus neparastus muzejus – velosipēdu, telefona, dzelzceļa, eņģeļu un pat kaķu.

Virtuvē ienāk Tads Blinda

Pakrojas muiža ir Lietuvā lielākais vēlīnā klasicisma stilā būvētais ēku komplekss. Katra no 26 ēkām darbojas un dzīvo savu dzīvi tā, it kā kalendārs joprojām rādītu 19. gadsimtu.

Tūristus kungu mājā sagaida gidi laikmeta tērpos, kuri nepārstāj uzsvērt, ka mēs esam 19. gadsimtā. Telpu iekārtojums patiesi rada iespaidu, ka īpašnieki, Ropu ģimene, devušies izbraukumā vai viesos, bet viņu mantas, sadzīves priekšmeti un vaļasprieki gaida saimnieku atgriešanos, kad viss atkal tik ņemts rokās un lietots.

Pietēlotā sašutumā muižas istabene raida laukā no virtuves pašu Tadu Blindu. Ak, tu, viens! Kā kungu nav mājās, tā klāt, droši vien atkal grib lenkt muižnieku meitu.

“Tads Blinda: leģendas sākums” tiek dēvēta par visu laiku slavenāko lietuviešu filmu, tās uzņemšana, tāpat kā Lietuvas Robina Huda dzīve, bijusi saistīta ar Pakrojas muižu. Nepakļāvīgais kalpu puisis kļuvis par dumpinieku vadoni.

Muižas darbnīcās un ekspozīcijā blakus senajai tehnikai un automobiļiem ir arī Tada Blinda auto un kariete, kas redzamas kinolentē.

Muižas saimniecisko būvju atvērtās durvis aicina – nāc, skaties, piedalies, nogaršo! Manufaktūrā apstrādā vilnu, bitenieks sviež medu, spirta un alus brūzī kuras krāsnis, destilējas un rūgst dzērieni, kas top tikai no tepat uz vietas audzētām izejvielām.

Ar gardumiem mielo un dzērienus piedāvā ne tikai virtuvē un kafejnīcās, bet pat muižas aptiekā. Tie, kas vēlas iztēloties sausā likuma laikus, var izmēģināt tā perioda spēļu aparātus.

Muižas parkā visur dzirdama skaista mūzika, skan Šekspīra vārsmas daudzās valodās, arī latviešu. Un ziedi, ziedi, ziedi… Tajos ieauguši Šekspīra Feju karalistes mīlas apburtie iemītnieki, taču visu puķu kompozīciju pārpilnību nav iespējams aprakstīt, tās ir jāredz un jāapbrīno.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.