“Kot Mik”, “Kjomi, 2008. gada Latvijas čempions, japāņu hins” un citi uzraksti aizmirstās piemiņas vietās. Izbalējusi, mitruma bojāta suņa fotogrāfija rāmītī ar saplaisājušu stiklu. Izvazāti dzīvnieku kauli, lupatas, pamestas kapu sveces, trauki, plastmasas puķes, pudeles, kapu žodziņu, rāmīšu atliekas.

Aicina savākt pašiem

Tas ir Liepājas pašvaldības mežs starp jūrmalas kāpām un Dienvidu kapiem – plašā teritorijā izmantots par mājdzīvnieku nelegālu apbedījumu vietu jau gadu desmitiem. Vairākas kapavietas ir meža dzīvnieku izrakņātas. Palikuši vien drēbju gabali, kuros acīmredzot mirušais suns vai kaķītis bijis ietīts. Dažviet redzams izbijis, īslaicīgs pompozums ar lieliem, smagiem melna granīta pieminekļiem, kas līdz ar visiem dārgajiem dekoratīvajiem elementiem ātri vien aizmirsti.

Daudzus gadus jau “Kurzemes Vārdā” rakstīts par šo problēmu – legālas dzīvnieku kapsētas pilsētā nav. Un nebūs vēl vismaz divus gadus. Vienīgās pārmaiņas – pilsētas valdība tagad ir atļāvusi mirušos četrkājainos, astainos un spārnainos lolojumus apbedīt īpašnieku zemē. Tas atļauts arī pilsētas privātmājas dārzā vai pagalmā – pastāsta pašvaldības Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece.

Taču lielākā daļa pilsētnieku dzīvo daudzdzīvokļu mājās bez saviem dārziem. Kad mīļotais sunītis, kaķītis, putniņš, žurciņa vai trusītis nomiris, daudzi tam meklē nelegālu mūža atdusas vietu pilsētas mežā. Piekrastes sils šo nelegālo kapu dēļ ir piegružots, smalkā smilšaino kāpu zemsedze daudzviet izpostīta.

Otrdien pēc “Kurzemes Vārda” aicinājuma apbedījumu vietas apmeklēja Komunālās pārvaldes pārstāvji – Teritoriju uzturēšanas un labiekārtošanas daļas vadītājs Juris Muskats un sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls. “Atradām vienu nelegālu atkritumu čupu – to savāks. Bet ko darīt ar pašām apbedījumu vietām, nezinām. Legālā kapsētā būtu noteikumi, tādā varētu uzturēt kārtību. Bez alternatīvas ierādīšanas aizliegt dzīvnieku apbedīšanu arī nevar. Ja būs oficiāla dzīvnieku kapsēta, tad šo, iespējams, varētu likvidēt,” spriež A. Štāls, atzīstot, ka nelegālo apbedījumu teritorija ir piemēslota ar pamestajiem kapu piederumiem. “Vēl viens aspekts – tā tomēr ir piejūras kāpu meža zemsedze. Viegli ievainojama un degradējama. Un tas arī nav pieļaujams,” teic pārvaldes pārstāvis. Komunālās pārvaldes nostāja – šeit nenovietos atkritumu konteinerus, kas varbūt mudinātu dzīvnieku apbedītājus labāk uzturēt šo teritoriju, kuru viņi tagad piegružo. “Atkritumu tvertnes nozīmētu netieši akceptēt nelegālo kapsētu, un to nevar,” atzīst A. Štāls. Bez tam šeit arī atkritumu vedējiem būtu problemātiski gan novietot, gan izvest gružus. Turklāt nelegālajai kapsētai arī nav robežas – apbedījumu teritorija stiepjas garā joslā, citviet kapiņi sarakti cits pie cita, citviet – retāk.

“Vienīgi var aicināt dzīvnieku īpašniekus pašiem savākt gružus. Mudināt – varbūt kāda dzīvnieku īpašnieku biedrība pavasarī varētu sarīkot šajā kāpu mežā talku,” prāto A. Štāls.

Taču piekrastes mežs nav vienīgā vieta, kas Liepājā visai strauji pieaug ar nelegāliem dzīvnieku apbedījumiem. Galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls stāsta, ka dzīvnieku kapiņi ir pamanīti arī abās pusēs Karostas kanālam.

Vispirms cilvēkiem jādod likumīga alternatīva, pēc tam būtu iespējams likvidēt nelegālos apbedījumus, kuru dēļ mežs tiek piemēslots un postīta zemsedze, uzskata A. Štāls.

Plāno Talsu ielā

Liepājas pašvaldība plāno šo problēmu atrisināt, lolojumdzīvnieku kapsētai paredzot divus hektārus Talsu ielā 2. Pilsētas domes lēmums par to pieņemts jau 2018. gada novembrī, bet tikai pērn 18. decembrī būvvalde noslēdza līgumu ar SIA “Reģionālie projekti” par lokālplānojuma izstrādi teritorijai starp Pulvera ielu, Talsu ielu un 14. novembra bulvāri. Kopējā lokālplānojuma teritorija ir aptuveni 11,8 hektāri. Līguma cena – 16 400 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Plānojumam jābūt gatavam 280 dienās. Paredzēts, ka dzīvnieku kapsētai atvēlēs mazāko daļu no šīs teritorijas, bet, ja būs nepieciešams, apbedījumu vietu varētu arī paplašināt, saka D.  Liepniece.

Taču pašvaldības speciālisti nav ļoti optimistiski saukt termiņu, kad kapsētu varētu ierīkot. Jau lokālplānojuma iepirkums aizņēma pusgadu. Pirmais konkurss bija neveiksmīgs, jo teritorijas plānotāju piedāvājums bija tik dārgs, ka pašvaldība to nevarēja atļauties. Bija jārīko otrs konkurss. Liepājas galvenais pilsētplānotājs Arvīds Vitāls atzīst, ka, iespējams, plānojuma izstrāde ieilgs, jo Vides pārraudzības valsts birojs pieprasījis veikt potenciālās dzīvnieku kapsētas ietekmes uz vidi novērtējumu. Būs arī jāvērtē, vai apkārtnes iedzīvotāji vēl dzeršanai lieto ūdeni no akām, un vai dzīvnieku kapsēta varētu ietekmēt šī ūdens kvalitāti. Pašā lokālplānojuma teritorijā neviens nedzīvo, pagaidām tur ir mazdārziņi, kurus to kopējiem atļauts lietot īslaicīgi – tikmēr, kamēr pašvaldībai šī zeme nav vajadzīga citām funkcijām. Dārzu saimnieki par to ir informēti, teic A. Vitāls.

Pēc tam, kad plānojums būs izstrādāts un ja būs saņemta atļauja dzīvnieku kapsētu šeit ierīkot, tā vēl būs jāprojektē. Tikai tad varētu sākties būvniecība. Sagaidāms, ka augstā gruntsūdens līmeņa dēļ nākamajai kapsētas teritorijai būs jāuzber zeme no 20 centimetriem līdz vienam metram. “Labākajā gadījumā 2021. gadā varētu sākt dzīvnieku kapsētas izbūvi,” spriež D. Liepniece. Lietot oficiālo apbedījumu vietu varētu ne agrāk kā 2022. gadā.

Vai divu hektāru šim mērķim nebūs par maz? Nav zināms, cik suņu un kaķu pilsētā ir, skan D. Liepnieces atbilde. Suņu īpašnieki kūtri reģistrējot savus mīluļus, lai gan tas ir obligāts pienākums. Oficiāli esot zināms, ka Liepājā ir “trīs četri tūkstoši suņu, bet noteikti ir vairāk, par kaķu skaitu vispār nekas nav zināms”. Vides nodaļas vadītāja uzsver: “Maksimāli tomēr vajadzētu izvēlēties legālu apbedīšanas veidu. Katrā ziņā, ja cilvēks ir atbildīgs, tad viņš, pieņemot mājās dzīvnieku, zina – kaut kad mīluļa dzīve beigsies. Tas ir jāapzinās.”

UZZIŅAI

Kādas ir legālās iespējas apbedīt mājdzīvniekus?

Dzīvnieku kapsētas:

● privāta kapsēta “Citi medību lauki” (Babītes novads, Rīgas–Liepājas šoseja, 2. km);

● pieder Cēsu novada pašvaldībai (Cēsis, Rīgas iela 105).

Krematorijas:

● SIA “Cremo” (Jelgava, Uzvaras iela 59);

● SIA “Flammax” (Rīga, Mazlēpju iela 15).

Bez tam dzīvnieka kapiņu ir atļauts ierīkot savā privātajā dārzā.

Avots: latvija.lv

P.S. Portāls latvija.lv ziņo, ka arī SIA “Kurzemes gaļsaimnieks” ir dzīvnieku kapsēta Virgas pagastā, taču, pēc uzņēmuma informācijas, šeit mājdzīvniekus neapbedī un faktiski kapsēta nedarbojas.