Vakar darba vizītē Liepājā ieradās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Dienas kārtībā bija pilsētas izglītības iestāžu un Liepājas Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžas apmeklējums, tāpat arī tikšanās ar domes vadību, Liepājas skolu direktoriem, novadu pašvaldību izglītības jomas speciālistiem, Izglītības pārvaldes un Sporta pārvaldes vadītājiem.

Ministres apmeklējuma mērķis bija pārrunāt gan jauno skolu tīkla modeli, kas dažāda līmeņa skolām pieļaus atšķirīgus minimālo skolēnu skaitu, gan gaidāmo kompetenču pieejas ieviešanu, gan atbalstu zinātnei, kā arī citus šobrīd nozarē būtiskus jautājumus.

Liepājas un apkārtējo novadu skolu tīklu ministre jau šobrīd novērtēja kā labi sakārtotu. “Tas gan nav Liepājas gadījums, bet citviet Kurzemē patiešām ir sastopamas skolas, kurās ir mazāk par 30 bērniem. Šādos gadījumos iesakām pāriet uz skolas modeli, kur pilns atalgojums tiek nodrošināts diviem skolotājiem. Tā dēvētajās saimes skolās būtu apvienotās klases un, lai arī daudziem šāda pieeja nepatīk, atceramies, ka mēs pārejam uz kompetenču izglītību,” I. Šuplinska pamatoja. “Tā nav novitāte Latvijā, apvienotās klases ir darbojušās arī iepriekš.”

Akcentējot šobrīd nepietiekamo vietu skaitu pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis ministrei iezīmēja pašvaldības redzējumu par jaunu bērnudārzu izveidi, kā arī norādīja uz galveno risku, kas šobrīd var kavēt šī pilsētai prioritārā mērķa realizēšanu, informē domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Agija Tērauda.

Proti, pašvaldībai nav apstiprinājuma, ka izdosies saņemt aizņēmumu nepieciešamajā apmērā no Valsts kases, līdz ar to projekta virzība varētu tikt aizkavēta un rindu jautājums kļūtu kritisks. I.Šuplinska apliecināja, ka bērnu nodrošināšana ar pietiekamu vietu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs ir prioritāte arī valsts līmenī, tāpēc šo jautājumu aktualizēs sarunās ar citu ministriju pārstāvjiem. Tāpat ministre norādīja, ka pārskatīs, kādas varētu būt iespējas piesaistīt finanšu līdzekļus sākumskolu modernizācijai.

Viens no jautājumiem, kas tika pārrunāts ministres un skolu direktoru un novadu izglītības jomas speciālistu tikšanās laikā bija jaunu izglītības kvalitātes kritēriju noteikšana. Ministre piekrita, ka centralizēto eksāmenu rezultāti nevar būt kā vienīgais kritērijs izglītības kvalitātes noteikšanai, tāpēc šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija jau noteikusi pamata kategorijas un to aprakstus, bet vēl notiek darbs pie rādītāju un to vērtēšanas metodes izstrādes. Ministre paredz, ka jaunie kritēriji plašākai sabiedrībai tiks prezentēti augusta nogalē. Tie paredzēs, ka turpmāk papildus tiks vērtēts mācību saturs, mācību process, izglītības iestādes vide un pārvaldība, kā arī skolotāju un skolēnu sadarbība.

Komentējot skolotāju trūkumu daudzās Latvijas skolās, ministre norādīja, ka “skolotājs ir misijas profesija – ir jābūt noteiktai misijai, jābūt gatavam mīlēt bērnus un to nevar atmaksāt neviens atalgojums.” Tas, kas profesijas pārstāvjiem pietrūkstot, ir konkurence, jo, kā uzsvēra I. Šuplinska, nu jau daudzus gadus izveidojusies situācija, ka spēcīgākie vidusskolu absolventi pedagoģiskās programmas neizvēlas. Situāciju mainīs studiju programma, kas, kā iecerēts, no 2020. gada laikā par skolotājiem apmācīs tos cilvēkus, kuri jau ieguvuši augstāko izglītību kādā jomā, uzskata ministre. Pēc līdzīga principa kā šobrīd tiek sagatavoti “Iespējamās misijas” pedagogi, arī studiju programmām tiks atlasīti motivētākie pretendenti.

“Protams, ir jābūt cieņpilnam atalgojumam, taču tas ir jāskatās kontekstā. Šobrīd skolotāju atalgojums ir uz slodzi ar 30 stundām nedēļā. Vidēji sistēmā skolotājs strādā 23 stundas nedēļā. Zemākais atalgojums ir 710 eiro, taču vidējais – 830 eiro. Skolotājam ir atvaļinājums divus vasaras mēnešus, skolotājam ir nepilna darba diena. Tās ir vairākas svarīgas detaļas, kas ļauj strādāt ar sevi un savu izaugsmi,” norāda izglītības un zinātnes ministre.

Savukārt attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto skolu tīkla sakārtošanas modeli, kas paredz četrus reģionu blokus, izrietot no izglītības iestādes teritoriālās atrašanās vietas un izglītojamo skaita iestādē, I.Šuplinska norādīja, ka mērķis ir panākt kvantitatīvo un kvalitatīvo kritēriju efektīvu savienojamību, tādēļ svarīgi aktīvi iesaistīties arī pašvaldību vadītājiem un izglītības jomas speciālistiem, kuri vislabāk pārzina savas pašvaldības izglītības sistēmu. Ministre aicināja kritiski un objektīvi izvērtēt izglītības iestādes, turklāt palūkoties uz to darbības efektivitāti arī ilgtermiņā – ja skolēnu skaits samazinās ar katru gadu un cita līdzvērtīga izglītības iestāde ir sasniedzamā attālumā, visdrīzāk lietderīga ir apvienošana, stiprinot ilgtspējīgāko mācību iestādi, savukārt, ja skolēnu skaits ir stabils, ar tendenci pieaugt, skolai ir augsta pievienotā vērtība, turklāt izaugsme saskatāma arī pašas pašvaldības attīstībā, pilnīgi iespējams mācību iestāde var turpināt darbību, pat ja netiek izpildīti minimālā skolēnu skaita kritēriji.

12Skatīt galeriju