Liepājas Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādē ceturtdienas rītā bērni pulcējas zālē. Par godu pilsētas dzimšanas dienai notiek koncerts. Uz interaktīvās tāfeles tiek rādīti Liepājas skati no pilsētvides, tiek izdziedāta pilsētas himna. Mūsdienu tehnoloģijas Kristīgajā dārziņā nav nekas jauns. No “modernām lietām” šeit nebaidās un tās “ielaiž” mazo cilvēku ikdienā, jo saprasts – tradicionālās metodes un pieejas daļai šodienas bērnu vairs neder.

Iespējas izmanto saprātīgi

Kristīgās pirmsskolas izglītības iestādes vadītājas vietniece Vineta Pole norāda, ka interaktīvā tāfele dārziņā ir jau sen. “Pedagoģiskā procesa dažādošanai izmantojam reizi mēnesī, bet citreiz biežāk. Tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem un vajadzībām,” viņa pastāsta, un min, ka to izmanto arī, piemēram, mūzikas nodarbībās. “Palaižam uz ekrāna kādu dziesmiņu ar kustībām un bērni darbojas līdzi. Uztaisām tādu kā ballīti. Nupat esam iesākuši reizi mēnesī piektdienās rīkot multfilmu rītus. Secinājām, ka, jā, viņi zina minjonus, pokemonus, bet nezina vecās latviešu multenītes. “Zaķīšu pirtiņu” viņi skatījās tik uzmanīgi. Viņiem tik ļoti tā patika.” Taču V.Pole norāda, ka tāfele ir ne tikai izklaide. No neseniem pasākumiem viņa atminas, ka piecgadniekiem rīkota olimpiāde matemātikā. “Skolotājas uz interaktīvās tāfeles bija izveidojušas darba lapas ar dažādiem uzdevumiem. Sacentās divu grupu komandas, kurš piecgadnieks gudrāks. Interaktīvo tāfeli izmantojam periodiski, lai bērniem būtu interesanti, lai nav jāmācās tikai grupās, bet ir dažādība.”

Tas, ka dārziņā interaktīvai tāfelei jāatrodas zālē, nevis grupiņā, un tai jābūt pieejamai visiem bērniem, bijis V.Poles personiskā pārliecība. “Ir bērnudārzi, kuros šāda tāfele ir grupiņā, taču es to neatbalstu. Es saviem skolotājiem uzticos, viennozīmīgi, bet, ja tāfele būs grupā, tad loģiski, ka to vairāk arī izmantos.” Lai arī V.Pole atbalsta moderno tehnoloģiju izmantošanu pirmsskolā, tomēr norāda, ka mūsdienu piedāvātās iespējas jāizmanto saprātīgi.

“IT izmantošanai ir jābūt jēgpilnai un ļoti stingri kontrolētam procesam. Galvenais ir process un katra bērna personiskā izaugsme.”

Vēl Kristīgā dārziņa rīcībā ir gaismas galdi. Pagaidām to ir četri, taču, atšķirībā no interaktīvās tāfeles, V.Pole vēlētos, lai gaismas galdi pa vienam būtu katrā grupiņā. Pietrūkstot vēl septiņi. “Pirmo reizi šos gaismas galdus redzēju Itālijā, biju tur aizbraukusi viena projekta ietvaros. Un, kad parādījās iespēja pie tiem tikt, vadītājai uzreiz teicu: “Es zinu, kas tas ir, un mums tos vajag!”” V.Pole stāsta, ka gaismas galds, kura vērtība ir ap 300 eiro, ir izglītojošs rotaļu galds ar plašām iespējām, īpaši piemērots pirmsskolas un sākumskolas bērniem. Tas veicina iedvesmu un iztēli, kā arī palīdz apgūt jaunu informāciju. Uz gaismas galda var, piemēram, veikt rotaļas ar dažādiem materiāliem – smiltīm, ūdeni, krāsām, dabas materiāliem.

“Mācību procesā gaismas galdus izmantojam bieži. Mācāmies par dabu, matemātiku, attīstām valodu, rakstīt un lasīt prasmes un pārējās lietas. Līdz ar to var teikt, ka gaismas galdi mums jau pilnīgi normāla ikdiena.” Bet tā kā šobrīd galdi ir tikai četri, tad šī mācību gada pirmajā pusgadā tika sastādīts grafiks un ik pēc divām nedēļām tie rindas kārtībā ceļoja pie nākamās grupiņas.

Jādzīvo līdzi laikam

“Vēl nav, bet noteikti būs gaismas molberti,” atklāj V.Pole, kas būs paredzēti mākslinieciskām darbībām. “Bērni varēs zīmēt, pludināt krāsas,” ar patiesu aizrautību vizualizē V.Pole un smaidot teic, ka dārziņa vadītāja Inga Kulmane visu kolektīvu ir “parāvusi līdzi”. “Teikšu godīgi, – sākotnēji pret modernajām tehnoloģijām pirmsskolā biju piesardzīga. Spurojos pretī. Bet mūsu vadītājai tās ļoti patīk, un, ja kas jauns ir parādījies, vadītāja centusies, lai mums tas būtu. Viņa vienmēr atrod līdzekļus un iespējas. Vadītāja mūs iedvesmo.”

“Šodien ne visiem bērniem der tradicionālās metodes un pieejas,” V.Pole paskaidro moderno tehnoloģiju nepieciešamību pirmsskolā, un apzinās, ka tam ir ne tikai plusi, bet arī mīnusi.

“Valodas problēmas, saskarsmes problēmas, liekais svars bērniem, atkarību aizmetņi,” viņa min dažus no tiem, taču reizē norāda, ka dzīvojam tehnoloģiju laikmetā. “Mēs nevaram ietekmēt progresu, bet varam saprātīgi virzīt to mums vēlamā virzienā, un savā iestādē to cenšamies arī darīt.” V.Pole atzīst, ka, protams, par dažu vērtību izzušanu sirds sāp, un bērns kaut kur zaudē. Piemēram, attiecībā uz bērna runas attīstību. Šobrīd ļoti daudziem bērniem ir vajadzīga nopietna logopēdiskā palīdzība.

“Var, protams, neizmanto nekādas tehnoloģijas. Zinu iestādes, kurām ir tāda nostāja, un viss jau ir kārtībā. Bet bērnus izolēt pilnībā tik un tā nav iespējams. Jo mājās bērns ierīces lieto, vecākiem tās ir.” V.Pole, strādājot ar mazajiem ķipariem, novērojusi, ka mūsdienu bērni faktiski vairs nav gatavi tradicionālajam mācību modelim. “Lai viņus “paņemtu”, lai kaut kā motivētu darbam, noturētu viņu uzmanību, ir vajadzīgs kas cits. Mums ir jādzīvo līdzi laikam. Es personīgi nedomāju, ka pirmsskolā modernās tehnoloģijas būtu jāaizliedz. Tās var izmantot un jāizmanto, tikai, kā jau minēju, kontrolēti.”

Kristīgajā dārziņā iet arī bērni ar dažādiem attīstības traucējumiem. Un V.Pole uzskata, ka modernās tehnoloģijas šiem bērniem ir kā atbalstoši mācību līdzekļi. “Ja, piemēram, ir bērns, kurš nevar satvert un noturēt zīmuli un rakstīt, bet viņš spēj darboties uz klaviatūras. Tā kā vienkārši ir jāatrod pareizais pielietojums.” V.Pole teic, ka ir atvērti inovācijām, dažādām jaunām mācību metodēm un pedagoģiskajā procesā mēģina ieviest alternatīvās pedagoģijas elementus. “Jā, varu teikt, ka neesam tradicionāli. Mūsu iestādes bonuss ir tāds, ka principā 90 procenti šeit strādā jauni pedagogi. Viņiem ir šī laika pieeja, domāšana, līdz ar to varam realizēt savas ieceres.”