liepajniekiem.lv
Nezināšanas dēļ apēdot indīgu sugu, kā arī apzināti meklējot dažādu kaišu dziedināšanu vai kaifa ķeršanu no sarkanās mušmires, sekas var būt invaliditāte vai nāve.
Desmit saindējušies – pārāk daudz
Mediķi Latvijā redz, ka apreibināšanās ar sēnēm ir kļuvusi par modes lietu un iet plašumā. Ārkārtīgi reti esot gadījumi, kad saindēšanās notikusi aiz neuzmanības, sajaucot sarkano mušmiri ar kādu ēdamu sēni.
Cilvēki ļoti mērķtiecīgi košās sēnes ievāc un saēdas turpat mežā, citi nes mājās un speciāli sagatavo, lai apreibinātos.
Un pašam nemaz nav tā jāpiepūlas – mušmiru “dziednieciski” preparāti brīvi pieejami tirdziņos, tāpat plaukst un zeļ no sēnēm radītu vielu pārdošana interneta vietnēs.
Sēņu toksīnus jeb mikotoksīnus izdala ne tikai mušmires, bet dažādas sēņu grupas. Sēņu toksīni ir peptīdu proteīni, kas var izraisīt saindēšanos, imunitātes pazemināšanos, dažādu orgānu bojājumus un arī vēzi.
Toksīns nav viena konkrēta viela, bet aktīvu elementu komplekss, ieskaitot vielas, kas atbild par indes izplatīšanu organismā, sāpju izraisīšanu un veic vēl citas līdz galam neizpētītas funkcijas.
Baltā un zaļā mušmire, dažādas tīmeklenes sēņotāja ķocī visbiežāk nonāk tāpēc, ka tās sajauc ar ēdamām sēnēm.
Cilvēki arī maldīgi uzskata, ka pēc novārīšanas sēnes vairs nav indīgas, bet amatoksīni neiet bojā termiskā apstrādē.
Tāpat ļaudis tic mītam, ka droši var ēst sēnes, kuras ēd dzīvnieki, bet arī tas ir aplam.
Gadu no gada ar sēnēm saindējušos pacientu skaits pieaug, zina toksikologs, anesteziologs, reanimatologs Roberts Stašinskis.
Toksikoloģijas un sepses klīnikā Rīgā 2023. gadā to bija tuvu desmit, un speciālists uzskata, ka tas ir ļoti daudz.
Ārsts kopā ar farmaceiti Audroni Spārīti-Jansoni Latvijas Mikologu biedrības rīkotā tiešsaistes lekcijā iepazīstināja interesentus ar sarkano mušmiru un citu sēņu toksīniem un to iedarbību uz organismu.
Aknas sabrūk
Nāvējoši indīga cilvēkam var izrādīties viena ceturtā daļa zaļās mušmires cepurītes. Kā mazs gabaliņš sēnes spēj to nodarīt?
Lai mūsu organisms pastāvētu, tam nepārtraukti jārada jaunas šūnas, saglabājot DNS. Uzņemtie toksīni pārtrauc informācijas pārrakstīšanas procesu, un olbaltumvielu sintēze vairs nenotiek. Aknu šūnas neatgriezeniski aiziet bojā.
Uzņemtie toksīni organismā nesadalās, bet turpina cirkulēt, no šūnām tos ārā dabūt nav iespējams.
Baltās un zaļās mušmires amatoksīni izraisa jūtamus simptomus agrākais 6 līdz 12 stundas pēc apēšanas. Sākumā ir slikta dūša, diskomforta sajūta vēderā, var būt arī vemšana un caureja.
Tā kā tas notiek tik ilgu laiku pēc sēņu ēšanas, reizēm notiekošo grūti ar to sasaistīt. Pie ārsta pacienti parasti ierodas novēloti.
Jo ilgāks laiks paiet, jo bīstamāka izvēršas saindēšanās.
Pie mazākām aizdomām par saindēšanos ar zaļo vai balto mušmiri nekādā gadījumā neuzsāciet ārstēšanos mājas apstākļos, brīdina R. Stašinskis.
Ar aktivētās ogles ēšanu vai vemšanas izraisīšanu nevar līdzēt, kad toksīni jau iekļuvuši šūnās. Amatoksīns nekoncentrējas asinīs, tāpēc pastiprinātas vielas izvades metodes, tostarp hemodialīze, nedarbojas.
Jo vairāk būs nokavēta specifiska terapija ar antidotiem, jo lielāka iespēja nomirt.
Beidzamais nāves gadījums no zaļās mušmires Latvijā bija pērn, neraugoties uz ārstēšanu stacionārā.
Kavēties ar vēršanos NMPD vai tieši slimnīcā apdraud dzīvību arī tāpēc, ka aptuveni diennakti pēc saindēšanās simptomi parasti mazinās.
Cilvēkam šķiet, ka viņš sāk atveseļoties, bet īstenībā tā ir ļoti bīstama fāze.
Apreibums var nosmacēt
Sarkanās mušmires zinātniskais apzīmējums latīņu valodā ir Amanita muscaria, jo tā satur toksīnu amanitīnu.
Sēnēs esošajai ibotēnskābei muscimolam ir neirotoksiska darbība, tā izraisa apreibumu, kas salīdzināms ar alkohola ietekmi. Noteikt šo sēņu toksīnu organismā ir sarežģīti.
Uzņemtie toksīni nomāc centrālo nervu sistēmu. Jo lielāka deva, jo izteiktāki apziņas traucējumi līdz pat dziļai bezsamaņai.
Vairums gadījumu, kad pacienti nokļūst slimnīcā, ir sēņu pārdozēšanas dēļ, kas viņus novedusi līdz bezpalīdzīgam stāvoklim.
Sarkanajā mušmirē bez ibotēnskābes ir arī daudzas citas aktīvas vielas, piemēram, muskarīns. Ilgus gadus tika uzskatīts, ka tieši tas ir iemesls apreibumam, bet izrādījās, ka tā tas nav.
Muskarīns rada sliktu dūšu, sirdsdarbības un elpošanas traucējumus.
Nāves iemesls var būt sirds ritma traucējumi, tāpat vemšana, neesot pie pilnas apziņas, var novest pie nosmakšanas savos vēmekļos.
Mediķu aprūpē atveseļošanās parasti notiek 24 līdz 48 stundu laikā bez nopietniem veselības bojājumiem ilgtermiņā. Ja pievienojušās komplikācijas, ārstēšanās laiks pagarinās.
Smagos gadījumos pacienti ir bezsamaņā, viņi jāintubē, jo paši neelpo, daudziem kuņģa saturs iekļuvis plaušās un izraisa plaušu karsoni.
Daļa sēņu lietotāju turpmāk saskaras ar nervu sistēmas darbības un psihiskiem traucējumiem, kas izpaužas kā krampji, delīrijs.
Ārstniecisks efekts – izdomājums
Novadu Sēņu dienās apmeklētāji dzenot stūrī mikologus ar jautājumiem, vai varam lietot mušmires? Cilvēkiem šķiet – ja jau tās legāli uzpērk, izved uz citām valstīm, pastāv tik daudz vietņu, kur mušmires iegādāties, tad jau tur nevar būt nekas slikts.
“Šie jautājumi mūs ved izmisumā,” atzīst A. Spārīte-Jansone. Uz šā gada Sēņu dienām jāsagatavo argumentētas atbildes, lai mazinātu mušmiru lietošanas modi.
Daļa mušmiru lietotāju balstās uz “dziednieku” viedokļiem.
Nopietnas saslimšanas dažādi izvilkumi, uzlējumi un smēres izārstēt nevar. Tā var būt papildus, bet ne pamatārstēšanas metode, uzsver R. Stašinskis.
Lietošanai ārīgi nelielā ādas rajonā risku īsti nav, bet nav arī ieguvumu. Lietojot izvilkumus spirtā, ādu dezinficē ar spirtu, sēņu apjoma tur ir maz un nav arī pozitīva efekta.
Lai kaut ko lietotu kā medikamentu, ir jābūt skaidram, cik lielu vielas apjomu uzņem. Taču sēnes dabā aug dažādos apstākļos un atšķirīgā daudzumā uzkrāj sevī vielas.
Diemžēl likumi Latvijā pieļauj dažādu bioloģisko vielu izplatīšanu, to skaitā arī sēņu preparātus. Izmanīgi ļautiņi atklājuši, ka bizness iet labi. Jautājums – cik tas ir atbildīgs bizness?
Katram cilvēkam pašam jāizvērtē, ko un kāpēc viņš iegādājas. Sarkano un panteru mušmiru ārstnieciskie efekti nav medicīniski pierādīti un balstās izdomājumos, pauž ārsts.
Uzziņai
Sēņu toksiskums
Saindēties var arī ar vecām, kāpuru saēstām sēnēm. Tajās veidojas amīns, kas izraisa organisma atūdeņošanos, sirds mazspēju un aknu darbības traucējumus.
Atsevišķas sugas pastiprināti uzkrāj smagos metālus. Tāpēc nedrīkst vākt sēnes piesārņotās vietās, atkritumu zonās, pilsētas parkos un lielceļu malās.
Pelēkā tintene ir ēdama, kamēr jauna un balta krāsā. Kategoriski aizliegts tai uzdzert alkoholu, jo sēnes aktīvā viela koprīns izraisa sirdsdarbības ritma, asinsspiediena traucējumus, sliktu dūšu, vemšanu, izsitumus.
Pavasarī augošās bisītes satur toksīnu giromitrīnu. Šis alkaloīds vārot pilnībā nesadalās. Lielākā daļa šī toksīna iztvaiko, bisītes ilgstoši žāvējot, divus trīs mēnešus.
Latvijā no halucinogēnajām sēnēm sastopama smailgalvīte, kura satur psilocibīnu un psilocīnu, kas iedarbojas līdzīgi kā LSD. To lietošana mazina kognitīvās spējas, atmiņu, uzmanības koncentrēšanu, mainās laika izpratne un telpas vizuālā uztvere.
Avots: farmaceite Audrone Spārīte-Jansone
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.