Mūspusē par vilku uzbrukumiem nav ziņots
Ja šogad kopumā Latvijā pieaudzis vilku uzbrukumu skaits – Valsts meža dienests (VMD) ir saņēmis 20 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros cietis ievērojams skaits mājlopu, – tad mūspusē plēsēju uzbrukumi šogad nav novēroti. Taču iedzīvotāji, īpaši ārpus pilsētām dzīvojošie, aicināti joprojām būt piesardzīgi un parūpēties par mājlopu un mājdzīvnieku drošību.
liepajniekiem.lv
Jau tradicionāli lielākā vilku uzbrukumu intensitāte šogad konstatēta Vidzemes pusē – Cēsu novada Amatas, Vaives, Veselavas un Līgatnes pagastos. Tur notikuši 12 uzbrukumi, kuros nogalinātas 54 aitas, savainotas 19 un pazudušas trīs.
Kopš šī gada sākuma VMD ir saņēmis 20 apstiprinātus ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros nogalinātas 79 aitas un viens suns, savainotas 34 un pazudušas 14 aitas. Cietušo dzīvnieku skaits ir būtiski lielāks nekā pagājušajā gadā šajā periodā. No 2021. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam Valsts meža dienestā tika reģistrēti 11 vilku uzbrukumi, kuros nogalinātas 16 un savainotas 11 aitas, kā arī noplēsts viens teļš, četri suņi un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā.
“Pie jums šogad viss mierīgi,” apstiprina VMD sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Vilcāne.
Iepriekš mednieki stāstījuši, ka vilki mūspusē, kur mežaināks, nodarījuši postu mājlopiem, tāpat intensīvi jāseko līdzi, vai lopus neapdraud citi plēsēji.
Aizputes pagasta zemnieki pērn stāstīja, ka kazām un mājputniem uzbrukuši sīkie plēsēji. VMD aicina dzīvnieku īpašniekus aktīvāk ziņot par vilku uzbrukumiem, uzsver dienesta pārstāve. Viņa skaidro, ka par lielo plēsēju uzbrukumiem ne vienmēr tiek ziņots VMD, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti.
Neraugoties uz to, dienests aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par lielo plēsēju uzbrukumiem un veikt preventīvus pasākumus pret tiem.
“Uzbrukums, par kuru ticis ziņots, tiek oficiāli atzīts par notikušu un kalpo par pamatu lielo plēsēju nomedīšanas apjoma noteikšanai. Valsts meža dienests par plēsēju uzbrukumiem aicina ziņot pēc iespējas ātrāk pēc notikušā, lai dienesta speciālists varētu operatīvi ierasties notikuma vietā, izdarīt slēdzienu, sastādīt oficiālu aktu un paņemt plēsēja DNS paraugu tālākai analīzei,” uzsver V. Vilcāne.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.