Trīs retro busiņi ar aprakstītiem sāniem pie Liepājas robežas, braucienā cauri pilsētai un pludmalē. Kas tad tas? Ceturtdienas, 25.maija, vakarā Liepājā sākās interesanta akcija – ar trim mikroautobusiem “Latvija” tiks atkārtota 1977.gadā veiktā ekspedīcija no Liepājas līdz Vladivostokai, pārliecinājās portāls. Tā noslēgsies simboliski – pludmalē pie Liepājas paņemtais Baltijas jūras ūdens ielīs okeānā pie Vladivostokas.

Pirms 40 gadiem – 1977.gadā – ar Latvijā ražotajiem mikroautobusiem ”RAF 2203″ notika autoizmēģinājuma brauciens ”No okeāna līdz okeānam”. 1977.gada maija beigās no Liepājas uz Vladivostoku devās trīs mikroautobusi ”RAF 2203″ autovadītāja izmēģinātāja Valda Branta vadībā. Braucienā piedalījās arī Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu radošā komanda, divi žurnālisti un ārsts.

Par godu šīs ekspedīcijas 40 gadu jubilejai un Latvijas Antīko automobiļu kluba 45 gadu jubilejai, šogad leģendārā ekspedīcija līdz Vladivostokai tiek atkārtota, ar trim restaurētiem ”RAF 2203″ mikroautobusiem veicot šo pašu maršrutu,

portālam pastāstīja  Latvijas Antīko automobiļu kluba padomes loceklis Ivars Šēnbergs, kurš ir gandrīz liepājnieks – viņam Liepājas pievārtē pieder nekustamais īpašums.

Brauciens, kura rīkotājs ir Antīko automobiļu klubs (AAK), sākās trešdienas vakarā Brīvības ielā pie Liepājas robežas – Enkura. Tad busiņi cauri pilsētai devās uz pludmali pie Liepājas burtiem, kur tika piesmeltas trīs blašķes ar Baltijas jūras ūdeni.

Tieši tāpat, kā pirms 40 gadiem, arī šoreiz no Liepājas uz Vladivostoku tiek vests ūdens. Tā kā pie mums nav okeāna, blašķēs tiek smelts Baltijas jūras ūdens, ko galamērķī ielies okeānā. Simboliski tas nozīmē starta un finiša punktu savienošanu.

Jau trešdienas vēlā vakarā ekspedīcijas dalībnieki izbrauca uz Rīgu. Latvijā viņus pēdējo reizi varēs sastapt svētdien, 28.maijā, pie Rīgas motormuzeja, no kurienes sāksies tālais ceļš.

Visi trīs mikroautobusi ”RAF 2203″ jeb ”Latvijas” ir oriģināli auto – viens ražots 1988.gadā, otrs – 1989.gadā, bet vecākais – 1980.gadā.

Divas mašīnas, tostarp vecākais eksemplārs, kuram jau ir vēsturiskā spēkrata statuss, pieder kluba biedram Ruslanam Grigorovičam. Trešā ir kluba biedra Andra Daugaviņa īpašums.

Visi trīs busiņi ir ar oriģināliem 2,4 litru tilpuma benzīna dzinējiem un četrpakāpju mehāniskajām pārnesumkārbām. I.Šēnbergs, taujāts par vidējo degvielas patēriņu, atzīst, ka tas, ņemot vērā ekipāžas un līdzņemamo kravu, tiek lēsts ap 20 litriem uz 100 kilometriem. Un piebilst, ka kondicionieru, protams, busiņos gan nav. Bet ir 60 litru tilpuma benzīna tvertnes, turklāt viens no jaunākajiem busiņiem aprīkots arī ar gāzes iekārtu.

”Autoekspedīcijas mērķis ir vēlme parādīt, ka, par spīti tam, ka Latvijā pašlaik vairs nav lielu autobūvniecības uzņēmumu, mums ir lieliski inženieri, restauratori un fantastisks cilvēcisko attiecību un entuziasma potenciāls, arī viens no labākajiem motormuzejiem Eiropā – Rīgas Motormuzejs,” uzsver I.Šēnbergs.

Autoekspedīcijā, tāpat kā tālajā 1977.gadā, ar trim mikroautobusiem, kuru sānus rotā maršruta shēma, bet motora pārsegus un aizmugures – ekspedīcijas devīze ”No okeāna līdz okeāmam”, dosies komanda nepilnu desmit cilvēku sastāvā. Vien atšķirībā no 1977.gada, kad daļu maršruta mašīnas bija spiestas veikt uz dzelzceļa vagonu platformām, šoreiz plānots pašiem nobraukt visu ceļu.

Galamērķi ekspedīcija cer sasniegt 3.jūlijā, teic I.Šēnbergs.

Ceļš līdz Vladivostokai ir aptuveni 11 000 kilometru garš un noritēs pa maršrutu: Liepāja – Rīga – Sanktpēterburga – Maskava – Ņižņijnovgoroda – Kazaņa – Naberežnije Čelni – Ufa – Čeļabinska – Petropavlovska – Omska – Novosibirska – Irkutska – Baikaļska – Ulan Ude – Čita, Habarovska – Vladivostoka.

Jautāti, vai nav bažas, ka vēsturiskie busiņi garo ceļu var neizturēt, ekspedīcijas dalībniekistāsta, ka gatavošanās šim braucienam notikusi divu gadu garumā. ” R.Grigorovičs smej: ”Kad savulaik ieminējos par šo ekspedīciju, uz mani skatījās kā uz traku. Bet re – dodamies ceļā.”

I.Šēnbergs stāsta, ka mašīnas, uzsākot ekspedīciju, ir tik labā tehniskā stāvoklī, kādā nav bijis neviens šīs markas busiņš, noripojot no konveijera: ”Katrs retro auto saimnieks savu īpašumu uztur labā kārtībā. Bet te vēl īpaši piedomāts.”

Pēc I.Šēnberga teiktā, rēķinoties ar to, ka jābrauc cauri Sanktpēterburgas u.c. sastrēgumiem, kā arī zinot, ka ”Latvijām” ir tieksme pārkarst dzinējiem, mašīnas aprīkotas ar papildu ventilatoriem. Tāpat piemeklētas tālajam ceļam piemērotas riepas. Un vēl busiņu saloni sakārtoti tā, lai tālajos pārbraucienos ekspedīcijas dalībniekiem būtu iespēja pagulēt.

Savukārt R.Grigorovičs piemetina, ka, gatavojoties ekspedīcijai un zinot ”Latviju” vājās vietas, sarūpēts ievērojams daudzums rezerves daļu – ir gan starteri, gan rezerves daļas ātrumkārbām u.c.:

”Ņemot vērā, ka plānotais maršruts vietām ap 1000 km vīsies pa neapdzīvotu apvidu, rēķināmies, ka rezerves daļas fiziski nebūs pieejamas. Turklāt, lai neaizmirstu, kurā kastē katra lieta atrodas, esmu izveidojis sarakstu.”

Jāpiebilst, ka Liepājā pavadīt ekspedīciju tālajā ceļā, bija ieradies arī ievērojams pulks seno spēkratu – gan ap desmit ”žigulīšu”, gan arī vēl viens busiņš ”Latvija” ar Krievijas numurzīmēm.

21Skatīt galeriju