“Viņa noķēra mani!” smejas
Jānis Janaitis, Liepājas ezera krastā pozēdams blakus savam trešdienas rīta
guvumam – divpadsmit kilogramu smagai līdakai. Tāda cope viņam
gadījusies pirmoreiz mūžā.

Cīniņš ildzis divdesmit minūtes. Jānis visu laiku bažījies, ka tik kātu
nesalauž. “Paskrien apakšā zem laivas, kāts saliecas, nezinu, ko darīt,
tad paiet sāņus, tad atkal zem laivas. Augšā nevar dabūt, man nulle
septiņpadsmit pītā žilka – tā laikam tikai vienpadsmit kilogramu iztur.
Bet, kad es ieraudzīju to muguru, mute palika uz klemmēm!”

Līdaka vispār esot viena no tām zivīm, kuras ķert ir īpaši interesanti.
“Visu laiku jādomā, kur tad viņa varētu būt, kur noslēpusies, cik ātri
vilkt. Nav tā kā ruduši, kas bez skatīšanās ņem.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. maija numurā.

#kvards-20150522-01#