Žaņa Lipkes memoriālā 30.jūnijā plkst.18 notiks lekcija par Liepājas, Aizputes un Rucavas ebreju glābējiem un izglābtajiem, aģentūru LETA informēja memoriāla vadītāja Lolita Tomsone.

Lipkes memoriāla pētniece Maija Meiere ir liepājniece un pandēmijas laiku viņa izmantojusi, lai padziļināti pētītu arī mazāk zināmos ebreju glābēju stāstus. No 138 Latvijas iedzīvotājiem, kuriem Jeruzālemē par nesavtīgu ebreju glābšanu piešķirts tituls “Taisnais starp tautām”, gandrīz piektā daļa ir no Liepājas, Aizputes un Rucavas.

Pētniece pieļāva, ka, iespējams, vislabāk izpētītais un publiski zināmākais gadījums ir liepājnieku Roberta un Johannas Sedulu lēmums Tirgoņu ielas 14.nama pagrabā, īpaši sagatavotā un nomaskētā bunkurā, slēpt 11 no geto un nometnēm izbēgušus ebrejus.

Aizvadot katru dienu bailēs, milzīgā karstumā, jo slēptuve atradās tieši zem maizes ceptuves, trīs ebreju sievietes un astoņi ebreju vīrieši slēpās 19 mēnešus. Neskatoties uz to, ka ka bunkurs atradās pašā pilsētas centrā, daudzdzīvokļu namā, neviens noslēpumu neatklāja. Saglabājusies arī Kalmana Linkimera dienasgrāmata, kurā aprakstīta ikdiena slēptuvē.

Savukārt traģiski beidzās četru ebreju glābšanas misija Aizputē. Varas iestādes atklāja Aizputes pilī izveidotu slēptuvi un arestēja gandrīz visus plašās Dzeņu – Pūķu – Šusteru ģimenes locekļus. Gandrīz visi tika nosūtīti uz Štuthofas koncentrācijas nometni, no kuras dzīva atgriezās tikai Elza Pūķe.

Pētniece pavēstīja, ka četri no Kūdras purva atbēgušie un paslēptie ebreji – Šloms un Leibs Uzdini, Izaks Heifecs un Jozefs Gecs, bailēs no tā, ka tiks notverti, tuvējā mežā izdarīja pašnāvību.

Savukārt Rucavā Maiga un Jēkabs Riteņi savā saimniecībā deva patvērumu mātei un meitai – Feigai un Irmai Lifšicām. Par slēptuvi kalpoja siena pants. Reiz saimniecībā atpūsties un paēst ieradušies vācu karavīri, kuri savus zirgus piesējuši tieši pie slēptuvei izmantotā siena panta. Kad karavīri aizgājuši, un abas bēgles iznākušas no slēptuves, Irma pamanījusi, ka mamma no bailēm ir nosirmojusi, pauda Meiere.

Lipkes memoriāla pētniece uzsvēra, ka ne katrs ar titulu “Taisnais starp tautām” apbalvotais uzdrošinājās slēpt ebreju savās mājās. Tomēr vairāki liepājnieki nav atteikušies bijušiem kaimiņiem, kolēģiem, skolasbiedriem, draugiem sniegt palīdzību citādā veidā, liecina Meieres apkopotā informācija.

Kā pavēstīja pētniece, Liepājā zināmi gadījumi, kad divas liepājnieces – Herta Kārkliņa un Sofija Zīverte – pie notāra apstiprinājušas liecības, ka ebrejiete Ērika Alperoviča patiesībā ir vācu izcelsmes atradenis nevis savu vecāku īstā meita.

Pilsētā labi zināmais poļu izcelsmes fotogrāfs Leons Bečalis ne tikai palīdzējis ar pārtiku savam bijušajam ebreju izcelsmes kolēģim Levam Zēligmanam, bet arī atrada viņam ar sievu Mihlu slēptuvi pie Elzas Pērkones. Ieraugot abus vajātos, sieviete teikusi: “Kopš šī brīža jūs esat mani bērni. Kas notiks ar jums, tas notiks arī ar mani.”

Kā pavēstīja Tomsone, sarunas par drosmi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un fonds “Uniting History”.