Namu apsaimniekotāju baida liepājnieku neizlēmība namu siltināšanas jomā
Visvairāk baida tas, ka liepājnieki lēmumos par namu siltināšanu un tam paredzētās naudas apgūšanu nav tik izlēmīgi, kā gribētos, sacīja SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” klientu daļas vadītājs Vilnis Dobelis, atzīmējot, ka līdzfinsējums siltināšanas darbiem nebūs mūžīgs un agri vai vēlu beigsies.
Kā informēja “Liepājas namu apsaimniekotāja” valdes priekšsēdētājs Artis Rimma, no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem 263 namiem, kuros ir centralizētā apkure, siltināšanas darbi pašlaik notiek četros namos, vēl četri projekti līdzfinsējuma saņemšanai iesniegti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, bet 31 mājas iedzīvotāji “zīmē projektus un spriež par to, kādus darbus veikt”.
“Protams, ka rezultāts varētu būt labāks, taču jāņem vērā tas, ka mūsu uzņēmums namu siltināšanas procesu uzsāka tikai pirms nepilna gada,” informēja Rimma, norādot, ka ceļš līdz naudas saņemšanai ir garš un sarežģīts.
Kā galveno argumentu par labu siltināšanai Dobelis minēja lielās atšķirības apkures rēķinos siltinātajos un nesiltinātajos namos. Uzņēmuma “Liepājas enerģija” apkopotā statistika par pagājušo apkures sezonu liecina, ka ēkās, kuras nav siltinātas, vidējais rēķins par apkuri bija 1,1 lats par kvadrātmetru, bet siltinātos namos – 77 santīmi.
“Skaitļi parāda, ka nami ir jāsiltina,” pārliecināts ir Dobelis. Daļu iedzīvotāju nav viegli pārliecināt par nepieciešamību siltināt namus, tāpēc uzņēmumā ir darbinieks, kurš nodarbojas ar siltināšanas priekšrocību skaidrošanu un piedalās iedzīvotāju sapulcēs. “Cilvēku attieksme pret ēku siltināšanu mainās viļņveidīgi, un cilvēki ir ļoti dažādi. Ir tādi, kuri saka, ka viņiem neko nevajag, un vairāk tic baumām, nevis skaitļiem,” stāstīja Dobelis. Viņš atzina, ka bieži vien visaktīvākie esot tieši tie iedzīvotāji, kuri neko nevēlas, līdz ar to apgrūtinot siltināšanas projektu raitāku virzību.
Kā uzsvēra Dobelis, ir svarīgi veikt visas ēkas siltināšanu jeb renovāciju, ieskaitot jumta pārseguma, pagraba siltināšanu un visu inženierkomunikāciju nomaiņu. “Daļēja renovācija neatmaksājas. Jāsaprot, ka darbi, kas nav padarīti, kādreiz tomēr būs jāveic, bet tad neviens pusi no summas vairs neatmaksās.”
Runājot par to, kā namu apsaimniekošanu ietekmē lielais no Latvijas uz ārzemēm strādāt aizbraukušos skaits, Dobelis norādīja, ka ilgtermiņā tas var radīt problēmas, un uzvēra, ka atrašanās ārzemēs dzīvokļa īpašnieku neatbrīvo no atbildības. “Mūsu prakse gan liecina, ka ārzemēs strādājošie ir maksātspējīgi un lielākoties viņi nav parādnieku sarakstos. Sliktāk ir ar tiem, kuri neko negrib darīt,” sacīja Dobelis. Viņš uzsvēra, ka namu siltināšanai paredzētais līdzfinsējums nav mūžīgs – “ja to tagad nepaņems, vēlāk vairs var nebūt”.
LETA
