Lai gan Liepājas pašvaldība piedāvā līdzfinansējumu atkritumu sētiņu izveidei daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, pretendentu uz šo naudu ir maz.

Iespējams, maza aktivitāte konkursā ir tāpēc, ka iedzīvotāji sētiņu izveidi bieži vien iekļauj pagalmu labiekārtošanas projektos, pieļauj daudzu māju apsaimniekotāja Evija Zemele. Līdzīgi spriež arī pilsētas Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālists Aivars Kaņka.

Šogad Liepājas domes izsludinātajā konkursā uz līdzfinansējumu pieteicās pieci pretendenti, četri pieteikumi atbalstīti, bet piektais nav atbildis konkursa prasībām. Tagad pilsēta izsludinājusi jaunu konkursa kārtu – pieteikšanās ilgst līdz 6. augustam. Pērn dome šim mērķim bija paredzējusi 20 tūkstošus eiro, taču tikai divi projekti tika realizēti, stāsta A. Kaņka. Kāpēc visi gribētāji savas sētiņas neierīkoja? “Nemāku teikt. Par dārgu nevar būt. Lēmumu taču iedzīvotāji bija pieņēmuši. Kāds varbūt par vēlu sāka. Kad aiziet līdz darīšanai, kaut kas iecerēs mainās,” viņš spriež. Vienam projektam pašvaldība piešķir ne vairāk par 800 eiro. Šogad no budžeta sētiņu konkursam paredzēti pavisam 7200 eiro.

“Jautājums ir, vai cilvēki to grib. Vai saprot jēgu?” saka Daiga Āreniece, kura apsaimnieko vairākus desmitus māju. Viņa uzsver, ka ļoti liela nozīme ir “cilvēku sociālās attīstības līmenim”. “Uztaisi sētiņu, nu, super! Rodas tīrība, kaijas nerevidē tvertnes un nepiemēslo apkārtni, vārtiņi vienmēr ciet,” teic apsaimniekotāja. Turklāt, tiklīdz pagalmā ir sētiņa, tā tajā ir mazāk atkritumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo atkritumu izvešanu iedzīvotāji uzskata par dārgu pakalpojumu. Kad ir sētiņas, iedzīvotāji atkritumus sāk vairāk šķirot, bet šķiroto atkritumu izvešana ir bez maksas. Iežogotajās tvertnēs atkritumus vairs nemet arī svešinieki. Pēc viņas pieredzes, kad pagalmā iekārtota atkritumu konteineru sētiņa, drīz vien mājas iedzīvotāji var pasūtīt mazāka tilpuma konteinerus, un tas ļaudīm patīk, jo samazinās izmaksas par atkritumu izvešanu. Piemēram, kāda nama iedzīvotājiem agrāk atkritumus izveda trīs reizes nedēļā no 1,1 kubikmetru lieliem konteineriem, bet, kad ierīkoja sētiņu, varēja pasūtīt 0,66 kubikmetru tvertnes – tās ir pakalpojuma sniedzēja inventārs. Pagājis vēl kāds laiks, un bijis vēl mazāk atkritumu, un varēja atkal samazināt gan izvešanas biežumu, gan konteineru lielumu. Atkritumu izvedējs vēl mazāka tilpuma konteinerus nepiedāvā, tāpēc māja pati nopirkusi 0,24 kubikmetru tilpuma konteinerus, “un tagad atkritumus var izvest, kā iedzīvotāji paši grib”.

“Tur, kur ir sētiņas, vairāk varam kontrolēt arī lielgabarīta atkritumus. Pazūd tā parādība, ka pie konteineriem vienkārši nomet dīvānus un būvgružu maisus. Savu namu iedzīvotājiem esmu iemācījusi – par lielgabarīta atkritumu izvešanu varat zvanīt “Eko Kurzemei” paši, bet varat arī pateikt man, un es to izdarīšu! Cilvēkiem ir jāmāca, kā apsaimniekot un kā izvest. Pašiem jāpārkārtojas savā galvā,” teic D. Āreniece, atzīstot, ka sētiņu pieskatīšana ir papildu darbs sētniekam, kurš reizēm spiests pāršķirot atkritumus – “nav jau variantu”. Vairākās vietās Liepājā daudzdzīvokļu māju pagalmos iedzīvotāji cenšas kārtību pie konteineriem uzturēt ar videonovērošanas palīdzību. “Bet kameras iegāde, uzstādīšana, ierakstīšana un sistēmas uzturēšana – tie ir lieli papildu izdevumi,” spriež D. Āreniece.