Jauniešiem rūp, kas notiek Latvijā, kāda valsts izskatīsies, kā iedzīvotāji dzīvos pēc gadiem desmit, divdesmit, trīsdesmit. Tas ir aktuāli arī Liepājas jauniešiem, no kuriem vairāki iesaistījās sabiedrības līdzdalības projektā “Latvija – 2030. Tava izvēle”. Viņu vidū bija arī Liepājas 6.vidusskolas audzēkņi Ojārs Dārznieks, Laura Flaksa un Liene Grava. Projekts norisinājās vairākos posmos. Pirmais notika martā dažādās Latvijas vietās, arī Liepājā, tajā jaunieši no dažādām mūsu pilsētas iestādēm apsprieda Latvijas attīstībai būtiskas stratēģiskās dilemmas.

Labākie debatētāji par nākotnes redzējumu nonāca otrajā – reģionālajā posmā. Astoņdesmit kurzemnieku 14.aprīlī satikās Kuldīgā, kur dalībniekus sadalīja četrās grupās. Katrai no tām bija piešķirts viens no Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenārijiem. Jauniešiem bija jāizsaka savas domas, jāvērtē iedalītā scenārija plusi un mīnusi. Beigās kopīgiem spēkiem bija jāizlemj, kurš no scenārijiem ir labākais, kas būtu visveiksmīgākais variants mūsu izglītības sistēmai, ekonomikai un politikai.

Liepājnieki izcēlušies ar aktivitāti, tāpēc viņiem piedāvāts izvērtēt saistībā ar šo pasākumu rīkotā eseju konkursa darbus. Šo pienākumu uzņēmās Liepājas Skolēnu līdzpārvaldes seši aktīvisti. “Esejās bija ļoti daudz jauku ideju un vīziju par mūsu nākotni,” atzina viena no vērtētājām, 11.klases skolniece Laura Flaksa.

Labākos eseju autorus un aktīvāko skolu audzēkņus, kas piedalījās diskusijās, apbalvoja 9.maijā Rīgā, Kongresu namā. Sumināja arī Liepājas 6.vidusskolu, kuras audzēkņi mājās atgriezās ar pateicības rakstu, kurš pasniegts “par aktīvu līdzdalību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē”. Goda rakstu krāšņo arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna, biedrības “Jauniešu konsultācijas” valdes priekšsēdētāja Jāņa Logina un Hipotēku un zemes bankas prezidenta Ineša Feifera paraksts.

10.klases skolniece Liene Grava sacīja, ka nobeiguma pasākumā, kurā jaunieši iepazīstināja ar savu redzējumu par Latvijas ilgtspējīgu attīstību, kas bija apkopots pēc diskusijām reģionālajos forumos, noklausījās vairākas augstas amatpersonas. Lai gan lielākā daļa izrādījusi interesi par to, ko jaunieši domā, kādu Latviju gribētu redzēt pēc divdesmit pieciem gadiem un ko, viņuprāt, varētu darīt tās labā, tomēr bijuši arī cilvēki, pēc kuru uzvedības bijis redzams, ka tas maz rūpējis. Liene min, ka Ministru prezidents Ivars Godmanis prezentācijas laikā ar žestiem un sejas izteiksmi atklāti izrādījis vienaldzību pret vēstīto. Nesagaidījis, kad viens no projektā iesaistītajiem cilvēkiem beigs prezentēt darbu, viņš atstājis telpu.

Taču ar gala sarīkojumu Rīgā tomēr nekas nav beidzies. Projektā iesaistītie dalībnieki vasarā atkal satiksies, lai nākotnes vīzijas scenārijus izanalizētu vēl sīkāk. Laura uzsvēra, ka aktīvie jaunieši vēlas mainīt sabiedrības uzskatus par Latvijas nākotni. Daudzi, īpaši ļaudis pēc divdesmit gadu vecuma, to redz drūmā gaismā. Bet skolēni vēlas, lai viņu optimisms pielīp arī citiem. Viņi ir gatavi savus pozitīvos redzējumus īstenot dzīvē. Jaunieši tic, ka to paveiks. Un tas ir galvenais, jo mūsdienu jaunākā paaudze būs tā, kas veidos nākotni, kuras spēkos būs izlemt, kādā valstī dzīvosim. “Es gribu piedalīties Latvijas nākotnes veidošanā!” ar pārliecību saka 9.klases audzēknis Ojārs Dārznieks.

Liepājas skolēni uzsver, ka iesaistīšanās šajā projektā bijusi vērtīga. Ne tikai tāpēc, ka uzzinājuši daudzas interesantas lietas, tikušies ar augstām valsts amatpersonām, bet vēl tāpēc, ka ieguvuši daudz jaunu kontaktu un saņēmuši uzaicinājumus piedalīties semināros, debatēs un apmaiņas braucienos.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Ojārs, Laura un Liene vēlas dzīvot un veidot valsti, kurā mīt laimīgi cilvēki.