Gadījums, kad kāds no valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” darbiniekiem aizturēts aizdomās par spiegošanu, jo nobildējis NATO militārās tehnikas pārvietošanu, radījis jautājumus par to, ko un kur drīkst fotografēt un kur to nedrīkst darīt.

“Filmēšanas un fotografēšanas ierobežojumi attiecas uz objektiem, par kuriem iegūtā informācija var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām un politiskajām interesēm,” skaidro Drošības policijas pārstāve Līga Pētersone. Tie ir saistīti ar valsts apgādi, bruņojumu, kā arī stratēģiski svarīgi objekti, piemēram, hidroelektrostacijas un tamlīdzīgi.

Nesen “Kurzemes Vārda” pielikumā “Ligzda” bija raksts par gadījumu, kad vecmeitu ballītes dalībniecēm, kas fotografējās pie stacijas uz dzelzceļa tilta, apsargs palūdza izdzēst bildes. Uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” paskaidroja, ka šādas ieceres vienmēr iepriekš jāsaskaņo.

Ņemot vērā, ka informācijas izplatīšana par nacionālajai drošībai nozīmīgiem objektiem vēlāk ievērojami atvieglo uzbrukumu plānošanu, to īpašniekam vai valdītājam ir pienākums noskaidrot personu, kuras vāc informāciju, patiesos mērķus – apsarga rīcību attaisno L. Pētersone. Tāpat drīkst lūgt šādu informāciju izdzēst, lai izvairītos no tās tālākas izplatīšanas. Tomēr DP uzskata, ka katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, jo ierobežoti ir nevis veidi, kādā tiek vākta informācija, bet mērķis, kāpēc tas tiek darīts. Piemēram, mērķtiecīga ar likumu aizsargātas informācijas vākšana citai valstij ir krimināli sodāms pārkāpums.

L. Pētersone atgādina, ka Eiropas valstu pieredze rāda – teroristisku uzbrukumu plānošanai un īstenošanai iepriekš tiek veikta interesējošo objektu novērošana, kā arī izmantota jau pieejamā informācija par šiem objektiem. Tādēļ Drošības policija aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret šādiem ierobežojumiem, lai tādējādi pasargātu sevi un citus cilvēkus. Tāpat jāpadomā par to, vai informācija par nacionālajai drošībai svarīgiem objektiem jāizplata tālāk. Tas attiecas arī uz publicēšanu sociālajos tīklos.
Lai novērstu pārpratumus, objektu īpašnieki un valdītāji tiek aicināti izvietot informatīvas zīmes, vai arī informēt personas mutiski par dokumentēšanas, tajā skaitā, filmēšanas un fotografēšanas, ierobežojumiem.

Uzziņai:

Privātajā nekustamajā īpašumā (telpās vai teritorijā) fotografēšanas un filmēšanas kārtību nosaka nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā tiesiskais lietotājs, atļaujot vai aizliedzot fotografēt un filmēt.

Avots: lvportals.lv.