Vannu māja ir jāatjauno, par to vispār nevar būt nekādu strīdu. Taču tikpat viennozīmīgi ir tas, ka senā peldu iestāde gadu desmitiem bija pamesta savā varā, ka neviens tās īpašnieks tā arī neatvēzējās šīs pērles sapošanai, un nu tā līdzinās graustam.

Izaugusi vesela liepājnieku paaudze, kas, iespējams, samierinājusies, ka, pastaigājoties pa Jūrmalas parku, savu reizi nāksies noiet garām šim spokam.

Jau gadu desmitiem aktuāls ir jautājums: cik ilgi vēl laidīsim postā šo namu?

Šobrīd, kad ieilgst cīņa par ēkas atjaunošanu, izjūtas ir divējādas. Noteikumi, protams, rakstīti, lai tos ievērotu, un, ja pašvaldība pati to nedara, tad tiesai jāpalīdz to izdarīt. Strīds juridisks, lai uzvar tie, kam taisnība.

Gribētos cerēt, ka, strīdam pārceļoties uz tiesas zālēm, neizklīdīs investoru vēlme turpināt veselības centra jeb vienkāršāk sakot – spa – projektu.

Un šādas cerības ir nevis tāpēc, ka šis projekts būtu tik izcils, ka no tāda nedrīkstētu atteikties. Primāri tikai un vienīgi tādēļ, ka pastāv savā ziņā neracionālas bailes – ja ne tagad, tad nekad.

Pat neraugoties uz to, ka metu konkursā uzvarējušais darbs vairāk asociējas nevis, teiksim, ar cakaino “Parka paviljonu”, bet ar robustajiem jaunajiem “Pūtvējiņiem”.

Nav noslēpums, ka daudzi liepājnieki ir Kuldīgas fani, lai arī daži teiks, ka šī Kurzemes pilsēta izskatās paplukusi.

Grūti klājoties tiem kuldīdzniekiem, kuri mitinās pilsētas vēsturiskajās ēkās, toties pilsētas vizuālā identitāte lielā mērā saglabāta, ko nevar teikt par daudzām Liepājas centra vietām.

Katrā ziņā, soļojot pa Liepājas ielu Kuldīgā, nerodas vēlme jautāt, kāpēc visām jūgendstila ēkām ir plastmasas logi, kā to dara rīdzinieki, Liepājā pastaigājoties pa Tirgoņu ielu.

Cerams, ka peldiestādē tādi nav paredzēti, bet iecerētā kompleksa jaunā ēka bez mūsdienu būvmateriāliem neiztiks, par to laikam varam būt droši.

Jūrmalas parkā bez “Parka paviljona” ir vēl arī “Papus” un dažu senatnes un tradīciju cienītāju īpašumi Gulbju dīķa apkaimē, kas atbilst priekšstatam par to, kā Liepājā bija un kā vajadzētu būt.

Un tad ir tenisa skolas ēka, “Daugavas” stadions, galu galā jau pieminētie jaunie “Pūt, vējiņi!”, kas ar savu nepievilcību un prastumu asi kontrastē ar tās pašas vannu mājas kolonnām.

Uz šo būvju fona jaunais spa kompekss (ja tas vispār taps) varētu pat patīkami izcelties un noteikti nepasliktinās parka apbūves pievilcību, taču arī diez vai to uzlabos.

No mūsdienām neizbēgt, bet prastumu šajā pilsētas daļā arī negribas ielaist, un tieši bezgaumīgums arhitektūrā asociējas ar dažiem veselības centra investoru dzimtenes Lietuvas kūrortiem.

Gaume, protams, subjektīvs jautājums, un, ņemot vērā to, cik daudzi liepājnieki jūsmo par Palangas slaveno Jona Basanaviča “gatvi”, varbūt tieši tingeļtangeļu subkultūra ir tā, pēc kuras liepājnieki izsalkuši.

Vienkāršāk, saprotamāk, izklaidējošāk.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.