Tirgi un tirdziņi liepājniekiem tiešām patīk, par ko var pārliecināties teju katru reizi, kad dažādiem svētkiem veltītas andeles notiek Rožu laukumā vai arī Pētertirgū.

Cits jautājums par šo tirdziņu saturu un formu. Kādam gribas skaistākas tirdzniecības vietas – teltis, kādam – mazāk “koka sūdiņu ar latviešu zīmēm”.

Tirgi Liepājai bijuši raksturīgi gadiem ilgi, par ko mūsdienās gan vairāk var pārliecināties senās fotogrāfijās, nevis ikdienā. Jaunliepājas tirgus, piemēram, mūsdienās vairāk līdzinās autostāvvietai.

Savukārt labi iecerēto zivju tirgu promenādē izkonkurējusi tirgošanās no laivām turpat piestātnē. Nemaz nerunājot par Karostas krāmu tirgus galu.

Pētertirgum gribas novēlēt ilgu mūžu, bet mainīties gan šai Tirgus republikai vajadzētu līdzi laikam.

Jā, ābolu, kartupeļu un zaļumu piedāvājumā kaut ko jaunu grūti iedomāties.

Tomēr apģērbu, apavu un aksesuāru stils lielai daļai pasaules iedzīvotāju mūsdienās gan ir stipri vien atšķirīgs no mūspusē ļoti skarbajiem deviņdesmitajiem.

Tomēr šajā ziņā Pētertirgū laiks ir gandrīz sastindzis. Varbūt arī tādēļ, ka pircējiem pārmaiņas ne pārāk iet pie sirds. Re, pat mazi puišeļi pēc skolas joprojām klīst pa tirgu, meklējot, piemēram, pokemonu kārtis, kas šeit krietni lētākas nekā oriģinālās. Preces autentiskuma trūkums acīmredzot ir cenu vistiešāk ietekmējošais faktors.

Dažs tirgotājs sūdzas, ka pēdējos gados turpina kristies pircēju skaits, it sevišķi darbadienās. Acīmredzot konkurēt ar lielveikaliem kļūst aizvien grūtāk. Tur piedāvājums plašāks, bet cenas bieži vien ievērojami zemākas.

Un ne visiem tik būtiski, ka ābols nācis no Polijas, nevis no Medzes vai Durbes dārziem.

Ir gan arī tirgotājiem savi niķi. Bērnus un jauniešus pēc bērzu sulām uz turieni nevajadzētu sūtīt, citādi var sanākt tā, ka kārotā svaigā padzēriena vietā tiksiet pie sasaldēta un ieskābuša pērnā gada produkta.

Veikaliem autentiskuma mazāk, toties kvalitātes kontrole spēcīgāka.

Var jau būt, ka tirgotājiem taisnība par pircēju plūsmas apsīkšanu, un tādā gadījumā doma utopiska, tomēr, redzot moderno tirgu attīstības tendenci galvaspilsētā un arī Siguldā,

iespējams, nebūtu nemaz peļama ideja vismaz apspriest pastāvīga tirgus izveidi Rožu laukuma auto stāvlaukumā.

Savulaik Liepājas uzņēmēji tur ļoti vēlējās uzsliet tirdzniecības centru. Jā, labi, ka neuzbūvēja, jo, iespējams, tādā gadījumā neviens neapņemtos atdzīvināt “Kurzemi”. Un, pat ja apņemtos, diviem lielveikaliem plecu pie pleca varētu būt pašauri.

Viens ieguvums gan būtu – pati pilsētas sirds nebūtu atvēlēta automašīnu parkingam, kas, būsim godīgi, izskatās pārāk provinciāli pat provinciālajai Liepājai.

Arhitektoniski iederīgs un mūsdienīgs tirgus varētu būt sekmīgs risinājums, kas, iespējams, drusku atdzīvinātu centru un, kas zina, varbūt nevis atņemtu klientus Pētertirgum, bet piesaistītu pircējus, kam esošais bazārs ir par tālu vai par vecu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.