“Mūsu prioritāte ir klaiņojoši un mirušu vientuļu cilvēku dzīvnieki. Ja privātpersona vienkārši grib savu suni atdot, mūsu pienākums nav to uzņemt,” viņa stāsta.

Patversmes vadītājai esot grūti izskaidrot, kāpēc pēkšņi bijis tik daudz lūgumu pieņemt suņus.

“Cilvēki stāstīja, ka braucot prom un nevarot dzīvnieku paņemt līdzi. Ka deviņos vakarā lidmašīna un nav variantu. Man tas likās dīvaini, ka šajā laikā tik daudzi varētu pārcelties uz ārzemēm. Iespējams, privātās patversmēs tik vienkārši nevar atdot nevakcinētus un nečipētus dzīvniekus, tāpēc nāk pie mums,” viņa pieļauj.

Drīzāk tas esot skumjais scenārijs, ka pavasarī paņem sunīti, bet nu nāk ziema, dzīvnieks trīs reizes dienā būs jāved laukā staigāt.

Tāpat īpašnieki mēdzot atteikties no mīluļa, kad tas saslimst vai nav izaudzis tāds, kādu solīja nereģistrēts audzētājs. 

Arī adopcijai dzīvniekus neatdod kuram katram. “Ja mums zvana un prasa sargsuni turēšanai pie ķēdes, mēs nedosim. Varbūt tāpēc rodas runas, ka nevarot adoptēt dzīvniekus. Joprojām ir gadījumi, kad dzīvnieks ir dāvana. Grib paņemt sunīti un aizvest omītei. Nē, omītei pašai ir jāvēršas pie mums,” skaidro N. Brūdere. 

“Lauvas sirdī” pašlaik mīt deviņi suņi un 26 kaķi. Liela dzīvnieku pieplūduma neesot, jo mazo kaķēnu buma laiks ir pāri.

Pēc noklīdušajiem suņiem pārsvarā atnāk saimnieki. Patversmē esošie suņi tur mīt jau ilgstoši.

“Ir rudens, un vasarnīcās atkal paliek dzīvnieki bez saimnieka. Mums zvanīja no Šķēdes, no turienes regulāri ir zvani par kaķu kolonijām. Taču par šiem gadījumiem ir jāvēršas savā pašvaldībā, Šķēde ir Grobiņas novadā,” saka “Lauvas sirds” vadītāja.