Sestdiena, 3. decembris Raita, Jogita, Evija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Neizmetot pārtikas atlikumus, Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi ietaupītu gandrīz 30 eiro

Gudra maltīšu plānošana ir viens no paradumiem, kas ļaus gan ietaupīt, gan kļūt videi draudzīgākiem. 28 eiro mēnesī jeb 336 eiro gadā – tik daudz vidēji ietaupītu ikviena Latvijas mājsaimniecība, neizmetot atkritumos pārtikas produktus, liecina pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmuma ”Rimi Latvia” veiktais pētījums.

Neizmetot pārtikas atlikumus, Latvijas iedzīvotāji ik mēnesi ietaupītu gandrīz 30 eiro
Foto: Publicitātes
29.09.2022 12:34

liepajniekiem.lv

Aptuveni 70% kopējo pārtikas atkritumu izmaksu veido gatavie vai mājās pagatavotie ēdieni, bet pārējos 30% – augļu, dārzeņu, maizes, piena un gaļas produktu atkritumi.

Pārtikas izšķērdēšanas jūtamo ekonomisko ietekmi uz mājsaimniecību ikdienu aktualizē arī Starptautiskā pārtikas zudumu un atkritumu izpratnes diena, ko pasaulē atzīmē 29. septembrī.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Vides programmas (UNEP) datiem apmēram trešā daļa visas pasaulē saražotās pārtikas nonāk atkritumos, un

katrs eiropietis ik gadu izmet 95–115 kilogramu pārtikas.

Kā rāda pētījums, Latvijas iedzīvotāji atkritumos lielākoties izmet gatavos ēdienus un mājās pagatavotu maltīšu atlikumus, tostarp zupas un sautējumus (6%), salātus un citos veidos pagatavotus dārzeņus (5%), biezputras, rīsus, kartupeļus un pastas (4%) un citus ēdienus.

Kā galvenais iemesls, kāpēc atkritumos nonāk veikalā pirktie produkti (60%) un mājās gatavots ēdiens (51%), tiek minēts tas, ka produkti ir sabojājušies.

Starp citiem biežāk minētajiem iemesliem ir arī pārāk ilga produktu uzglabāšana, beidzies derīguma termiņš un ēdiena pārpalikumi, kas ”aizķērušies” uz šķīvja pēc maltītes.

Kopumā 90% Latvijas mājsaimniecību atzīst, ka pārtikas atkritumu apjoma mazināšana tām ir svarīga, un 64% tā ir pat ļoti svarīga.

Tieši uz pārtikas atkritumu rēķina mājsaimniecības, kurās ir vismaz trīs un vairāk cilvēku, šobrīd ik mēnesi zaudē 37,40 eiro, savukārt mājsaimniecības ar bērniem – pat 41,70 eiro

(salīdzinājumam – 1–2 cilvēku mājsaimniecībām ikmēneša zaudējums ir vidēji 19,60 eiro).

Tikmēr Igaunijā viena mājsaimniecība pārtikas atkritumu dēļ zaudē vidēji ap 27,50 eiro jeb 330 eiro gadā, bet Lietuvā – 31,90 eiro jeb 383 eiro gadā.

Jāteic gan, ka lietuvieši un igauņi krietni retāk izmet ēdienu tāpēc, ka tas sabojājies (Lietuvā – 53% veikalā pirktā un 50% mājās pagatavotā ēdiena, Igaunijā attiecīgi 45% un 40%). Savukārt vērtējot zaudējumus atsevišķās produktu kategorijās, vislielākās summas visās trīs Baltijas valstīs tiek zaudētas, izmetot atkritumos dārzeņus, augļus un ogas.

“Rimi Baltic pētījums veikts 2022. gada augustā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kopumā aptaujājot 2420 iedzīvotāju 18–69 gadu vecumā, to skaitā 809 iedzīvotājus Latvijā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz