Trešdiena, 23. jūnijs Līga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Nelikumīgā zveja gremdē godīgos zvejniekus

Nelikumīgā zveja gremdē godīgos zvejniekus
19.05.2009 07:04

Lai izskatītu vairāku zvejas pārkāpumu lietas, pagājušās nedēļas nogalē Liepājā bija ieradies Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Fēlikss Klagišs.

Vairums ir krietni vīri

Divas no trijām pārkāpumu lietām Liepājas ostā bijušas saistītas ar nepatiesu ziņu sniegšanu par kuģa ienākšanas laiku. Prasība ziņot par krastam paredzēto piestāšanas laiku esot jauns kontroles veids, ko pārvalde ieviesusi samērā nesen. “Līdz šim, kad mēs to vēl neprasījām darīt, negodīgie zvejnieki skatījās un novērtēja situāciju, kāda ir malā. Ja inspektors nebija saskatāms, žurnālā ierakstīja, ka nozvejoti simt kilogrami zivju, bet, ja inspektors parādījās, pievilka šim skaitlim vēl nullīti klāt. Kamēr cilvēks pie rokas nav pieķerts, pārkāpumu nevarējām atklāt,” sacīja F. Klagišs.

Negodīgie zvejnieki, kuri nelaiž garām iespēju paņemt to, kas viņiem nepieder, būtībā kaitē un konkurē ar cilvēkiem, kuri strādā godīgi. Par nelikumīgi nozvejotām zivīm tie nemaksā nodokļus, arī kvotām nelegālie lomi aizejot secen. “Tas mūs dara uzmanīgus,” sacīja direktora vietnieks, uzsverot, ka pārvaldes darbinieki nav noskaņoti radīt zvejniekiem materiālas problēmas, iedzenot tos bankrotā. Tieši otrādi, viņi strādājot, lai nodrošinātu kārtību un pārliecinātu cilvēkus darboties atbilstoši prasībām. F. Klagišs pārliecinājies, ka lielākā daļa zvejnieku nepārkāpj noteikumus nevis tāpēc, ka neprastu realizēt nelikumīgos lomus, bet gan tāpēc, ka sirdī un dvēselē ir godīgi vīri, kas nespēj rīkoties nekrietni.

Sīkus pārkāpējus netvarsta

Gadiem ejot, kārtībai zvejniecības jomā, viņaprāt, ir tendence uzlaboties, kaut arī atklāto pārkāpumu skaits pērn bijis par 15 gadījumiem lielāks nekā aizpērn. F. Klagišs uzskata, ka tas saistīts ar izmaiņām pārvaldes darbības stratēģijā, jo inspektoriem dots norādījums neaizrauties ar makšķernieku un citu sīko pārkāpēju tvarstīšanu, bet galvenokārt vērsties pret liela mēroga nelikumībām, proti, zveju bez licencēm, kā arī nepatiesu nozvejas datu sniegšanu. Nozīmīga loma ierādīta arī profilaktiskajam darbam. “Pārkāpumi mēdz būt tīši un netīši. Mēs neesam noskaņoti ar kādu kašķēties. Ja cilvēks apzinās, ka rīkojies slikti un sola laboties, mēs zvejnieku cenšamies saprast,” teica F. Klagišs.

Diemžēl gadoties uzņēmumi, kas pieļauj piecus līdz sešus pārkāpumus gadā, bet, pieķerti nelikumībās, noliedz savu vainu, kaut arī to atzinušas trīs dažādas valsts institūcijas. Arī Liepājā tādi esot. “Mēs neuzstājam, ka visam ir jābūt tik precīzi kā aptiekā. Saprotam, ka ar zivīm tas nav iespējams, atkāpes pieļauj arī Eiropas Savienības regulas, taču kārtībai ir jābūt,” viņš teica.

Lielāki sodi mazina korupciju

Domstarpības pārvaldei esot bijušas ar kādiem trim Liepājas uzņēmējiem. Ar Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītāju Ināriju Voitu tās radušās pēc tam, kad viņam piederošais uzņēmums lūgts atlīdzināt aptuveni trīs tūkstošus latu lielos zaudējumus, kas nodarīti zivju resursiem. Plekstu loms, kas tos radījis, izkrauts no kuģa “Vidāle” Liepājas ostā. I. Voits savu vainu neesot atzinis, bet paudis aizvainojumu. Kaut gan viņš draudējis vērsties tiesā, līdz šim brīdim tas nav noticis. Pārvalde gan to darījusi, un pirmās instances tiesa zvejas uzņēmuma īpašnieku atzinusi par vainīgu, tomēr uzņēmējs lietu pārsūdzējis.

Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos inspektoru skaits samazināts, taču tiekot gādāts, lai uzlabotos pārbaužu kvalitāte un efektivitāte. To varot panākt, sadarbojoties ar robežsargiem un krasta apsardzes vīriem. F. Klagišs atzina, ka, tāpat kā tas ir citās valsts iestādēs, pārvaldē smaga problēma esot korupcija. Lai to novērstu, nepieciešams materiāli stimulēt inspektorus. Šajā sakarībā direktora vietnieks pozitīvi vērtēja vairāk nekā pirms gada “Zvejniecības likumā” ieviestās izmaiņas. Kaut gan tām bijis daudz pretinieku, laiks parādījis, ka sodu palielināšana attaisnojusies. Kuģu konfiskācija, ko tagad pieļauj likums, gan neesot notikusi, arī zvejas tiesības uz laiku atņemtas tikai piecos gadījumos, kad būtiskos apmēros slēptas nozvejotās zivis. “Pieņemtajam lēmumam ir jābūt samērojamam ar nodarījumu,” uzsvēra F. Klagišs. Viņš piebilda, ka korupciju mazināt palīdz arī Ministru kabineta noteikumi, kas paredz inspektorus prēmēt par atklātajiem pārkāpumiem. Ja šos noteikumus atceltu, kā to rosina darīt Zivsaimniecības asociācija, korupcija atkal palielinātos.

Uzziņai

– Pērn atklāti 105 jūras zvejas noteikumu pārkāpumi. Tas ir par 15 pārkāpumiem vairāk nekā 2007. gadā.
– Naudassodos iekasēti 26 245 lati.
– Šā gada četros mēnešos atklāti 28 nelikumīgas zvejas fakti.
– Pērn reģistrēti 50 ūdens piesārņošanas gadījumi. Šogad – jau 18.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Fēlikss Klagišs (no kreisās) un pārvaldes inspektors Jānis Leja apmeklēja vairākus zvejas kuģus.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz