Pirmie
pavasara vēstneši ir klāt – pagājušonedēļ Nīcas laukos ieradās pirmās zosis.
Savukārt Liepājā redzēts pirmais atlidojušais lauku balodis, tik ātri līdz šim
tas nav bijis manīts. Ja neatgriezīsies sals, drīz atlidos arī ķīvītes.

“Tas ir līdz šim agrākais
pavasara novērojums,” saka ornitologs Kārlis Millers, kurš 3. februārī
tur redzējis divas tundras sējas zosis un piecpadsmit meža zosis.
“Nepacietīgākās,” viņš nosmaida. Zosis tur bijušas kopā ar ziemeļu
gulbjiem. Tas jau esot kļuvis par tendenci – desmit dienas līdz divas nedēļas
pēc sniega nokušanas, ja vien temperatūra nenokrītas zem nulles, pirmās zosis
šajā vietā ir klāt.

“Ja pēkšņi neuznāks mīnus
divdesmit grādu sals, tuvākajās dienās Nīcas laukos klāt būs arī pirmās ķīvītes
– nākamais vagons šajā vilciena sastāvā.” Lietuvā pirmās ķīvītes novērotas
jau pagājušonedēļ. Portāls “Latvijasputni.lv” ziņo, ka Skrundas
novadā pie Jaunmuižas sešas ķīvītes redzētas jau svētdien. Arī tas esot agrākais
pavasara migrantu novērojums Latvijā.

Nīcas lauki, no kuriem nāk daudz
ziņu par gājputnu un citiem novērojumiem, jau gadiem ilgi ir viena no plašāk
izskanējušajām novērojumu vietām. K. Millers to skaidro ar ģeogrāfisko
novietojumu – tā ir viena no pirmajām vietām Latvijas teritorijā, kur
gājputniem ir atpūtas un barošanās iespējas, – kā arī ar paša aktivitāti, bieži
turp braucot.

Šajā vietā arī ziemā bijuši
ievērības cienīgi putnu novērojumi, piemēram, purva pūce – reti ziemā redzēta,
jo lielākoties šī suga dodas ziemot Rietumeiropā. Bet tās atrašanās šajos
laukos ir likumsakarīga, jo kur laukaugi ar sēklām, tur tām barība – grauzēji.
Sēklas ēd arī dažādi sīkputni, kurus savukārt ziemā nesmādē pūces. Piemēram,
janvārī K. Millers tur novērojis apmēram trīstūkstoš knābju lielu dzelteno
stērstu baru. Līdz ar ierastākiem sīkputniem bijuši arī retumi, tādi kā
lapzemes stērste, ausainais cīrulis, kalnu ķeģis. Interesentu par tiem visiem
bijis daudz – vistu vanags, klijāns un citi, arī purva pūce.

Runājot par putnu dzīvi šoziem,
“Kurzemes Vārds” uzklausījis viedokli, ka no Liepājas pazudušas
zīlītes. “Pagājušais rudens savā ziņā bija īpatnējs, daudz zvirbuļputnu un
arī zīlītes aizlidojušas prom,” K. Millers sliecas piekrist, ka mazo
putnu bijis jūtami mazāk nekā citās ziemās. Arī viņš manījis un dzirdējis, ka
pašā lielajā aukstumā putnu pie barotavām nav bijis. Vai nu iemesls ir slikts
ligzdošanas gads, vai arī tas, ka, jūtot bargas ziemas tuvošanos, liela daļa
putnu pārcēlās uz dienvidiem.