Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Neparasts atradums Karostas apkaimes kāpās

“Izskatījās nevis parasts akmens, bet gan vēsturisks. Lai pārliecinātos, ka tas tik tiešām tā ir, tad nu man bija uzdevums ziņot kompetentākiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas,” saka liepājnieks Arturs Bilerts par atradumu Karostas apkaimes kāpu zonā.

Neparasts atradums Karostas apkaimes kāpās
Lai pārvietotu neparasto atradumu, nepieciešams divu vīru spēks. Tas ir ap 40 kilogramu smags. (Foto: Ģirts Gertsons)
18.05.2022 06:00

Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Tas ir tik neparasts, ka pēc sava veida neatbilst nevienam no Kurzemē un Latvijā izplatītajiem dobumakmeņu tipiem, pēc apskates secinājis vēsturnieks Andris Grīnbergs. Patlaban unikālais atradums ir nodots Liepājas muzejam.

7. maijā A. Bilerts kopā ar suni devies pastaigā, mērķis – krastmalā iemūžināt kādu roni, kurš izlīdis saulītē pasildīties. Jo Liepājā tie pēdējā laikā bijuši manīti. Ūdens iemītnieku gan ieraudzīt nav izdevies, toties iemūžināts neparastais akmens, kurš, jāpiebilst gan, A. Bilertam gadījies ceļā arī iepriekš.

“Jā, šī nebija pirmā reize, kad to redzēju. Un tas man likās interesanti, ka neviens tam nepievērš uzmanību. Noteikti pamanīts bija, jo gulēja diezgan atklātā, redzamā vietā. Bet acīmredzot neinteresēja.”

Viņš safotografējis un ziņojis cilvēkiem, kas šādas lietas pēta Latvijas Petroglifu centrā. “Pēc būtības pats esmu dabas pētnieks, man šādas lietas interesē. Izskatījās nevis parasts akmens, bet vēsturisks. Lai pārliecinātos, ka tas tik tiešām tā ir, tad man bija kā uzdevums ziņot kompetentākiem cilvēkiem, kas ar to nodarbojas.”

Pēc atsūtītajiem fotoattēliem radušās aizdomas, ka varētu būt atradies līdz šim nezināms mazu izmēru (portatīvais) bedrīšakmens, tādēļ tā novērtēšanai piesaistīts vietējais bedrīšakmeņu zinātājs Uģis Ostelis no Grobiņas, kas savā novadā atklājis daudzus bedrīšakmeņus. Taču pēc apskates viņš secinājis, ka atradums tomēr nav bedrīšakmens, jo akmenī esošie veidojumi, visticamāk, ir mākslīgi. Lai akmens nepazustu, tas paņemts un aizvests uz Rīgu novērtēšanai.

Dobumakmeni apskatījuši un izpētījuši Latvijas Petroglifu centra vēsturnieks, dabas pētnieks A. Grīnbergs, kā arī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu ģeoloģijas katedras asociētais profesors Ģirts Stinkulis, kuri atzinuši, ka atradums ir ļoti savdabīgs un interesants.

Akmenim kopumā ir četri mākslīgi veidoti dobumi: viens virspusē un trīs mazāki apakšā. Dobumi ir ļoti rūpīgi veidoti – slīpēti –, un par to senumu liecina dilušās virsmas. Vēl secināts, ka kāpu vide tam nav bijusi sākotnējā atrašanās vieta, par ko liecina dzelzs savienojumu uzslāņojumi, kas nevarētu rasties sausā kāpu vidē.

Atradums pēc sava veida neatbilst nevienam no Kurzemē un Latvijā izplatītajiem dobumakmeņu tipiem, secinājuši eksperti.

“Tas nav bedrīšakmens, kādi Liepājas un Grobiņas apkārtnē ir zināmi daudz. Tas nav arī bļodakmens, kausakmens vai kāds cits Latvijai raksturīgs dobumakmeņu tips,” teic A. Grīnbergs.

“Pagaidām vēl pārbaudāma versija ir par akmens iespējamu pielietojumu kādās dzirnavās, kādos kustīgu detaļu mehānismos, tomēr līdz šim nekas līdzīgs nekāda veida dzirnavās nav redzēts, un šis akmens noteikti nav arī tipisks dzirnakmens vai graudberzis.”

Pārsteidzošais dobumakmens gulējis Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā. Foto: Arturs Bilerts

Pagaidām nav droši nosakāms akmens izmantojums. “Var izteikt minējumu, ka tas varētu būt kādreiz lietots gluži kā kāds darba galds, uz kura varēja kaut ko izslīpēt, kaut ko sagatavot. Tā kā dobumi ir akmens abās pusēs, var pieņemt, ka tas visdrīzāk nav bijis ziedojumu likšanas akmens. Tā kā akmenim nav līdzīgu Latvijā, un zinām, ka Liepājas un Grobiņas apkārtne saistīta ar vikingu vēsturi, iespējams izvirzīt hipotēzi, ka akmens varētu būt arī skandināvu vēstures objekts. Varbūt tas nejauši atstāts krastā, dodoties vai atgriežoties no Grobiņas apkārtnes? Akmens ir bijis pārvietojams, bet tā pārnešanai tomēr vajadzīgs divu vīru spēks. Viens nesējs to varētu pārvietot tikai nelielu attālumu. Ļoti ticams, ka akmens ilgstoši varētu būt bijis vēju iepūsts smiltīs – paslēpies zem kāpu smiltīm, un tādējādi tas labi saglabājies apvidū, kur tuvumā būvēti dažādi nocietinājumi, forti, moli un citas būves.”

Lai arī akmens izmēros ir visai neliels – garumā 41 cm, platumā 37 cm un augstumā 17 cm –, tā svars ir gana nopietns – 41,9 kilogrami. Akmens sānā ir sens, dabisks lūzums.

Unikālais atradums 12. maijā ir uzņemts Liepājas muzeja arheoloģijas kolekcijas krājumā. “Par to man ir prieks,” atzīst tā atradējs A. Bilerts. “Bet es tam pieeju tomēr mazliet kritiski. Taisni par to, kas šis akmens galu galā ir. Vai kas interesants zem tā slēpjas, vai tomēr tas nemaz tik vēsturisks artefakts nav. Gribas ticēt, ka tik tiešām šis akmens ir kultūrvēsturisks mantojums, kurš ir nonācis muzeja glabātuvē. Ir jāizpēta dziļāk, pamatīgāk, lai ir pārliecība, ka tas ir tiešām kaut kas nozīmīgs.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz