Neredzīgo biedrībai atkal pašai sava zāle
"Kurzemes Vārds"
Liepājas Neredzīgo biedrība no jauna ieguvusi telpas, kas kādreiz tai bijušas, – nama otrajā stāvā atklāta paša un labi ierīkota zāle, kur turpmāk pulcēties uz pasākumiem, mēģinājumiem, koncertiem.
“Milzīgs paldies visiem, kas lūguši par Liepājas Neredzīgo biedrības darbu un kas to atbalstījuši,” no skatuves jaunajā zālē piektdienas pēcpusdienā sanākušos uzrunā biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Pēc svinīgajām atklāšanas runām pirmais uz tās dēļiem kāpj biedrības aktīvists Aigars Bušs un labi nostādītā basā norunā Leonīda Breikša dzejoli “Lūgšana”. Bet pirmo koncertu te sniedz mūziķi Igo un Jānis Strazds, parādot, cik jaudīga akustika ir zālē.
80. gadu sākumā, kad Liepājas Neredzīgo biedrības nams tika uzbūvēts, visā tā korpusā darbojās mācību ražošanas uzņēmums cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ļaudis te ne tikai strādāja, bet arī aktīvi nodarbojās ar pašdarbību, dziedot koros un ansambļos, dejojot deju kolektīvos – atgādina M. Ceirulis. “Neredzīgo biedrība tajā laikā bija turīga un varēja atļauties būvēt mājas, attīstīt dažādus pasākumus, ražošanu. Bet pēc padomju laiku sabrukšanas arī šis viss diemžēl sabruka,” saka M. Ceirulis. “Tagad mēs, protams, dzīvojam citos laikos.”
Pēc tam, kad zāle kādu laiku bija stāvējusi tukša, to tirdzniecībai sāka nomāt mēbeļu veikals. Kopš pagājušā gada vasaras telpu atkal pārņēmusi biedrība un sākusi to remontēt. “Esam to darījuši pašu – cilvēku ar invaliditāti – rokām un ar labas gribas cilvēku atbalstu un palīdzību.” Atgūtās zāles platība ir 255 kvadrātmetri, skatuve ir 129 kvadrātmetrus plaša. Vietas pietiek vairāk nekā trim simtiem cilvēku. “Lielākais ieguvums ir, ka cilvēki ar invaliditāti turpmāk savus pasākumus, dzīves un biedrības notikumus varēs svinēt tepat, vairs nevajadzēs īrēt telpas citur,” saka biedrības vadītājs. “Par to pateicamies arī dzīvajam Dievam, ka viņš mums to ļāvis izdarīt!”
Biedrība arī plāno piedāvāt zāles nomu dažādiem citu rīkotiem pasākumiem.
Lai zāli varētu izmantot visi tie ļaudis, kam tā domāta, vēl sperams viens solis – nepieciešams pacēlājs, kas otrajā stāvā, kur tā atrodas, ļautu nokļūt cilvēkiem ratiņkrēslos. Lai varētu to ierīkot, biedrība vāc ziedojumus un lūdz liepājniekus būt atsaucīgiem.