Lai gan apsekošana notikusi pēc sezonas, skaidri redzams, ka peldvietu noslodze nerada būtiskas izmaiņas atkritumu noslodzes kontekstā, uzskata Vides izglītības fonda un kampaņas vadītājs Jānis Ulme.

”Arvien uzskatāmāka kļūst plastmasas atkritumu problēma, ieskaitot nu jau kritisko situāciju ar vienreizlietojamās plastmasas un iepakojuma daudzumu dabā, kā arī arvien pieaugošo smēķēšanas atkritumu piesārņojumu.

Rezultāti arī apliecina, ka arvien lielāka uzmanība pievēršama ne tikai piekrastes apsaimniekošanas pasākumu uzlabošanai, bet arī preventīvajiem pasākumiem gan vietējā, gan nacionālā līmenī,” viņš atzīmē.

Šogad jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti ir mazliet labāki, jo vidēji uz 100 metriem piekrastē atrastas 229 atkritumu vienības, bet 2021. gadā – 266. Kopumā Latvijas vidējais piekrastes atkritumu skaits ir 210 atkritumu vienības.

Neviena no mūsu pludmalēm neatbilst ES noteiktajam Laba jūras vides stāvokļa mērķim, kas ir 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, norāda J. Ulme.

Biežākais piesārņojums joprojām ir grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas veido 28% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 8%. Tālāk ir papīrs un kartons, nekategorizētas atkritumu vienības, ieskaitot akmeņogles, izsmēķus, putuplastu, plastmasas virves, metālu, pārtikas atkritumus un plastmasas pudeļu vāciņus un korķus.

Pašvaldības darot visu, ko var, apgalvo Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada domes pārstāvji, kuri atgādina, ka liela daļa piesārņojuma pludmalēs nerodas uz vietas, bet tiek izskalota no jūras.

Liepāja vēl neesot saņēmusi detalizētos monitoringa rezultātus, saka Vides daļas vadītāja Dace Liepniece. ”Fakts, ka pludmali piesārņo izsmēķi. Tas nav nevainīgs papīrs, kā varbūt liekas, tas satur plastmasu un kaitīgas vielas.

Kopā ar ”Manu jūru” iesaistīsimies projektā, lai izvietotu papildu informācijas stendus, dažās vietās izvietotu speciālas urnas pirms izejas uz pludmali. Tomēr jautājums ir komplekss – tā ir katra indivīda personiskā attieksme un izpratne, arī kontroles jautājums,” viņa saka.

”Nesanāk mums… un pašvaldība arī nevar iet un aiz katra, kurš, kaut ko nomet, izskriet un pacelt.”

Pludmales uzkopjot katru dienu. Vides daļa jautājumu pārrunājusi ar Komunālo pārvaldi, domājot, ko vēl var darīt, bet panacejas jau neesot. ”Pateikt, ka nākamgad tā vairs nebūs – tas nav iespējams, tas būtu utopiski,” pauž D. Liepniece.

Izskaidrojums, kāpēc Dienvidkurzemes piekrastē pat salīdzinoši tuvās pludmalēs situācija tik atšķirīga, galvenokārt esot apmeklētāju skaits, stāsta domes priekšsēdētāja vietnieks un Vides jautājumu komitejas loceklis Aivars Galeckis.

Kur vairāk atpūtnieku, makšķernieku, tur arī vairāk gružu paliek. ”Daudz atkarīgs no jūras straumēm.

Vienu dienu jūrmala ir tīra, bet nākamajā dienā uzpūš lielie vēji un viss, kas bijis jūrā, atkal ir krastā. Tas ir nebeidzamais stāsts,” viņš atzīst.

Pludmaļu uzkopšanu novadā organizē Komunālā pārvalde. ”Esmu bijis visur pie jūras, un tā jau vairs nav, ka ikdienā daudz sadzīves gružu var redzēt. Tas, ko mēs te, krastā, nometam, domāju, nav pat viens procents.

Gribētu uzlielīt, ka cilvēki ir kļuvuši stipri apzinīgāki. Kādreiz bija pudeles, čipsu pakas, tagad tā vairs nav. Iet uz labo pusi, esmu diezgan liels optimists,” uzskata A. Galeckis.

Vienīgi vēl varētu aicināt pārējo pasauli negružot jūrā.

Uzziņai

Tīrās pludmales (mazāk par 100 atkritumu vienībām uz simt metriem):

Kaltene, Engure, Mazirbe, Abragciems, Ziemupe, Lilaste, Pūrciems, Rītabuļli, Lauču akmens, Salacgrīva, Jūrmalciems, Mērsrags, Šķēde.

Netīrās pludmales (vairāk par 200 atkritumu vienībām uz simt metriem):

Majori, Daugavgrīva, Vecāķi, Klapkalnciems, Lielupe, Liepājas centra pludmale, Karosta, Zvejniekciems, Saulkrastu centrs, Jūrkalne, Bernāti, Ovīši, Pāvilosta, Ventspils centrs, Veczemju klintis, Užava, Lietuvas robeža, Papes bāka, Kolka, Jaunķemeri.

Avots: ”Mana jūra”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.