Nopietna konfliktsituācija izveidojusies Krūmu ielā 20. Nebūdama mierā ar mājas apsaimniekošanu, daļa tās iedzīvotāju pēc vairāku šīs mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības “Taupība” valdes locekļu mudinājuma ir izteikusi neuzticību iepriekšējam valdes priekšsēdētājam, un ir mainīts ēkas apsaimniekotājs.

Taču daži dzīvokļu īpašnieki apšauba šī darījuma likumību un lūdz pašvaldības palīdzību konflikta risināšanā.

Konfliktu saasina apkures problēmas

Māja Krūmu ielā 20 faktiski sastāv no divām ēkām: vienā ir divas sekcijas, otrā – viena. Tās arī ir abas konfliktējošās puses. Dzīvokļu īpašnieku biedrība “Taupība” izveidota pirms aptuveni divarpus gadiem, un par tās valdes priekšsēdētāju iedzīvotāji bija ievēlējuši šīs pašas mājas iedzīvotāju Aivaru Leperu. Kopā valdē bija pieci pārstāvji.

Pirms vēl izveidota pašu apsaimniekošanas biedrība, mājā ierīkots siltummezgls, kas atrodas starp pirmo un otro sekciju. Taču neveiksmīgi, uzskata A. Lepers, jo trešā sekcija, kurā dzīvo arī viņš un kura atrodas atsevišķajā ēkā, saņem mazāk siltuma. “Lai mums nebūtu jāsalst un lai pārējo divu sekciju kaimiņiem varētu pierādīt, ka mūsu sekcijā dzīvojošie patiešām saņem mazāk siltuma, nolēmām savā sekcijā ielikt siltuma skaitītāju,” stāsta A. Lepers. Iedzīvotāji paši sametuši naudu, un decembrī tas arī izdarīts. Jau pirmajā mēnesī parādījies, ka starpība patiešām ir, un, piemēram, vienistabas dzīvoklim līdz ar to maksa par siltumu samazinājusies vidēji par sešiem latiem.

Tiesa gan, līdz ar precīzu siltuma uzskati vienā sekcijā pārējās divās maksa nedaudz palielinājusies. Uz abu pirmo sekciju iedzīvotājiem nu gulstoties maksa par siltuma zudumiem. Tas bija pēdējais piliens pirmās un otrās sekcijas iedzīvotāju pacietības kausā.

Nomaina apsaimniekotāju, pirms vēl iedzīvotāji par to nobalsojuši

Gan A. Lepers, gan vairāki citi 3.sekcijas iedzīvotāji uzskata, ka konflikts sācies tad, kad trīs no pieciem valdes locekļiem sakūdījuši 1. un 2. sekcijas iedzīvotājus pret valdes priekšsēdētāju A. Leperu, iestāstot, ka siltuma skaitītājs 3. sekcijai pirkts par kopējo mājas apsaimniekošanas naudu. Sekojuši apmelojumi par naudas izsaimniekošanu, par to, ka valdes priekšsēdētājs nespēj māju apsaimniekot, un lēmums meklēt jaunu mājas apsaimniekotāju. Nu tas ir noticis, lai gan daļa mājas iedzīvotāju uzskata – nelikumīgi.

Trešās sekcijas vienistabas dzīvokļa saimniece Anna Grauda restaurē pēdējo mēnešu notikumu gaitu. 17. februārī sasaukta dzīvokļu īpašnieku sapulce, uz kuru no mājā esošo 47 dzīvokļu īpašniekiem ieradušies tikai 13. “Lai gan neieradās vajadzīgais dzīvokļu īpašnieku skaits – vismaz 51 procents, nelikumīgi pieņemts lēmums par mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma noslēgšanu starp SIA “Remaks namu serviss” un Krūmu ielas kopīpašniekiem,” saka A. Grauda. Un jau pavisam drīz mājas iedzīvotāji saņēma divus rēķinus par apsaimniekošanu – vienu no iepriekšējā apsaimniekotāja – biedrības “Taupība”, bet pēc pāris dienām otru no “Remaka”. “Kuru maksāt?” jautā cilvēki. 20. martā notika vēl viena dzīvokļu īpašnieku sapulce, kurā arī nebija vajadzīgā kvoruma. Trešā sapulce notika 13. aprīlī, kvorums bija, taču jau pirms tam mājā bija izlikts paziņojums, ka iedzīvotājiem 2. martā jāierodas slēgt līgumu ar jauno mājas apsaimniekotāju.

Tas, ko mēs sakām par mājas apsaimniekošanas naudas izsaimniekošanu, nav nekādas baumas, bet gan fakti, ko esam konstatējuši pēc tam, kad mums ir bijusi iespēja pārskatīt bankas kontu izrakstus – tur parādās nevienam nesaprotamas summas, ko no bankas izņēmis A. Lepers, saka jaunievēlētais valdes priekšsēdētājs Valērijs Kašcenko, piebilstot, ka drīzumā jaunā valde šajā sakarībā lūgšot palīdzību tiesībsargājošajās iestādēs. Gan viņš, gan jaunās valdes locekļi Arkādijs Baļukēvičs un Aivars Streņģe norāda, ka konflikta būtība nav tikai siltummezgls vai skaitītāja ierīkošana 3. sekcijā, bet gan tas, ka A. Lepers nespēj tikt galā ar mājas apsaimniekošanu, turklāt, ja kaut ko dara, veic to, nesaskaņojot ne ar valdi, ne mājas iedzīvotājiem, bet vienpersoniski.

Pašvaldība gatava palīdzēt

Pastāvot uz to, ka apsaimniekotāja maiņa tomēr notikusi nelikumīgi, jo par šādu soli nav nobalsojuši vismaz 51 procents dzīvokļu īpašnieku, A. Grauda ir nosūtījusi vēstuli domes priekšsēdētājam, kurā izklāstījusi situāciju un arī notikušo ar diviem saņemtajiem rēķiniem un to, ka viņai nav juridisku saistību ar “Remaks”. Viņa un vēl vairāki mājas iedzīvotāji uzskata, ka nevar uzticēties firmai “Remaks”, kas darbu mājā sākusi nelikumīgi. Balstoties uz mājas iedzīvotāju savstarpējām sarunām un neoficiālu aptauju, A. Grauda min, ka dzīvokļu īpašnieki vēlētos, lai ar mājas apsaimniekošanu turpmāk nodarbotos uzņēmums, kurā apvieno Liepājā esošās namu pārvaldes, – “Liepājas pilsētas namsaimnieks”. A. Grauda lūgusi pašvaldību palīdzēt šo situāciju risināt.

“Mēs esam ar mieru to darīt,” saka domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens. A. Graudas vēstuli viņš ir nodevis Nekustamo īpašumu pārvaldei, kas sagatavos atbildi. Ja notiks vēl kāda šīs mājas dzīvokļu īpašnieku sapulce, tajā piedalīsies arī pašvaldības pārstāvis Aivars Kaņka, jo pašvaldībai šajā mājā pieder 5 dzīvokļi, kā arī M. Tīdens lūgšot tajā piedalīties kādu pārstāvi no namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Liepājas pilsētas namsaimnieks”, kas varētu iedzīvotājiem saprotami skaidrot savu redzējumu namu apsaimniekošanas lietās un informēt par iespējamo sadarbību, ja iedzīvotāji to izvēlētos.

Detalizētāk par radušos konfliktu Krūmu ielā 20 lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 28.aprīļa pielikumā “Mājoklis” Kristīnes Pastores publikācijā.

1992. gadā celtā māja Krūmu ielā 20 sastāv no divām ēkām, un šo ēku iedzīvotāji ar nelieliem izņēmumiem sašķēlusies divās nometnēs: vieni atbalsta veco valdes priekšsēdētāju, bet otri – jauno.