Īstenojot principu ”Konsultē vispirms!”, pārbaude nav ar naidīgiem nodomiem, bet ar nolūku izglītot sabiedrību par videi kaitīgo vielu un preču apsaimniekošanu.

Latvijā kopumā apsekoti 160 objekti, Kurzemē – 40. Liepājā VVD inspektori ieradās 12 vietās. Objekti izraudzīti pēc nejaušības principa, pastāsta Kurzemes Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Ilva Jurkeviča.

Portāls kopā ar VVD inspektoriem iegriežas autoservisā Ezermalas ielā. ”Lūdzu, izrādiet savu saimniecību, remontdarbnīcu zonu!” uzņēmuma pārstāvjus aicina vecākais inspektors Ivars Reinis. Ieejam telpā, kur atrodas vairākas remontējamas automašīnas.

Vecākā inspektore Agita Pērkona izjautā servisa pārstāvjus un atbildes fiksē anketā planšetē. Šāda tiešsaistes anketa izveidota pirmoreiz, lai gan kontroles kampaņa notiek jau ceturto gadu.

I. Jurkeviča skaidro, ka šādi visi dati un informācija uzreiz ir redzami. ”Forma ir vienkāršota, uzreiz pēc pārbaudes ģenerējas secinājumi, vai viss ir kārtībā. Tas ir liels solis uz priekšu, lai informāciju varētu operatīvi apkopot un iegūt ātros rezultātus,” viņa norāda.

Autoservisam ir noslēgts līgums par izlietoto eļļu nodošanu, bet nenotiek bīstamo atkritumu uzskaite pašā uzņēmumā, apjoms parādās tikai piesūtītajos rēķinos. Taču normatīvie akti uzliek par pienākumu ieviest savu uzskaites žurnālu, eļļas uzglabāšanas mucai un filtru konteineram jābūt atbilstoši marķētiem, paskaidro I. Reinis.

Taču pats galvenais – uzņēmumam nav nokārtota C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija.

Servisa pārstāvis skaidro, ka atļauja bijusi viņa iepriekšējai firmai. VVD dod iespēju to izdarīt mēneša laikā un pēc tam to pārbaudīs.

Servisu apkurina ar malku, saimnieks parāda omulīgi rūcošu apkures katlu un kurināmā novietni. Šis jautājums svarīgs tāpēc, ka, ņemot vērā enerģētikas krīzi, aktuāla problēma varētu būt atstrādāto eļļu dedzināšana, kas ir būtisks vides prasību pārkāpums.

Kaut arī sludinājumos piedāvā iegādāties eļļas krāsniņas, I. Reinis uzsver, ka tādas izmantot ir aizliegts – bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar vairāku veidu filtriem, un Latvijā darbojas tikai viena šāda iekārta ”Schwenk” cementa ražotnē.

Servisa darbinieks pastāsta, ka beidzamos sešus gadus neviens neesot izrādījis interesi iegādāties izlietoto eļļu.

”Dedzinot eļļu, rodas cilvēka veselībai kaitīgas vielas,” stāsta I. Jurkeviča, ”ne par atļaujām ir runa, bet par rūpēm par vidi un sabiedrību kopumā.”

No Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētajām autoremonta darbnīcām aptuveni ceturtā daļa nav reģistrējusies VVD, informē I. Jurkeviča. ”Viens no kampaņas uzdevumiem ir atklāt šos uzņēmumus un likt reģistrēties, lai ievērotu vides prasības,” viņa saka.

Tas gan nenozīmējot, ka nelikumīgi strādā ap 25 procenti uzņēmēju, jo daļa vienkārši vairs neeksistē.

Ražotāju atbildības sistēma nav izpildījusi pirmajā pusgadā nododamās normas, kas bija jāsavāc. Līdz ar to varētu būt, ka kaitīgos atkritumus apsaimnieko negodprātīgi, stāsta I. Jurkeviča. Izlietotās eļļas dedzinātāji šīs kampaņas laikā nav atklāti. Vienā gadījumā atklājusies neatbilstoša atkritumu uzglabāšana un varētu notikt nolietoto transportlīdzekļu demontāža.

Īpašniekus sastapt neizdevās, taču ar viņiem sazināsies un veiks kontroli ārpus kampaņas. Ja nav klaju pārkāpumu, šajā kampaņā uzņēmējus nesoda par uzietajām nepilnībām. Pārbaudes apliecina, ka pārsvarā autoremontdarbnīcās ievēro vides normas. Biežāk sastopamais trūkums – veco riepu uzkrāšana.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.