Kad pirms vairāk nekā pieciem gadiem jaunā ģimene gaidīja savu pirmo mazulīti, nevienam pat prātā nevarēja ienākt, kādi pārbaudījumi tai lemti. Sanita Krīgena un Igors Dobrecovs bija jauni, laimīgi, iemīlējušies un sapņoja par skaistu dzīvi.

Kad pasaulē nāca mazā Nikola, prieks vairojās, taču tam svītru pārvilka meitiņas slimība, kas atnāca pēkšņi.

Kad mazajai Nikolai bija deviņi mēneši, viņa priecīgi cēlās savā gultiņā kājās un ņipri jau tipināja gan maliņu. Viņa bija tikpat dzīvespriecīga kā visi citi mazuļi tajā vecumā un vislielākais prieks saviem vecākiem un vecvecākiem. Tagad mazā Nikola, kurai jau ir pieci gadiņi, ir kopjama un vācama kā zīdainis, kurš bez vecāku palīdzības nespēj ne paēst, ne paspēlēties, viņa nerunā un arī nestaigā.

“Kādu vakaru es ievēroju, ka meitiņa kļūst tāda gurdena,” slimības sākumu atceras Sanita. “Visu dienu viņai tecēja siekalas, un actiņas kaut kā vērās uz augšu.” Vecāki nekavējoties bērniņu aizveda uz slimnīcu. Pēc pāris dienām mazo ievietoja intensīvās terapijas nodaļā, bet vēlāk pēc vecāku vairākkārtējas uzstājības jau komā pārveda uz Rīgu, uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kur noteikta diagnoze: meningoencefalīts. Mediķi skaidrojuši, ka vainojams herpes vīruss. Citiem tas parādoties kā izsitumi uz lūpas, bet mazajai Nikolai šis vīruss skāris galvas smadzenes. Toreiz Rīgas slimnīcā ārsts ieskicējis turpmākās izredzes: meitiņa var nomirt, var palikt uz mūžu invalīde, bet tikpat labi var arī pilnīgi izveseļoties. “Pašlaik mēs esam kaut kur pa vidu,” saka Sanita, taču ne mirkli neatmet cerības, ka pienāks laiks un viss būs labi.

Pa šiem gadiem ģimene ir izmēģinājusi daudz iespēju gan tepat Latvijā, gan Krievijā. Ir izmēģināta arī mokošā ketogēna diēta, kad slimais bērns pusgadu uzturā lieto gandrīz vai tikai eļļu, ir meklēta palīdzība pie daudziem dziedniekiem cerībā, ka vienreiz taču jāpaveicas, bet pagaidām nekā.

Taču tagad atkal ir jauna cerība. Portālā www.calis.lv Sanita iepazinusies ar kādu sievieti, kuras meitiņai ir tāda pati slimība. Viņai Vācijā, klīnikā Diseldorfā, veikta cilmes šūnu terapija, un meitenītei kļūst labāk.

Ģimene jau sazinājusies ar šo klīniku, ir nosūtīti visi dokumenti, un ārsti kaut vai tūlīt ir gatavi ņemt pretī mazo liepājnieci. Taču procedūra vien bez ceļa izdevumiem un uzturēšanās maksas slimnīcā izmaksā 9 tūkstošus eiro. Tādas naudas ģimenei nav, tāpēc tā ļoti lūdz palīdzību. To stāstot, Sanita saka: ir vēl viena iespēja, taču par šo procedūru ģimene pat neatļaujas sapņot, jo tā maksā 25 tūkstošus eiro. Tāpēc vienīgā cerība ir lūgt ziedojumus, lai varētu atļauties vismaz lētāko variantu.

Mazajai Nikolai var palīdzēt, ieskaitot naudu “Nordea bankā”, konta Nr. LV64NDEA0000082849137, Sanita Krīgena, ar norādi: Nikolas ārstēšanai. Ar Sanitu var sazināties pa tālruni 29667942.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 9. decembra numurā.

Mazā Nikola, kurai jau ir pieci gadi, kopš deviņu mēnešu vecuma ir kopjama un vācama kā zīdainis, taču vecāki Sanita un Igors tic, ka viņu meitiņa kādreiz varēs priecīgi lēkāt pa peļķēm.

#kvards-20101209-10#