No 1300 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bijušiem maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” darbiniekiem jaunu darbu ir atraduši 54 cilvēki, intervijā  Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta Panorāma” informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Pēc viņas teiktā, “Liepājas metalurga”  slēgšanai ir ļoti liela ietekme uz bezdarba līmeni Liepājas pilsētā un arī Kurzemes reģionā.

Kalvāne atgādināja, ka NVA kopumā reģistrējušies apmēram 1300 bijušie metalurga darbinieki. “Viņi aktīvi piedalās NVA organizētajos pasākumos. 400 cilvēki mācās, 54 bijušie metalurga darbinieki ir uzsākuši pastāvīgas darba gaitas,”  stāstīja NVA vadītāja.

Viņa gan arī uzsvēra, ka lielākā daļa bijušo rūpnīcas strādnieku cer uz “Liepājas metalurga”  ražošanas atsākšanu.

Jau ziņots, ka “Liepājas metalurga” pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ ir pārtraukta kopš 2013.gada pavasara. Pērn 10.septembrī Liepājas tiesa apstiprināja “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kas paredzēja kompānijas darbības atsākšanu līdz septembra beigām, kā arī investora piesaisti, bet tas noteiktajā laikā nenotika. Tiesa 12.novembrī pasludināja kompāniju par maksātnespējīgu.

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne nepieļauj, ka bezdarba līmenis Latvijā varētu pārsniegt 10% atzīmi, jo ir pienācis laiks pavasara un vasaras sezonālajiem darbiem, kas neļaus bezdarba līmenim pieaugt.

Kalvāne atzina, ka reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā pēdējo trīs mēnešu laikā ir pieaudzis, tomēr pieaugums ir bijis stabils, proti, nav pārsniedzis 10% atzīmi.

“Apkopojot operatīvos datus bezdarba līmenis Latvijā ir 9,8% un tagad var izdarīt secinājumus, ka tā pieaugums ir apstājies, līdz ar to varam izteikt cerību, ka šis cipars būs augstākais bezdarba līmenis,” sacīja Kalvāne.

Kā ziņots, decembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 9,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, bet novembra beigās – 9,3%.

Janvārī, tāpat kā novembrī un decembrī, visstraujāk bezdarbs pieaudzis Kurzemē – par 0,6 procentpunktiem, janvāra beigās sasniedzot 12,1%, kā arī Zemgalē, kur bezdarbs arī palielinājies par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot 10,4%.

Lielākais bezdarbnieku skaits nemainīgi saglabājies Latgales reģionā – 19,3%, kur tas iepriekšējā mēnesī pieaudzis par 0,5 procentpunktiem. Savukārt zemākais reģistrēts Rīgas reģionā – 6,2%, un, salīdzinot ar decembri, tas pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Vidzemē bezdarbs iepriekšējā mēnesī pieaudzis par 0,3 procentpunktiem, sasniedzot 11,5%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis janvāra beigās bija šāds: Rīgā – 5,7%, Jelgavā – 7,6%, Valmierā – 7,1%, Ventspilī – 8,6%, Liepājā – 13,5%, Jūrmalā – 8,3%, Daugavpilī – 10,2%, Jēkabpilī – 11,1%, Rēzeknē – 17,2%.

Bezdarbs pieaudzis visās minētajās pilsētās, visstraujāk Jēkabpilī – par 0,7 procentpunktiem, kā arī Rēzeknē un Jelgavā – par 0,6 procentpunktiem.

Liepājā un Daugavpilī bezdarba līmenis palielinājies par 0,5 procentpunktiem, Valmierā un Ventspilī – par 0,4 procentpunktiem, Jūrmalā – par 0,2 procentpunktiem un Rīgā – par 0,1 procentpunktu.