“Liepājā ir ļoti jaukas Ziemsvētku sagaidīšanas tradīcijas, piemēram, kopīga Adventa pirmās sveces aizdegšana pilsētas centrā. Bet man pietrūkst Betlēmes silītes atveidojuma visiem pilsētniekiem un viesiem redzamā vietā. Zinu piemērus, ka citur Latvijā konfesijām sadarbībā ar vietējo pašvaldību izdevies pilsētā izveidot Betlēmes silītes ainu ar lielām figūrām un stilizētu kūtiņas skatu,” saka bīskaps Hanss Martins Jensons.

Bīskaps akcentē, ka Betlēmes silītes iekārtošana būtībā izstāsta Ziemsvētku stāstu. Viņam mājās izveidojusies Betlēmes silīšu kolekcija. “Tā nav speciāli un ar apdomu veidota, Betlēmes silītes attēlojumi figūrās un kartītēs pie manis nonākuši pa dažādiem ceļiem. Tā ir tāda kā nejaušība jeb precīzāk – dievjaušība,” saka H. M. Jensons.

“No pašas bērnības esmu audzis ar betlēmītēm. Pie mums mājās Zviedrijā, gaidot Ziemsvētkus, uz galda klāja baltu galdautu, pēc tam pamazām veidoja Betlēmes ainu. Izklāja salmus tā, lai būtu attēlota stilizēta kūtiņa, tad uzlika figūras – Jāzepu, Mariju, Jēzus Bērniņu silītē. Pievienoja ganus, aitas, eņģeļus, Austrumu gudros. Tā tapa figurāli izstāstīts Jēzus Kristus dzimšanas dienas stāsts.

Kad 2000.gadā atbraucu uz Latviju, man tā visa ļoti pietrūka.”

Bīskaps pastāsta, ka no Zviedrijas līdzi atceļojis maz kas. Esošā kolekcija izveidojusies pēdējā divdesmitgadē. Kā figūras, tā kartītes nākušas no dažādām valstīm, gan mīļu cilvēku dāvinātas, gan ceļojumos iegādātas.

Visu gadu figūriņas atrodas virtuves skapī aiz stikla durvīm, lai gaidīšanas laikā durvis tiktu atvērtas un daļa no figūrām izliktas apskatei kā mājās, tā dievnamā. Atrašanās virtuvē nav izvēlēta nejauši. Bīskaps velk paralēles, paskaidrojot, ka ebreju valodā “Betlēme” nozīmē “maizes nams”.

Viena no pirmajām figūrām, kas tiek izņemta, ir pēdējos gados arī Latvijā populāras kļuvušās Ziemsvētku dzirnaviņas. “Tās nākušas no Vācijas, kompozicionāli veidotas kā egle, vairākos līmeņos,” norāda bīskaps. “Pašā apakšā ir galvenā, Jēzus piedzimšanas, aina, kur Bērns guļ silītē. Tur ir gan Jāzeps un Marija, gan apkārt gudrie vīri no Austrumiem. Otrā stāvā ir aitu gani, augšā – eņģeļi, kuri ganiem pasludina, ka Jēzus Kristus ir piedzimis.”

Pēc līdzīga principa izkārtotas figūras un priekšmeti arī skapī. Augšējā plauktā ir eņģeļu figūras. Dažādi ir materiāli, no kuriem tās veidotas. Un katram eņģelim ir savs stāsts, kā tas nonācis šajā skapī.

“Tamborētos man dāvinājušas draudzes locekles, ir arī bērnu, svētdienas skolas audzēkņu, darinājumi. Šī man ļoti patīk, te, caurspīdīgā kristāla klucītī var saskatīt eņģeli. Šis eņģelis man bija logā, kad dzīvoju Priekulē.”

Bīskapam pašam ļoti patīk figūra, kur izveidotais eņģelis tur rokās uzrakstu “Gloria”: “Jo eņģeļi bija tie, kas pirmo reizi dziedāja dziesmu, ko mēs dziedam dievkalpojumā, “Gloria in excelsis Deo” (Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes).”

Otrajā plauktā izvietoti gani un viņu ganāmpulks, apakšējā – trīs gudrie no Austrumiem. Turpat ir Marija un Jāzeps un Jēzus Bērns silītē.

Bīskapa rokās iegulst kokgriezums – Jāzeps un Marija, apskāvuši bērniņu.

“Šo var saukt par visas kolekcijas sākumu. To iegādājos Izraēlā, kad studiju laikā pirmo reizi aizbraucu uz Jeruzalemi.

Tur mums, studentiem no Zviedrijas, vēlreiz izstāstīja Ziemsvētku stāstu. Jēzus nepiedzima kūtiņā, kā pie mums pieņemts iztēloties. Tā bija tāda kā sekla ala, grota. Un šeit tas uzskatāmi parādīts.”

Ziemsvētku stāsts ar jaundzimušo Jēzus Bērniņu centrā atainots visdažādākos veidos. Draugi no Zviedrijas uzdāvināja ainiņu stiklā. No Vācijas nākusi sērkociņu kastīte, kuru atverot, paveras silītes ainiņa.

Bīskaps uzsver, ka daudzas figūras, attēli, veidojumi, parāda ģimeni, tās stiprumu. Reāli, stilizēti, taču visur Jāzepa stiprās rokas ieskauj jauno māmiņu Mariju un jaundzimušo Bērniņu. Arī šim sargājošajam vēstījumam ir sava simboliska nozīme, jo Jāzepam ar Mariju nācās bēgt no Betlēmes, kad ķēniņš Hērods uzzināja, ka dzimis jaunais kungs un ķēniņš, un pavēlēja nokaut visus jaundzimušos mazuļus.

Bīskaps parāda mazu filca figūriņu, stilizēti tajā attēloti Jāzeps, Marija un Jēzus silītē, un augšā ir zvaigzne. “To reizēm ņemu līdzi, braucot mašīnā”.

Bīskaps ļoti vēlas Latvijā iedzīvināt Betlēmes silītes veidošanas tradīcijas. Kalpojot Priekules un Vaiņodes draudzēs, H. M. Jensons kopā ar draudzi pakāpeniski veidoja Jēzus Kristus piedzimšanas stāstu.

“Tas notika Ziemsvētku dievkalpojumos. Jēzus Kristus piedzimšanas svētvakarā es uzsvēru šī momenta nozīmīgumu. Kad Jāzeps un Marija gāja uz Betlēmi, viņi neatrada citu vietu kā kūtī pie lopiem. Un jaundzimušo Jēzu ielika silītē. Tā ir pirmā aina. Tad nākošā dienā pie ganiem nāk eņģelis ar vēsti. Tāpēc nākošajā dievkalpojumā likām klāt ganus un eņģeli, jo tanī es vairāk uzsveru vēsti, kas saistās ar eņģeļiem un ganiem. Un tad trešajā dievkalpojumā silītes ainu papildināja trīs gudro ķēniņu tēli. Betlēmes aina veidojās pakāpeniski. Sākumā kūtiņa bija tukša, un, kamēr lasīju stāstu no Lūkasa evaņģēlija: “Tad visi nogāja pierakstīties, katrs savā cilts pilsētā. Arī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu vārdā Betlēmi… Kopā ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta…” – nāca pāris, kas attēloja Jāzepu un Mariju, un nolika viņu figūras pie silītes. Dievkalpojuma lasījuma laikā vizualizējām visu stāstu, kā Marijai piedzimst pirmdzimtais dēls. Un šajā stāsta reizē nāca bērns, kas ielika Bērniņu silītē. Nākamā dienā ir stāsts par ganiem. Tā izveidojas Betlēmes aina pilnībā un paliek līdz Zvaigznes dienai, kad klāt ir Austrumu gudrie, jo tas ir Zvaigznes dienas notikums, kad vīri ierauga debesīs spožo zvaigzni un seko tai. Tāpēc nav nejaušība, ka egles galā liekam zvaigzni, tas ir no Zvaigznes dienas stāsta.”

Bīskaps H. M. Jensons vēlreiz akcentē, ka ne jau materiālā vērtība piemīt šai kolekcijai, tā veidojusies ar mīlestību, kas nākusi no bērnības laika Zviedrijā un atvedusi līdz kalpošanas vietai Latvijā.

UZZIŅAI

Kā sāka veidot Betlēmes silītes

Bija 1223. gads. Svētajam Franciskam un viņa brāļiem kāds kungs uzdāvināja ar mežu apaugušu klinti netālu no pilsētas. Francisks lūdza brāļus izveidot tur Betlēmes silīti un sasaukt vietējos iedzīvotājus uz kopīgu Kristus dzimšanas noslēpuma svinēšanu. Viņš teica: “Gribu svinēt Dieva Dēla atnākšanu, kurš piedzima Betlēmē, un pats savām acīm redzēt, cik nabadzīgs Viņš kļuva mūsu dēļ. Gribu redzēt, kā Viņš dusēja silītē, ietīts autiņos un nolikts uz siena, un kā ar savu elpu to sildīja vērsis un ēzelis.”

Svētais Francisks nebija pirmais, kas tēlainā veidā parādīja Betlēmes silīti. Jau 330. gadā pēc imperatores Helēnas lūguma Kristus dzimšanas baznīcā Betlēmē, vietā, kurā piedzima Jēzus, tika novietota akmens silīte. 397. gadā svētais Hieronims Betlēmē izgatavoja Ziemsvētku notikuma atveidojumu, lai palīdzētu ticīgajiem atklāt un dziļāk pārdomāt Kristus dzimšanas noslēpumu.

Avots: katedrale.lv

12Skatīt galeriju