Gan pašmāju, gan Lietuvas atpūtnieki atceļot rezervācijas kā pilsētas, tā novada naktsmītnēs. Vai atlikusī tūrisma sezona mūspusē norakstāma?

Aizdomīgie jūras mēsli

Vakardiena Liepājā bija ierasti vējaina, termometra stabiņš pakāpās augstākais līdz +19 grādiem, taču saulīte spīdēja un ap pusdienas laiku pludmalē atpūtnieku bija gana daudz – kā vietējie, tā atbraucēji.

Centra pludmales zonā notika sportiskas aktivitātes, apmeklētāji sēdēja kafejnīcās vai sauļojās kāpās.

Ne Roņu ielas galā, ne arī pie Glābšanas stacijas portāls nemanīja, ka kāds peldētos vai plunčātos jūrā.

Dažs vien uz mirkli iebrida ūdenī līdz potītēm. Šādi ūdeni testēja arī no Viļņas atbraukušais 85 gadus vecais Vladimirs. “Kādi 16 grādi,” par ūdens temperatūru sprieda viesis no kaimiņvalsts.

Seniors nebēdāja, ka jūrā peldēties nevar – laiks ir vēss, un arī izskalotās jūras zāles nevilina mesties ūdenī.

Par Liepājas pludmali viņš teica: “Tik plaša, brīvi pieejama, nevar salīdzināt ar Palangu, kur jūras krastā ir cilvēks pie cilvēka.” Būdams vēsturiskā mantojuma cienītājs, Vladimirs novērtēja arī to, cik “labi mēs esam saglabājuši pilsētu un simtgadīgus kokus”.

Liepājā Vladimirs ieradies kopā ar ģimeni, un vakar mūsu pilsētā viņi aizvadīja trešo dienu. Viesi apmetušies īrētos apartamentos un kopumā šeit uzturēšoties nedēļu.

Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja (LRTIB) vadītāja Sintija Pusaudze spriež, ka avārija notekūdens attīrīšanas iekārtās būtiski turpmāko tūrisma sezonu neietekmēs, jo

vismaz pagaidām pilsētas viesnīcās rezervācijas netiek atceltas.

“Izņemot vienu viesnīcu, kur rezervācijas nedaudz tika atceltas. Naktsmītnes tur bija rezervētas uz šo nedēļu, un šajā gadījumā pamatojums varētu būt saistīts nevis ar notekūdeņu noplūdi jūrā, bet gan sliktajiem laika pstākļiem,” viņa precizēja.

Šajās dienās saistībā ar notikušo avāriju tūrisma birojam gan rakstīti e-pasti, gan zvanījuši cilvēki, citi arī vērsušies pēc informācijas klātienē. “Neviens neteica, ka brauks prom, vienkārši vēlējās uzzināt, kāda ir situācija,” pauda S. Pusaudze.

Viņa pastāstīja, ka lietuvieši, kuri jau kādu laiku atpūtušies Liepājā, “nepareizi nolasījuši” mūsu pludmalē izskalotos jūras mēslus – zvanījuši un interesējušies, vai tas ir piesārņojums no attīrīšanas iekārtām.

Lietuvieši saceļ brēku

S. Pusaudze pastāstīja, ka Lietuvas medijos saistībā ar Liepājā notikušo avāriju sacelta pamatīga brēka, uz ko tūrisma birojs sadarbībā ar Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļu operatīvi reaģējis, nosūtot aktuālo informāciju gan ārvalstu vēstniecībām, gan medijiem.

“Pēc vakardienas [otrdienas, red] ažiotāžas lietuviešu medijos, kad mūsu kaimiņu kanālus sāka pārpludināt

pārspīlēta informācija, ka Latvijā ir ekoloģiska katastrofa, liepājniekiem aizliegts iet dušā,

40 km garumā slēgtas pludmales utt., sazinājāmies ar visiem lielākajiem Lietuvas medijiem, piemēram, “Lietuvas Rytos”, “Delfi.lt”, TV3 grupas kanāliem Lietuvā, nacionālo radio u.c., tai skaitā, vēstniecību.

Pilsētas mērs arī komunicēja ar saviem kolēģiem Lietuvas pašvaldībās, sniedzot papildu informāciju par esošo situāciju, par to, ka notekūdeņi vairs neieplūst jūrā, par analīžu rezultātiem, kas atbilst visām normām, un aktuālo procesu kopumā.

Paralēli izveidojām arī sadaļu mājaslapā “Liepaja.lv”, kur aktuālā informācija tiek tulkota angliski, lai operatīvāk žurnālisti ārpus mūsu valsts robežām varētu sekot līdzi notiekošajam,” informēja Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, norādot, ka vakar pašvaldības pārstāvji piedalījās “Delfi.lt” tiešraides diskusijā, skaidrojot aktuālo situāciju.

“Diemžēl Veselības inspekcija (VI) tikai otrdien paņēma ūdens paraugus, un, kamēr tie nebūs izanalizēti, inspekcijas noteiktais aizliegums peldēties atsevišķās vietās ir jāsaglabā.

Tas neveicina šīs situācijas stabilizāciju, ir saprotamas cilvēku bažas, kamēr vien ir spēkā šāds oficiāls aizliegums.

Lai gan atbildīgās institūcijas visas šīs dienas uzver, ka cilvēku veselībai draudu nav, un arī Valsts vides dienests atzinis, ka nav pamata noteikt ierobežojumus jūras zvejai, jo nevar uzskatīt, ka jūrā nonākušais notekūdeņu apjoms radījis paliekošu ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu.

Diemžēl, kamēr nav saņemta oficiāla atļauja no Veselības inspekcijas atcelt esošo aizliegumu, mēs arī nevaram skaidri un gaiši teikt, ka pludmalēs peldēties var,” teica Z. Lazdāne.

Viņa atzīmēja, ka šādās krīzes situācijās ir ārkārtīgi svarīgi lēmumus balstīt faktos un analīzēs, nevis emocijās un pieļāvumos. Katrā ziņā

veselības drošība ir pirmajā vietā un lieka piesardzība nenāk par ļaunu.

Jautāta, kā notikušais varētu ietekmēt tūrismu, Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja sacīja, ka šobrīd to grūti prognozēt.

“Vakar [otrdien] seši apartamentu īpašnieki sazinājās ar tūrisma biroju, lai iegūtu papildu informāciju, jo bija saņēmuši satrauktus jautājumus no viesiem, par rezervāciju atcelšanu neviens nav informējis.

Daži tūristi varētu būt mazāk uzņēmīgi pret šādām ziņām un tomēr izlemtu apmeklēt galamērķi, bet citi varbūt uz brīdi mainīs plānus, kamēr situācija stabilizējas,” viņa vērtēja.

Naktsmītņu ikdiena tomēr sašūpota

Viesnīcas ”Amrita” vadītāja Daiga Jansone par radušos situāciju saka: ”Visizteiktāk to jutām otrdien, kad vairāki klienti atcēla rezervācijas šās nedēļas nogalei un nākamai nedēļai.

Tie varētu būt kādi 15–20% no visām rezervācijām, pārsvarā ceļotāji no Lietuvas un Latvijas.

Ziņas par notekūdeņu noplūšanu jūrā pie Liepājas izskanējušas ne tikai Latvijā un Lietuvā, man zvanīja pat kolēģi no Zviedrijas un interesējās, vai tiešām mūs piemeklējusi tik nopietna ekoloģiska katastrofa, kā tas tiek pasniegts masu informācijas līdzekļos, un kā to uztver ziņu lasītāji.”

Vadītāja sarunā neslēpa cerību, ka atteiktās vietas izmantos citi ceļot gribētāji, ”kuriem pats galvenais nav peldēties vai bradāt pa jūrā”.

Tā kā vasara ir tas laiks, kad Liepājas viesnīcas mēģina nopelnīt un uzkrāt līdzekļus, lai pārdzīvotu garo un patukšo ziemas sezonu, tad

ļoti svarīgi, lai siltā sezona būtu darbīga un bagāta ar rezervācijām.

Viesnīcas ”Līva” vadītāja Anda Deņisova komentārs bija lietišķs un īss: ”Viesnīcas darbs turpinās tāpat kā līdz šim. Saistībā ar notikušo avāriju neesam jutuši tiešu vai netiešu ietekmi uz mūsu darbu.”

”Klienti, kas bija plānojuši pie mums atbraukt nedēļas nogalē, zvana un interesējas, kāda ir situācija ar jūras piesārņojumu,” atzīst viesnīcas ”Roze” vadītāja Marika Zuntnere-Torresa.

”Daļa jautā, vai būtu iespējams viņu veikto rezervāciju pārcelt uz vēlāku laiku. Respektējam klientu vēlmes un esam elastīgi.”

Vadītāja rezumē, ka

notekūdeņu noplūde jūrā tomēr ir sašūpojusi viesnīcas ierasto darba ritmu.

Ceļotāji, lielākā daļa atpūtnieku, kas izvēlas Liepāju un rezervē nakstmājas vasarā, šurp tomēr brauc, lai baudītu laiku pludmalē pie jūras. Arī jūlija laika apstākļu dēļ šogad mazinājusies gaidīto atpūtnieku plūsma.

Pāvilostas Tūrisma informācijas centra (TIC) konsultante Mairita Tuntele pastāstīja, ka vairāki atbraucēji, kuri bija plānojuši laiku pavadīt pie jūras, meklē citas alternatīvas – dodas uz muzejiem un citiem apskates objektiem.

”Lielu pārdzīvojumu par ieteikumu nepeldēties nav, jo laika apstākļi arī nav pārāk tīkami peldei jūrā,” pauda tūrisma konsultante.

Šajās dienās novērots, ka Pāvilostas pludmalē viss ir, kā ierasts.

Sērfotāju nodarbības turpinās, bērni, tērpušies hidrotērpos, turpina savus treniņus. Taču ar Pāvilostas TIC ik dienu sazinoties vairāki apkārtnes kempingi, kuros masveidā lietuvieši atceļot rezervācijas un pieprasot iemaksātās drošības naudas atgriešanu.

Ziemupes Tūrisma informācijas punkta vadītāja Daina Vītola uzsvēra, ka viņu pusē iedzīvotāji ir piesardzīgi, jo neesot zināmas avārijas galvenās sekas.

“Esam optimistiski no tā viedokļa, ka analīzes parāda pozitīvo pusi, bet gaidām aktuālāko informāciju, kāda vien ir pieejama,” sacīja D. Vītola.

”Vietējie situāciju uztver piesardzīgi, cits ar smaidu un humoriņu,”

viņa piebilst un turpina, “līdzīgi kā Pāvilostā, arī Ziemupes apkaimes viesu mājās masveidā turpinās rezervāciju atcelšana.

Lietuvas medijos aizsākusies tāda kā kampaņveidīga dezinformācija, taču arī latvieši cenšas izvairīties no peldēm, kas ir bēdīgi, jo, ja cilvēkam šo jūru vajag un viņš tajā netiek, jādodas prom.”

Zaudējumi esot kā nu kuram. “Miera ostas” kempingā tūristi atceļot rezervācijas un pieprasot atpakaļ naudu. Tomēr D. Vītola ir pozitīvi noskaņota un uzsvēra, ka situācija ir jāpārdzīvo un jācer, ka viss būs kārtībā.

”Pa lielam avārija neko neietekmē.

Protams, ir cilvēki, kas zvana un prasa, kas te notiek un cik traki tas ir, bet tādēļ neviens rezervāciju neatceļ,” pastāstīja Nīcas pagasta atpūtas kompleksa ”Vērbeļnieki” vadītājs Klāvs Vikmanis.

”Var just, ka zvanītāji ir nedaudz satraukti, bet šajā gadījumā var teikt, ka uzpūš no mušas ziloni, jo no malas jau vienmēr izskatās trakāk, nekā ir patiesībā.

Lietuvieši paši stāsta, ka pie viņiem jau neesot diži tīrākas jūrmalas par mūsējo.

Viesi un zvanītāji arī paši apzinās, ka ”Vērbeļnieki” atrodas diezgan tuvu avārijas epicentram, bet vairāk viņus uztrauc tas, vai būs piemērots laiks, lai vispār varētu uzturēties pludmalē.”

K. Vikmanis atzīmē, ka lielākā tūrisma problēma ir un paliek laika pstākļi. Ja rezervācijas atceļ, tad tikai laika dēļ, tomēr tagad varot izmantot avāriju par iemeslu, ja negribas teikt, ka nepatīk mākoņi. Lietuviešiem jau neesot grūti atbraukt, redzēt nejaukos laika pstākļus, apgriezties un braukt mājās.

”Neesmu pēdējā laikā īsti pievērsis uzmanību, vai ir peldētāji, bet, ja ir, tad tāpat ātri nopeldas un uzreiz ārā, jo tādā laikā un tikai +18 grādos tāpat neviens negrib pludmalē ilgi uzturēties.”

Tomēr K. Vikmanis ir pārliecināts, ka, ja laukā būtu atbilstošs laiks, tad cilvēki peldētos tāpat – neskatoties uz avāriju. ”Kādreiz, padomju laikos, mēs peldējām vienalga kādos ūdeņos, bet tagad ir citi uzstādījumi.”

Karostā brīdinājuma nav

Tā kā Liepājas pašvaldība saņēmusi Veselības inspekcijas vēstuli, kurā noteikts aizliegums iedzīvotājiem peldēties oficiālajās peldvietās un lūgums izvietot brīdinājuma zīmes, tas arī izdarīts, ziņo Komunālā pārvalde.

Izkārti sarkanie karogi un pie pludmales izejām izvietotas aizlieguma zīmes.

Tajā pašā laikā citviet pludmalēs, piemēram, Karostā, kas atrodas daudz tuvāk notekūdeņu ieplūdes vietai jūrā, nekādu brīdinājumu nav.

Portāls otrdien novēroja, ka peldēt gribētāju pie Ziemeļu mola nemaz nav, taču tas drīzāk saistīts ar pavēso un lietaino laiku.

Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs atzīmē, ka, viņaprāt, valsts iestāžu darbības vajadzēja balstīt datos, šobrīd tās esot nepārdomātas.

”Saprotu, ka pirmajā brīdī, kamēr datu nav, izpētot vēja virzienus, varēja noteikt ierobežojumus, bet nebija pamata Liepājā uz Klaipēdas pusi aizliegumus likt. Analīzes ir veiktas, un nekas slikts neuzrādās. Analīzes pat uzrāda, ka pilsētā ir mazliet sliktāk ar ūdeni nekā uz Šķēdes pusi, kur jau tieši varētu būt avārijas sekas,” viņš norāda.

Obligāta prasība ir aizlieguma zīmes izlikt oficiālajās peldvietās,

norāda Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Balode.

“Tas, vai pašvaldība izvieto zīmes tikai oficiālo peldvietu zonējumā, neinformējot peldētājus par aizliegumu peldēties pārējā pludmales zonā, ir pašvaldības attieksmes un komunikācijas jautājums ar atpūtniekiem,” viņa pauda.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.