Pagājušais gads daudz spilgtāk nekā iepriekšējie iezīmēja tendenci, ka aizvien vairāk cilvēku, kas dzīvo Latvijā, bet ir nepilsoņu statusā, pieņem citas valsts pilsonību.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja Vija Vilmane atzina – Liepājā šī tendence, iespējams, jūtama spilgtāk nekā citās Latvijas pilsētās.

Kā liecina statistika, to nepilsoņu skaits, kas pieņem citas valsts pilsonību, ļoti ievērojami palielinājies tieši pagājušajā gadā, kad salīdzinājumā ar gadu iepriekš par šādu soli izšķīrušies par 224 cilvēkiem vairāk nekā 2008. gadā (skat. tabulu). Līdz tam to skaits ik gadus ir bijis diezgan līdzīgs.

Lielākā daļa no šiem cilvēkiem – 95 procenti un pat vairāk, izvēlas turpmāk būt Krievijas pilsoņi, skaidro V. Vilmane, gan piebilstot, ka daži pāriet arī Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas un citu valstu pilsonībā. “Bet to skaits ir niecīgs,” viņa piebilst.

Statistika liecina arī to, ka lielākā daļa cilvēku, kas izvēlas savu nepilsoņa statusu mainīt pret kādas citas valsts, nevis Latvijas pilsonību, ir gados vecāki cilvēki: tādi, kas jau sasnieguši pensijas vecumu vai ir tuvu tam. “Mums gan lielās slodzes dēļ nav laika garām sarunām ar šiem cilvēkiem, taču, kā viņi stāstījuši mūsu iestādes darbiniekiem, cilvēki šādu soli lielākoties izvēlas tāpēc, lai saņemtu pensiju no Krievijas, kur to piešķir, jau sasniedzot 55 gadu vecumu, nevis kā pie mums – 62 gadu vecumā,” stāsta V. Vilmane. Viņu vidū ir arī nedaudz jauniešu. Visbiežāk tie ir vidusskolu beidzēji, kas savu turpmāko dzīves ceļu saista ar studijām Krievijā. Savukārt vēl daļa nepilsoņu savu izvēli par labu Krievijas pilsonībai izdara tāpēc, ka tur dzīvo viņu radinieki, ko viņi reizi, pat divas reizes gadā apciemo, un šīs valsts pilsonības iegūšana atvieglo ceļošanu.

Cilvēkiem, kas izvēlas kļūt par Lietuvas vai citas Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, dokumentu kārtošana ir vienkāršāka nekā tiem, kas izvēlas Krievijas pilsonību. Kā paredz likumdošana, viņiem nav jāmaksā arī 20 latu valsts nodeva par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā.

Statistika liecina arī to, ka lielākoties visi nepilsoņi, kas izvēlējušies citas valsts pilsonību, tomēr pēc tam paliek uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, nevis pārceļas uz to valsti, kuras pilsonību pieņēmuši. “Tas ir saprotami, jo te viņiem ir ģimene, dzīvesvieta, lielākajai daļai arī darbs un viss pārējais,” saka V. Vilmane. Gan atgādinot, ka iesniegums uzturēšanās atļaujas saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ir jāiesniedz mēneša laikā pēc tam, kad saņemta paša izvēlētās valsts pilsoņa pase. “Ja cilvēks to neizdara, viņš ir pārkāpis Latvijas likumdošanu,” saka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Liepājas nodaļas vadītāja. “Līdz ar to viņš zaudē iespēju turpmāk saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, ja vien viņam nav nopietni iemesli, kāpēc tas nav izdarīts. Un vienlaikus cilvēks arī zaudē iespējas saņemt mūsu valsts iedzīvotājiem paredzētās sociālās un citas garantijas, piemēram, valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.”

“Taču tā ir katra cilvēka brīva izvēle, kuras valsts pilsonis viņš būs,” sarunas nobeigumā vēl piebilst V. Vilmane. “Tie, kas izvēlas kādas citas valsts, ne Latvijas pilsonību, acīmredzot savu soli ir nopietni pārdomājuši un sapratuši, ka nevēlas naturalizēties.” Viņa pieļauj iespēju, ka līdzīga situācijā kā Liepājā, kur tik ievērojami pēdējā gada laikā palielinājies to cilvēku skaits, kas izvēlas Krievijas pilsonību, vēl varētu būt Daugavpilī. Savukārt, piemēram, Valkā, līdzīgi kā Liepājā ir to nepilsoņu skaits, kas pieņem Lietuvas pilsonību, varētu būt cilvēki, kas izvēlas būt par Igaunijas pilsoņiem. “Tas skaidrojams ar šo valstu tuvajām robežām,” skaidro V. Vilmane.

Uzziņai

Nepilsoņu skaits, kas pieņēmuši citas valsts pilsonību

Gads                           Skaits
2004.                            353
2005.                            397 
2006.                            459
2007.                            404
2008.                            388
2009.                            612
2010. (līdz 30.martam)  262

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”