No 15 Liepājas pilsētas tautas kalpiem domes sēdē ceturtdien nepiedalījās divi – Helvijs Valcis un Aigars Kesenfelds, savukārt balsošanas pogas no pārstāvniecības Rīgā darbināja Āris Ozoliņš un Imants Resnis. Būtiskākie jautājumi bija iedzīvotājiem radītā iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšanā, kā arī lēmums, kuram būtu jāsekmē Liepājas koncertzāles projekta virzība. Pavisam tika izskatīti 45 lēmumprojekti – visi pieņemti.

Lēmums par pašvaldības piedalīšanos ar finansējumu dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšanai paver iespējas iedzīvotājiem samazināt siltināšanas izmaksas. Turklāt 50 procentu izmaksu segšana no energoaudita izdevumiem un 10 procentu finansēšana no dzīvojamās mājas renovācijas izdevumiem nav aizdevums, bet gan finansējums, kas nebūs jāatdod. Atbilde uz jautājumu, kādēļ pašvaldība šādu pretimnākšanu pēc padomju laika strojbatu celtniecības standartiem tapušo blokmāju iedzīvotājiem nevarēja sniegt agrāk, ir šāda: tikai šā gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas nosaka, ka pašvaldība var pieņemt atbilstošus saistošos noteikumus. Vakar izteiktais deputātu pozitīvais lēmums arī nozīmē, ka tiek apstiprināti saistošie noteikumi “Par Liepājas pilsētas pašvaldības finansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās”.

Deputāte Elita Kosaka ierosināja, lai šāda domes pretimnākšana būtu pieejama arī to namu iedzīvotājiem, kuri izmanto krāsns apkuri, tomēr pārējie deputāti pagaidām palika pie varianta, ka noteikumi attiecas uz mājām ar centrālapkuri, neizslēdzot iespēju, ka atbalstāmo māju loks nākotnē varētu paplašināties. Izpilddirektors Edgars Rāts norādīja, ka gāzes sadārdzināšanās, kas ir par pamatu centrālās apkures izmaksu kāpumam, tomēr ir ievērojamāka nekā malkai. Pēc viņa aplēsēm, kopējais māju skaits, kas varētu pretendēt uz līdzfinansējumu pašreizējā noteikumu redakcijā ir 560–580, kas ir liels skaits un jau tā var prasīt no pašvaldības ievērojamus līdzekļus. Daudzo namu skaits un iespējamais nepieciešamais finansējuma apjoms ir arī galvenais iemesls, kura dēļ kolēģi neatbalstīja deputāta Andreja Boboško ierosinājumu domes līdzfinansēšanas īpatsvaru paaugstināt no 10 līdz 20 procentiem. Nule pieņemtie saistošie noteikumi stāsies spēkā ar nākamo gadu un šim mērķim pašvaldība nākamā gada budžetā plāno atvēlēt 300 tūkstošus latu.

Projekta “Liepājas daudzfunkcionālā koncertzāle “Lielais dzintars”” virzība tā sarežģītības dēļ nevedas tik daudzsološi, kā vienam otram šķita, kad projekts ar lielu pompozitāti tika reklamēts, taču domes lēmumam vakar, pēc deputātes Silvas Goldes domām, vajadzētu procesu virzību sekmēt. Lēmuma pamatā ir 13 punkti un apakšpunkti. Starp tiem ir Uzraudzības padomes izveidošana, kurā darbotos trīs cilvēki no Liepājas pašvaldības (S.Golde, J.Resnis, D.Jēriņš) un trīs Kultūras ministrijas pārstāvji; projekta vadības, uzraudzīšanas un pasūtītāja funkciju nodošana aģentūrai “Jaunie “Trīs brāļi””; līdzfinansējuma daļas noteikšana projekta īstenošanai: 25 procenti – pašvaldība, 75 procenti – valsts; īpaša norēķinu konta atvēršana Valsts kasē utt.

Silva Golde cer, ka līdz Ziemassvētkiem izdosies parakstīt līgumu par tehniskā projekta izstrādi atbilstoši austriešu arhitekta Folkera Gīnkes izstrādātajam skiču projektam. Vēl jāpiemin, ka nodibināta kompānija “Giencke & Company-Latvija”, ar kuru varēs risināt sarunas par iepirkumu un kurā kā dalībnieki ir F.Gīnke un Latvijas pārstāvji – “Arhitekta J.Pogas birojs” un SIA “Constructus” (pēc firmas “Lursoft” datubāzes). Pašlaik viens no klupšanas akmeņiem ir cena, par kādu Gīnke ir gatavs strādāt un kādu ir gatavs maksāt pasūtītājs. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks sacīja, ka pircējs vienmēr gribēs nopirkt lētāk, bet pārdevējs – pārdot dārgāk.

Pārtikas produktu cenu celšanās dēļ un lai nodrošinātu ar kvalitatīvu ēdienu bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs deputāti paaugstināja vecāku maksu par bērna ēdināšanu. Tagad par viena bērna līdz 3 gadu vecumam ēdināšanu vecākiem būs jāmaksā 1,30 latu dienā (pašlaik – viens lats), līdz 7 gadu vecumam – 1,60 latu (1,20 latu), bet piecus un sešus gadus veco bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmas apguves grupās – 0,95 lati (0,60 latu). Lēmums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Savukārt, lai atbalstītu privātiniciatīvu pirmsskolas izglītības iestāžu atvēršanā un uzturēšanā un samazinātu rindas uz vietām bērnudārzos pilsētā, pašvaldība apstiprināja līdzfinansējumu 75 latu apmērā par katru privātajā bērnudārzā skoloto bērnu.

Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”