Šogad kandidēt uz vēlēšanām ir pieteikušās par trim partijām vairāk nekā 2018. gada 13. Saeimas vēlēšanās.

Savus kandidātu sarakstus iesniegušas partijas “Attīstībai/Par!”, “Stabilitātei!”, “Saskaņa”, “Progresīvie”, “Jaunā vienotība”, “Latvija pirmajā vietā”, “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība, “Katram un katrai”, Latvijas krievu savienība, “Republika”, Konservatīvie, “Suverēnā vara”, “Tautas varas spēks” un “Tautas kalpi Latvijai”, “Apvienība Latvijai”, “Kristīgi progresīvā partija” un “Vienoti Latvijai”.

Kopumā startēt vēlēšanās pieteikušies 1832 kandidāti, kas nozīmē, ka uz vienu deputāta vietu vidēji kandidē 18 dalībnieki. 13. Saeimas vēlēšanās startēja 1461 kandidāts, tātad konkurence uz vietu parlamentā šogad ir augstāka.

No visiem pieteikumiem divas trešdaļas jeb 64% ir vīrieši, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā 2018. gada vēlēšanās.

Visvairāk 14. Saeimas deputāta amata kandidātu – 27% un 26% – ir vecumā no 41 līdz 50 gadiem un no 31 līdz 40 gadiem. Arī to kandidātu īpatsvars, kuri ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem, ir salīdzinoši augsts – tādu vēlēšanu dalībnieku ir 22% no visiem. Salīdzinot ar 13. Saeimas vēlēšanām, šie rādītāji nav būtiski mainījušies.

Vidēji trim no četriem kandidātiem jeb 75% gadījumu ir augstākā izglītība, ceturtajai daļai pieteikušos ir vidējā izglītība, taču 2% jeb 34 dalībniekiem – pamatizglītība. Augstāko izglītību ieguvušo kandidātu īpatsvars šogad ir par četriem procentpunktiem zemāks nekā 2018. gadā, taču vidējo izglītību ieguvušo – par trim procentpunktiem augstāks.

Lielākais 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu īpatsvars – 38% – dzīvo Rīgā. Citās lielajās pilsētas – Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā, Jelgavā – katrā dzīvo aptuveni 3% no vēlēšanu dalībniekiem. Līdzīgi kandidātu dzīvesvietu rādītāji bijuši arī 2018. gada vēlēšanās.

14. Saeimas vēlēšanas norisināsies oktobra pirmajā dienā.