17. jūlijā Liepājas pilsētas domē notika sabiedriskā apspriešana par “Liepājas enerģija” A kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanu, kas saistīta ar izmaiņām esošajā darbībā, izbūvējot jaunu, modernu biokoģenerācijas staciju, vēsta uzņēmums.

Sabiedriskā apspriešana sākās ar sludinājumiem laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Kurzemes vārds” un tā ilgs līdz 30. jūlijam. Neskatoties uz aicinājumiem, apspriešanā ”no malas” nebija ieradies neviens liepājnieks, piedalījās 10 personas – uzņēmuma un domes pārstāvji, kā arī viens preses pārstāvis. Līdz 30. jūlijam iedzīvotāji savus priekšlikumus un komentārus rakstveidā var iesniegt Liepājas reģionālā vides pārvaldē.

“Liepājas enerģija” jau ir A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, kas izsniegta 2006. gadā, bet līdz ar jaunās biokoģenerācijas stacijas būvniecību tiek uzstādītas cita veida tehnoloģiskās iekārtas un neskatoties uz to, ka jaunā tehnoloģija ļauj ievērojami samazināt piesārņojumu, saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ir jāveic atkārtota atļaujas saņemšana.

Jaunā stacija būs videi draudzīga, ko nodrošinās kurināmā veids un modernās tehnoloģijas. Ieguvumi būs vairāki:
– slāpekļa oksīdu un oglekļa monoksīda esošo emisiju samazināšana, jo dabas gāzes vietā kā kurināmais tiks izmantota šķelda (atjaunojamais dabas resurss – koksne); CO2 emisijas bilance būs nulle;
– siltumenerģijas tarifa samazināšana;
– tiks atbalstīti vietējie šķeldas ražotāji;
– tiks samazināta atkarība no dabas gāzes cenām.

Jau ziņots, ka 2012. gadā, līdz apkures sezonas sākumam, plānots pabeigt biokoģenerācijas stacijas būvniecību, kurā kā kurināmo izmantos atjaunojamu, vietējo resursu – šķeldu. Līdz šim uzņēmums kā vienīgo kurināmo izmantoja fosilo kurināmo – dabas gāzi. Jaunā stacija gadā saražos aptuveni 20% no “Liepājas enerģijai” nepieciešamā siltumenerģijas daudzuma jeb apmērām 60 tūkst. MWh siltumenerģijas un 12 tūkst. MWh elektroenerģijas.

Jaunās biokoģenerācijas stacijas būvniecību veic AS “UPB”, kas par saviem partneriem izvēlējušies divus atzītu iekārtu ražotājus “Kohlbach” (Austrija) un “Turboden” (Itālija). Projekta izmaksas ~ 7,4 milj. latu, tai skaitā ES Kohēzijas fonda atbalsts 2,2 milj. latu.