Šogad uzrunājot kolēģus pie svētku kūkas, izteicu sarūgtinājumu par kāda satikta cilvēka teikto, ka “valsts svētki mums vairs nav nekādi svētki…” Un iemesls tam – valsts dzīvi padarījusi tik grūtu, ka nekādus svētkus svinēt negriboties.

Uz to atbildēju aptuveni tā. Ja vīrs uzkritis uz nerviem un bērni neklausa, vai tad tādēļ mēs savu ģimeni nemīlēsim un neaizstāvēsim? Ja pie teikšanas valstī ik pa laikam trāpās nepareizie cilvēki, vai tad mēs nemīlēsim mūsu Latviju un to neaizstāvēsim? Un aizmirsīsim priekštečus, kas toreiz atdeva savu dzīvību, lai mums šodien būtu pašiem sava brīva valsts?

Ne visām tautām ir tāda privilēģija. Piemēram, pašreizējā Krievijas Federācijā ir daudzas tautas, kas spiestas dzīvot totalitārā veidojumā, kur cilvēka dzīvībai nav vērtības. Un tās nekad, iespējams, nebūs brīvas, tām nekad, iespējams, nebūs savas valsts.

Tāpēc man ir milzīgs prieks, ka ir cilvēki, kuriem Latvija ir svarīga. Ka cilvēki novērtē brīvību un demokrātiju arī Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara kontekstā. To varēja redzēt lāpu gājienā, to varēja redzēt Latvijas proklamēšanas gadadienas svētku pasākumā Jāņa Čakstes laukumā.

Trīs zvaigznes debesīs mums mirdz, divas krāsas karogā. Dievs, svētī Latviju! Slava Ukrainai!

Uz Saeimu aizceļoja divi Liepājas deputāti – Atis Deksnis un Linda Matisone, bet Liepājas domē atbrīvojās pat trīs pašvaldības tautas kalpu krēsli, jo mandātu nolika arī dakteris Agris Mertens.

Tādējādi Liepāja novembrī tika pie jauna domes priekšsēdētāja vietnieka – Salvja Rogas – un deputātiem Ginta Ročāna un Madaras Lapsas. Visi tātad “Latvijas Reģionu apvienības”/biedrības “Liepājnieki” biedri.

Metropolē mūsējie iekļāvušies “Apvienotā saraksta” komandā, kas ir viena no trim valdošās koalīcijas vaļiem. Mēneša laikā ļoti tālu politikas dižgaru sarunas nav tikušas, kaut gan sākotnēji “Apvienotā saraksta” pārstāvji uzsvēra, ka valdībai jāsāk strādāt pēc iespējas ātrāk.

Jā, Krišjānis Kariņš ir nominēts par valdības veidotāju (diez, kam tas jau sen nebija skaidrs?), jā, “notiek darbs” pie deklarācijām, memorandiem, horizontālām un diagonālām koncepcijām, taču vezums smagi kraujas un slikti brauc. Turklāt diezin vai visu vainu var novelt uz “Jauno vienotību”. Tā jāuzņemas arī apvienotajiem.

Tautai nav lielas iespējas ieskatīties “Apvienotā saraksta” virtuvē, bet nojaušams, ka viņu pavārs ir Uldis Pīlēns. Viņš to rasolu jauc.

Maisa ilgi, grūti saprast, kādas garšvielas lieto. Vai maigas, vai pikantas, vai eksotiskas. Redzēsim, kas tur beigās sanāks.

Par politgastronomisko gaumi, protams, nestrīdas. Kāds ēdīs smaidīdams, cits ar skābu ģīmi. Kaut gan, runājot par kompromisu mākslu, ar kādu jābūt apveltītiem arī politiķiem, gatavais ēdiens katram garšos citādi, bet visi tik un tā smaidīs.

Atliek tikai vērot no malas un cerēt uz labu iznākumu mums – pavalstniekiem.

​Novembra būtiskākie notikumi mūspusē

Patriotiskākais. Godam nosvinēta Lāčplēša diena un Latvijas dzimšanas diena.

Piņķerīgākais. Liepājas Universitātē neievēlē rektoru un nespēj izšķirties, kam pievienoties.

Svarīgākais. Liepājas domē darbu sāk jauns vicemērs un divi citi jauni deputāti.

Bēdīgākais. Liepājas futbolisti paliek bez virslīgas medaļām un eirokausiem.

Skandalozākais. Kuģubūvētavas īpašnieki cenšas viens otru patriekt no biznesa.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.