Nav atmaksāts ne eiro

Daudziem skandāliem apvītais elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektrību ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunīgajiem energoresursiem.

Ikviena elektrības tirgotāja rēķinā tika iekļauta OIK (obligātā iepirkuma komponente), kā arī sadales un pārvades maksas daļa.

2017. gadā, sadalot rēķinu summu procentuāli, aptuveni 28% veidoja OIK daļa, apmēram 40% – sadales un pārvades daļa, savukārt atlikušie 32% bija tiešā elektroenerģijas patēriņa un elektrības tirgotāja maksa.

Atsevišķos mēnešos OIK izmaksas veidoja līdz pat 35% no kopējās rēķina summas.

Šīs shēmas dēļ visi Latvijā par elektroenerģiju bija spiesti maksāt cenu, kas bija augstāka par tirgus cenu, un mūsu valstī elektrība izmaksāja dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā.

Oficiāli izdomāta krāpšana – tā OIK raksturoja daudzi. Arī atsevišķi politiķi skaļi pauda, ka OIK ir lielākā afēra Latvijas vēsturē.

2005. gadā Latvijā ieviestā OIK shēma atzīta par prettiesisku ar Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu.

Arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā OIK maksājums atzīts par nelikumīgu un prettiesisku, taču tikai 2023. gada 1. janvārī ar Saeimas lēmumu tas tika pārtraukts, proti, no elektroenerģijas rēķiniem pazuda ailīte “obligātā iepirkuma komponente”.

Taču, kā norāda biedrība “Tiesiskums.lv”,

līdz šim brīdim neviena persona OIK afēras ietvaros nav atguvusi nevienu prettiesiski samaksāto eiro.

Tiek lēsts, ka 18 gadu laikā katra mazā mājsaimniecība pārmaksājusi, sākot no 2000 eiro.

Tagad juristi izveidojuši interneta vietni “Tiesiskums.lv”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vai uzņēmums var reģistrēties prettiesiski iekasētās summas atgūšanai.

Izdevumus sedz biedrība

Biedrības pārstāvji apņēmušies gatavot kolektīvo prasību pret Latvijas valsti. Šādu kolektīvo prasību principu plaši izmanto starptautiskā tiesību praksē gadījumos, ja kaitējums ir skāris lielu sabiedrības daļu, taču Latvijā tas ir precedents.

“Līdzīgu precedentu savulaik mēģināja ieviest advokāts Andris Grūtups saistībā ar bankas “Baltija” krahu, kad cilvēki pazaudēja savus līdzekļus. Viņš uzrunāja un mēģināja savākt līdzpieteicējus, lai iesniegtu prasību pret valsti, jo tur bija slikta banku kontrole, taču cilvēki bija mazaktīvi un šāda prasība netika iesniegta,” pastāsta biedrības “Tiesiskums.lv” pārstāvis zvērināts advokāts, juridisko zinātņu doktors Artis Stucka.

Tikmēr par OIK atgūšanu esot vērojama liela interese. A. Stucka teic:

“Daudziem ir viedoklis, ka advokāti nomauks piecas ādas, taču par OIK atgūšanu iedzīvotājam nekas nav jāmaksā.”

Visus tiesvedības izdevumus sedz biedrība, ar kuru jāslēdz līgums.

“Biedrība “Tiesiskums.lv” sniegs pakalpojumus, par savu naudu algos advokātus, un pozitīva rezultāta gadījumā par biedrības mājaslapas uzturēšanu, reklāmu, sabiedriskajām attiecībām tā ieturēs 20% no atgūtās summas.

Tikmēr atsevišķām iedzīvotāju grupām – vecuma pensijas saņēmējiem, maznodrošinātajiem un trūcīgām personām, kā arī LIZDA biedriem – nekāda daļa no atgūtās summas vispār nebūs jāmaksā,” skaidro biedrības pārstāvis. 

“Tiesiskums.lv” visiem gandrīz 1300 advokātiem Latvijā nosūtījis uzaicinājumu pievienoties viņu iniciatīvai. Vai kāds Liepājas advokāts jau atsaucies? Uz to A. Stucka atbild apstiprinoši.

Viņš arī akcentē, ka advokātus neinteresē summas, svarīgs esot cilvēku skaits jeb jo vairāk cilvēku OIK atgūšanai pieteiksies, jo lielāka iespēja, ka naudu atgūt izdosies.

Daudziem advokātiem tas esot principa jautājums. 

A. Stucka: “Katram iedzīvotājam, kurš pārkāpis kādas likuma normas, par to jāatbild likuma priekšā, un nekāda aizbildināšanās ar labiem nodomiem un nezināšanu, ka izdarīts pārkāpums, nelīdzēs.

OIK shēma jau kopš tās ieviešanas bija pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem, tādēļ valstij ir pienākums kompensēt saviem iedzīvotājiem apzināti nodarītos zaudējumus.”

Izskanējuši aprēķini, ka par OIK iedzīvotāji un uzņēmumi valstij pārmaksājuši aptuveni divus miljardus eiro. Vai prasība atlīdzināt prettiesiski samaksāto naudu neizputinās valsti? A. Stucka saka, ka šo jautājumu viņam uzdodot daudzi.

“Es neskatos uz maksimālo summu, kas ir fantastiska, astronomiska, pasakaina un neticama. Taču tik, cik cilvēku apvienosies, tādu summu arī prasīsim atmaksāt.”

Biedrība “Tiesiskums.lv” noslēgusi līgumu ar vairākām organizācijām par OIK atgūšanu.

19. jūnijā Liepājā biedrība sadarbības līgumu parakstīja arī ar Latvijas Pensionāru federāciju (LPF), kas apvieno vairāk nekā 150 pensionāru organizācijas visā Latvijā.

Līgumā noteikts, ka LPF informē savus biedrus par iniciatīvām OIK maksājumu atgūšanai, kā arī piedalās citās kopīgās iniciatīvās, kas saistītas ar amatpersonu atbildības stiprināšanu un iedzīvotāju, tostarp pensionāru, tiesību aizsardzību.

Kāda ir senioru interese par iespēju atgūt naudu? “Viņi vispirms brīnās, ir it kā neticīgi, taču, kad viņiem pastāsta, kādi advokāti biedrībā apvienojušies, tad saprot, ka tas jau ir nopietni,” klāsta LPF priekšsēdētāja Aija Barča.

Senioriem esot divi galvenie jautājumi – cik tas viņiem izmaksās, un kā viņi varēs pierādīt, cik samaksājuši par OIK, jo visus elektrības rēķinus pa šiem daudzajiem gadiem nav saglabājuši.

Taču biedrībā “Tiesiskums.lv” skaidro, ka nekādi rēķini nav vajadzīgi – biedrības juridiskie pārstāvji šo informāciju pieprasīs no elektroenerģijas tirgotājiem, tādējādi noskaidrojot, cik liela summa pienākas katram, kurš vēlas atgūt prettiesiskos OIK maksājumus.

5. jūlijā pulksten 12 Liepājas Latviešu biedrības namā notiks biedrības “Tiesiskums.lv” advokātu forums, kur būs arī iespēja pieteikties OIK atgūšanai un tiešsaistē parakstīt līgumu ar biedrību (līdzi jāņem pase vai personas apliecība – eID karte).

Ar līguma par OIK maksājumu atprasīšanas tiesību nodošanu paraugu var iepazīties un to izdrukāt vietnē www.tiesiskums.lv.

Paredzēts, ka līgumu parakstīšana notiks līdz 1. oktobrim.

Iespējams mierizlīgums

No OIK cietuši ne tikai iedzīvotāji, bet arī Latvijas uzņēmumi, kuri gadiem ilgi sūdzējās, ka šis maksājuma slogs grauj to konkurētspēju.

OIK bija viena no naglām arī “Liepājas metalurga” zārkā – 2013. gadā, kad uzņēmums cīnījās ar finanšu grūtībām, tā valde lēma uz laiku pārtraukt maksāt OIK.

Šis maksājums uzņēmumu “tiešām ved uz bankrotu” –

toreiz sacīja “Liepājas metalurga” galvenā ekonomiste Benita Imbovica.

Arī AS “Liepājas papīrs” vadītājs Jānis Vilnītis pirms desmit gadiem kādā intervijā norādīja, ka OIK radītās augstās elektrības cenas ir problēma visiem uzņēmējiem un daudziem ražošana Latvijā kļūst neizdevīga.

“Liepājas papīrs” ik gadu par OIK maksājis vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Uz jautājumu, vai uzņēmums tagad apsver iespēju šo naudu atgūt, pievienojoties kolektīvai prasībai, J. Vilnītis pagājušonedēļ pauda, ka šis jautājums uzņēmuma vadībā vēl nav apspriests.

“Tuvākajā valdes sēdē droši vien to pārrunāsim. Pagaidām sekoju līdzi, kas šajā sakarā Liepājā notiek,” viņš sacīja.

Par OIK atgūšanas iespējām saausījušies vairāki Liepājas uzņēmumi, apliecina zvērināts advokāts Ainars Kreics, kurš, pārstāvot savus klientus, plāno sadarboties ar biedrību “Tiesiskums.lv”.

“Zaudēt tur faktiski nevar. Var tikai vinnēt!”

viņš norāda.

A. Stucka pastāsta, ka optimistiskā scenārija gadījumā OIK atgūšanas process “līdz pozitīvam rezultātam” varētu aizņemt aptuveni pusotru gadu.

“Ja būs pesimistisks scenārijs, tad tas būs ilgāk,” viņš saka, piebilstot, ka 80% gadījumos kolektīvās sūdzības izbeidzas ar mierizlīgumu.

OIK sfērā valdīja anarhija

Jānis Vitenbergs, Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs

Atceros, ka savulaik, kā jaunam politiķim ienākot Latvijas politikā un sākot pie šī OIK jautājuma strādāt, bija šoks par šo atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražotājiem.

OIK ieviesa 2005. gadā, taču arī pirms tam darbojās atbalsta mehānismi hidroelektrostacijām. Un man bija jautājums –

ja ir bijuši gadi, kad valstij šāda atbalsta sistēma izmaksājusi pat vairāk nekā 200 miljonus eiro, kāpēc nav bijusi nekāda kontrole?

Tikai 2020. gadā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) beidzot sāka sistemātiskas pārbaudes, pētot, vai staciju elektrisko pieslēgumu shēmas ir atbilstošas normatīvo aktu prasībām.

Līdz tam šajā jomā valdīja pilnīga anarhija.

Piemēram, audzēja kukurūzu, ko izmantoja kā resursu biogāzes ieguvei, nevis pārstrādāja kādu blakus produktu – kūtsmēslus vai aļģes, kā tam vajadzētu būt.

Aptuveni 50 elektrostacijas, kas saņēma atbalstu, tika kurinātas ar Krievijas gāzi un lietderīgais siltums tika vienkārši pūsts gaisā. Tas nebija ne zaļi, ne ilgtspējīgi, ne arī deva pienesumu mūsu valsts energoneatkarībai.

Kad reāli sākās pārbaudes, aina bija diezgan šokējoša.

Izrādījās arī, ka stacijas no malas iepērk enerģiju pašpatēriņam, lai nodrošinātu tehnoloģisko procesu, bet to, ko saražoja, tālāk pārdeva “pa dārgo”. Bija pat informācija, ka dedzinātas riepas, lai ražotu elektrību.

Cik zinu, tagad visās tiesvedībās par krāpšanu ar OIK uzvar valsts.

Atbalsts uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem, bija arī citās valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, taču mums sausais atlikums no šī atbalsta, es teiktu, ir nekāds.

Pēc manām aplēsēm, visos šajos gados Latvijas nodokļu maksātājiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem – šī sistēma izmaksājusi aptuveni 2 miljardus eiro, bet, kopš šis process tiek kontrolēts, daļa staciju elektrību vairs neražo.

Manuprāt, tas ir absurdi. Atbalstam vajadzēja būt iekārtu iegādei un uzstādīšanai, tam bija jābūt stimulam, lai komersanti sāktu ražot “zaļo” enerģiju, līdzīgi kā tas ir šobrīd ar saules paneļiem. Ja mājsaimniecība šos paneļus ir iegādājusies, tad tos arī izmanto.

Taču, kad sāka īstenot elektroenerģijas obligātā iepirkuma mehānisma uzraudzību jeb sāka atsijāt graudus no pelavām, izrādījās, ka graudu ir gaužām maz.

Valsts visus šos padsmit gadus nav bijusi gādīga un rūpīga saimniece, un tas, ar ko mēs šobrīd saskaramies, ir tikai sekas.

Es sekoju līdzi Latvijā pazīstamu advokātu iniciatīvai pieprasīt no valsts OIK atmaksu.

Gribētos ar šiem advokātiem tikties, lai saprastu, vai tam ir loģisks un racionāls pamatojums, proti, vai iedzīvotājiem un uzņēmējiem tiešām ir iespēja atgūt šo naudu. Negribētu, lai cilvēkiem tiktu radītas kādas cerības, bet beigās viņus pievils.

Kā izskatās OIK afēra?

• Tā darbojās 18 gadus (no 2005. līdz 2023. gadam).
• Katrs elektroenerģijas patērētājs bija spiests par OIK maksāt vidēji 20% no rēķina summas.
• Cietušie – 920 000 mājsaimniecības, 40 000 juridiskās personas.
• 18 gadu laikā katra mājsaimniecība pārmaksājusi, sākot no 2000 eiro.

Avots: www.tiesiskums.lv

Uzziņai

> Lai biedrība “Tiesiskums.lv” varētu uzsākt atgūt no jums nepamatoti iekasētos OIK maksājumus, ir jāreģistrējas sistēmā (www.tiesiskums.lv), noslēdzot līgumu ar biedrību. Līgumu var noslēgt arī par juridisko personu, ja fiziskai personai ir atsevišķas pārstāvības tiesības.

> Ar OIK maksājumiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai var pieteikties ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums, kas savos ikmēneša elektrības rēķinos gadiem ir maksājis prettiesisko OIK maksājumu.

> Katra cilvēka vai uzņēmuma zaudējumi ir atšķirīgi un atkarīgi no konkrētajiem elektrības rēķiniem. Lai to noskaidrotu, biedrība “Tiesiskums.lv” piedāvā iespēju reģistrēties vietnē www.tiesiskums.lv, izmantojot eParakstu vai Smart-ID, un elektroniski parakstīt līgumu ar biedrību.

> Ja jums nav ne eParaksta, ne Smart-ID, izvēlieties sadaļu “Manuāla reģistrācija” – biedrība sazināsies, lai vienotos par vietu un laiku, kad līgumu noslēgsim papīra formā.

> Kad reģistrācija būs noslēgusies, biedrība pieprasīs detalizētu informāciju no elektroenerģijas tirgotājiem, lai noskaidrotu, cik liela summa pienākas katram. Par noskaidroto informāciju katru informēs papildus, izmantojot sistēmā reģistrētos datus.

> Pēc tam biedrība “Tiesiskums.lv” sāks tiesisko procesu, lai panāktu zaudējumu atmaksu visiem sistēmā reģistrētajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

> Tikai zaudējumu atgūšanas gadījumā biedrība “Tiesiskums.lv” ar katru pieteicēju sazināsies, lai noskaidrotu papildus nepieciešamo informāciju naudas izmaksu veikšanai.

> Pieteicējiem nekas nav un nebūs jāmaksā par OIK atgūšanu.

> Neskaidrības gadījumā jāzvana pa tālruni 29993499 vai jāraksta uz e-pastu [email protected].

Avots: www.tiesiskums.lv

Es domāju tā: Vai jūs apmierina pašreizējie elektrības rēķini?

Skaidrīte Ivinska, mājsaimniece:

– Apmierina vai neapmierina, jāiztiek ar to, ko piedāvā. Es maksāju tā, kā esmu notērējusi, – tie 40 eiro jau aiziet. Domāju, ka tik arī es notērēju. Nezinu nevienu savā paziņu lokā, kam būtu vairāk vai mazāk, neinteresējos par citu naudasmaka biezumu un tēriņiem.

Es lasīju par to kādreizējo obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu – kā tur būs, cits jautājums. Vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi, to jau mēs nelemjam.

Nauris Lazdāns, vadītāja vietnieks:

– Ar šiem jautājumiem vairāk mana kundze nodarbojas. Esmu dzirdējis par to, ka juristu apvienība nodarbosies ar OIK maksas atgūšanu. Neesmu pievērsis uzmanību, cik daudz tas procentuāli veido izmaksas, bet ja tas bijis gadiem, ja ir runa par taustāmu naudas summu, kas pārmaksāta, un ir iespēja tagad atgūt, domāju, ka tam ir jēga.

Ja godīgi, man kā vienkāršam iedzīvotājam nav saprotams, kā veidojas elektrības cenas un rēķini – sastāv no vairākām komponentēm, kuras es neizprotu. Man liekas, ka ir jēga maksāt par to, ko esi patērējis, un pakalpojuma maksu par elektrības piegādi.

Anita, pedagoģe:

– Es pat īsti nezinu, cik maksāju. Cik ir, tik nomaksāju. Nav jau iespējams atteikties, jo elektrību vajag. Nejūtu, ka būtu ļoti dārgi, bet, ja varētu vēl pazemināt, tad būtu vēl labāk.

Tikko bijuši svētki, ja kaut kas cepts cepeškrāsnī, protams, ka jūtu, kā rēķins aug.

Svetlana, friziere:

– Man ir fiksētais maksājums: vidēji 32–35 eiro mēnesī. Apmierināta esmu. Zinu, ka citi maksā par biržas tarifu, bet man darbs tāds, ka visu laiku neesmu mājās, nevarētu izvaktēt, kad drīkst, kad nedrīkst lietot. Bērni mājās vieni, kā es viņiem varētu kaut ko ļaut vai neļaut?

Ginta, aprūpētāja:

– Daudz nav, kādi 34–35 eiro mēnesī. Esmu ļoti apmierināta, ir bijis, ka jāmaksā vairāk. Kādus divus gadus šāda summa, agrāk bija vairāk – pat par 40 eiro vairāk! Tā ka – tagad rēķini tiešām ir labāki.