Ziedus brīvības cīnītāju un ievērojamā karavadoņa piemiņas vietā nolika un uzrunas teica Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandieris komandkapteinis Jānis Auce, ”Daugavas Vanagi Latvijā” pulkveža O. Kalpaka vārdā nosauktās Liepājas nodaļas priekšsēdētājs Mārtiņš Dāle un Nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis.

Jūras spēku vecākais kapelāns komandleitnants Dāvids Šterns aicināja aizlūgt par karavīriem, kas krituši, aizstāvot Latviju, kā arī par ukraiņiem, kuri šobrīd cīnās par savas zemes brīvību.

O. Kalpaks bija cilvēks, kurš spēja ap sevi pulcināt vīrus un pārliecināt par Latvijas aizsardzības nepieciešamību un nozīmīgumu vēsturiski izšķirošā brīdī, uzsvēra runātāji.

Viņš kalpo par piemēru, kā mīlēt valsti, cīnīties par to un aizstāvēt, uzsvēra G. Ansiņš: ”Tepat blakus Ukrainā karavīri šodien dara to pašu, lai atbrīvotu valsti no iebrucējiem. Kalpaks mums ir mācījis, ka tumsu var uzvarēt, mēs šo tumsu uzvarēsim arī šodien Eiropā.”

Pasākumu vadīja Emīls Dreiblats, muzicēja Jūras spēku orķestra grupas un Edijs Šnipke.

Uzziņai

Pulkvedis Oskars Kalpaks (1882-1919)

1919. gada sākumā izveidoja Latvijas bruņoto spēku pirmās vienības, kas aizsāka Latvijas atbrīvošanas cīņas.

1919. gada 6. martā Skrundas – Saldus ceļa apkaimē pārpratuma dēļ notika kauja starp tā brīža sabiedrotajiem vācu un latviešu daļām, kurā gāja bojā vairāki Latvijas armijas virsnieki un kareivji, viņu vidū arī O. Kalpaks.

Latvijas valsts pēc nāves viņam piešķīra Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija O. Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919. gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos.

1939. gada 6. martā Ziemeļu kapos tika atklāta Oskara Kalpaka piemiņas vieta.

Avots: Liepājas muzejs