Spēcīgu snigšanu izraisīja no jūras nākoši gubu mākoņi. Šo parādību mēdz dēvēt par “jūras efektu”, un tā rodas, aukstam gaisam plūstot pār neaizsalušu jūru.

Arī galvaspilsētā stiprākā snigšana nereti saistīta ar šo parādību, kad auksts gaiss plūst pāri Rīgas līcim, pastiprinot konvekciju un veicinot mākoņu augšanu.

Šie mākoņi stiprus nokrišņus parasti sagādā šaurā teritorijā, kas – atkarībā no vēja virziena – var būt gan Kurzemē, gan Zemgalē, gan Vidzemē.

Vietām Dienvidkurzemes piekrastē snigšana turpinās arī trešdienas rītā.

Saskaņā ar LVĢMC datiem Latvijas lielāko daļu klāj 5-19 centimetrus bieza sniega kārta, vietām Zemgalē un piekrastē tā ir plānāka, bet Līvānu novada Rožupē sniega dziļums sasniedz 21 centimetru.

LVĢMC novērojumu stacijās sniega segu mēra ultraskaņas sensors speciāli sagatavotā laukumā.

Meteoroloģiskās stacijas parasti atrodas atklātā vietā, un novērojumu punktā vējš nereti nopūš sniegu vai dažkārt izveido kupenu, tādēļ vidējais sniega segas biezums apkārtnē var būtiski atšķirties no tā, kas izmērīts novērojumu stacijā.