Daudzi darbi, kaut arī nav iekļauti pilsētas Spodrības mēneša plānos, tomēr izpaužas pilsētas veidolā. Lieta tāda, ka tie gluži vienkārši veiksmīgi sakrīt laika ziņā. Taču tam, šķiet, nav noteicoša loma. Sabiedrība “Liepājas enerģija” sakarā ar jaunās katlumājas nodošanu ekspluatācijā ieguldījusi jaunu siltumtrasi līdzās Grīzupes ielai. To izdarīja ziemā, tādēļ apakšuzņēmējs nevarēja nekavējoties rekultivēt teritoriju, uz kuras bija veikti zemes darbi. Tagad tā sakārtota, nobērta ar melnzemi un, jādomā, drīzumā iepriecinās ar zaļajiem pavasara asniem. Tajās vietās, kur trase šķērsoja ceļu, atjaunots arī asfalta segums.

Asfaltēšanas darbi vai tā dēvētais bedrīšu remonts pēdējās nedēļās veikts vairākās vietās. Nelielus tumšus četrstūrus var ievērot gan pilsētas ziemeļu, gan dienvidu daļā. Tas ir uz tā dēvētajiem iekškvartālu ceļiem, kas vēl joprojām izceļas pie mums ar savu neizsīkstošo bedrainumu. Patīkami, ka lāpīšana noritējusi arī tajās vietās, uz kurām konkrēti norādīja mūsu laikraksts savās publikācijās, kas bija veltītas talkām. Piemēram, mašīnu stāvvietā līdzās Pedagoģijas akadēmijai. Jādomā, ka Jūras ielā esošās jaunās biroja ēkas apkārtni arī labiekārtos Spodrības mēnesī.

Protams, aizrādījumi nevienam nevar kalpot par norādījumu. Situācijai jāseko tiem, kuri atbild par attiecīgajiem objektiem. Viņiem tikai var ieteikt, ko darīt, un arī reidus. Atkārtoties mums nevajadzētu, taču var gadīties, ka pirmo informācijas kopu neizlasīja visi, kam vajadzēja, bet otrā, iespējams, var vēl iekrist acīs. Šķiet, ar izgāztuvi, pareizāk sakot, namu Laivinieku ielā 4, nodarboties joprojām neviens nedomā. Otra izgāztuve – nelielajā aklajā Ostas ielā aprīlī un maijā tikai palielinājusies. Var padomāt, ka to nolemts saglabāt kā paraugu.

Paliek vēl viena problēma – namu iekškvartālos un citās vietās nez kur radušies, gandrīz vai no gaisa nokritušie, neidentificētie objekti, kas bieži vien ir par smagu, lai tos varētu novākt sētnieks. Taču tādos gadījumos viņam par to ir jāziņo savai priekšniecībai. Nav ko kautrēties! Ja tikai nav bail, ka pašam arī liks tos novākt. Tur jau tā lieta, ka namu pārvaldes vadītājiem ir vieglāk atrast vainīgos, pieprasīt no partnerfirmām ievērot pilsētā spēkā esošos likumus. Jo vairāk tādēļ, ka to neprasa Būvvalde. Bet jau minētie ēku uzraugi var staigāt mierīgi garām un nepamanīt pat pašu velnu. Ja nē, tad kādēļ gan sasisto kanalizācijas akas betona gredzenu pie O.Kalpaka ielas 99.nama neviens vēl joprojām tā arī nav savācis. Kas apkalpo kanalizāciju pilsētā? Vai tad nav zināms? Un vai tad nav aizvainojoši rīkot talku pa nevīžīgo priekšnieku pēdām, iesaistot tajā iedzīvotājus, skolēnus, pat policiju?

Ik dienu pavasara talkā ar pilsētas aģentūras “Nodarbinātības projekti” rīkojumu piedalās desmitiem bezdarbnieku. Atbildīgais par projektiem Zigmunds Cīrulis rūpīgi visu padarīto uzskaita. Pēc tam šos skaitļus varēs publicēt arī “Kurzemes Vārdā” – tie būs kvadrātmetri, tonnas, neperspektīvo aizvākto koku skaits un tā tālāk. Starp citu, šie bezdarbnieki šonedēļ izcirta vecos kokus Dienvidrietumu mikrorajonā. Mums piezvanīja iedzīvotāji un pauda sašutumu par šo Spodrības mēneša plāna daļu. Runa bija par kokiem pie Klaipēdas ielas 116.nama. Iedzīvotāji dēvēja to par vandālismu. Vēl bija runa par to, ka nozāģēto koku vietā ne vienmēr tiek iestādīti jauni.

Namu pārvalde “Jaunliepāja” organizēja talku pie savas ēkas Siļķu ielā 7 – šeit līdzās autostāvvietai uzraktas divas pamestas puķu dobes, tur būs puķes. Pilsētas domes darbinieki piedalījās Pērkones kanāla apkārtnes uzkopšanā. Bet vindsērfinga kluba pārstāvji, kuri bija nodarbināti sabiedriskajos darbos, un uzņēmuma “EKO Kurzeme” pārstāvji uzkopa daļu pludmales un kāpas Karostā. Kā var secināt no Pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas paziņojuma, uz aicinājumu saņemt maisus gružu iesaiņošanai atsaukušies ap 60 individuālo namu īpašnieku. Talkās piedalījās arī skolēni ar saviem skolotājiem.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Daudz ko līdz izgāztuvei neaizved.

Laivinieku ielā 4.

Šeit zaļos zālīte.