Sestdiena, 25. jūnijs Maiga, Milija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Paldies par barikādēm

Paldies par barikādēm
11.05.2009 00:04

Atslēgvārdi

9. maijā Liepājas Latviešu biedrības namā notika Latvijā pēdējā ceremonija, kuras gaitā tika pasniegtas 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes.

Pasākumu atklāja Liepājas novada nacionāli patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis, kurš visus desmit gadus, kopš pastāv šis apbalvojums, gādājis, lai šis valsts paldies tiktu šās puses cilvēkiem, lai tiktu godināti aktīvākie Latvijas neatkarības aizstāvji – barikāžu dalībnieki. Pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, visus klātesošos nosaukdams par varoņiem, atzina, ka valsts paldies pelnījuši ne tikai tie, kas devās uz barikādēm Rīgā, bet arī tie, kuri palika sargāt svarīgākos Liepājas objektus. “Šaurajā zemes strēlē starp ezeru un jūru,” sacīja Gunārs Ansiņš, “notikumi varēja izvērsties pat baisāki un traģiskāki nekā Rīgā, mūsu barikāžu aizstāvjiem jebkurā brīdī varēja gāzties virsū tie 25 000 padomju karavīru, kas te bija nometināti.” Viņš arī izteica pārliecību, ka to dienu vēstures mācība cilvēkiem dos spēku un pārliecību pārvarēt krīzi un atjaunot valsts ekonomiku.

Valsts apbalvojumu pasniedza 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes locekle Marina Kosteņecka. Viņa uzsvēra, ka šis ir vienīgais apbalvojums, kas paliks tikai vienai paaudzei. To vairs nevarēs nopelnīt ne bērni, ne mazbērni, jo 1991. gada barikādes bija unikāls varonības akts, tā dalībnieki Latvijas neatkarību nosargāja tad, kad tā vēl bija šūpulī. Un tas ir vienīgais apbalvojums, ko piešķir pēc nāves. Un šai ozollapu vainagotajai vairoga veida medaļai, uz kuras attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām un uzrakstu uz vairoga priekšpuses “LR 1991”, bet otrajā pusē – “Par Latviju”, ir tikai viena šķira. To saņem gan traktorists, gan prezidents. Tas ir vienīgais tautas apbalvojums, kas nešķiro cilvēkus pēc rangiem un tituliem.

Liepājas pilsētā un rajonā 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīme šajā reizē tika piešķirta vairāk nekā 300 cilvēkiem. Diemžēl to saņemt bija ieradušies mazāk nekā puse barikāžu dalībnieku. Bet sirsnīgie aplausi, ar kādiem sapulcējušies sumināja katru apbalvojuma saņēmēju, un vārdi “Gods kalpot Latvijai!”, kas skanēja no sirds, liecināja: nekas nav aizmirst, barikāžu laiks cilvēkos ir dzīvs arī tagad – pēc gandrīz divdesmit gadiem. To barikāžu dalībnieku vietā, kuri paši līdz šim brīdim nenodzīvoja, apbalvojumu saņēma viņu bērni un mazbērni. Priecīgi satraukti un lepni to saņēma Latvijas televīzijas sargātāja, arī Liepājas barikāžu dalībnieka Andra Tammes mazdēli Roberts un Valters Andris.

“Arvien grūtāk ir pasniegt šos apbalvojumus,” pēc ceremonijas “Kurzemes Vārdam” sacīja Marina Kosteņecka. “Jo man ir neērti skatīties šiem cilvēkiem acīs. Lai arī pati neesmu neko privatizējusi – ne māju, ne zemes hektāru, bet jūtos vainīga, ka manas paaudzes radošā inteliģence gan nosargāja šās valsts robežu, himnu, karogu, bet nenosargāja šās valsts tikumību. Šodien daudzi nebija atnākuši, lai saņemtu šo apbalvojumu, jo apstrādā zemi, savus dārziņus, tēlaini sakot – sēj rudzus, lai izdzīvotu. Es ļoti ceru, ka nākamā paaudze vēlreiz nosargās šo valsti, arī no ekonomiskās krīzes.

Katrai paaudzei ir jānes sava nasta. Mēs savu nastu esam atnesuši tik tālu, ka valstij ir teritorija, karogs, robeža. Es ļoti negribētu, ka kādreiz šī valsts kļūtu par teritoriju, kurā būs gan tas pats karogs, gan himna, bet to uzturēs lētais viesstrādnieku darbaspēks un latviskums būs atrodams tikai etnogrāfiskajā muzejā, kā tas pašlaik ir Amerikā, valstī, kas lepojas, ka tajā visas tautas draudzīgi dzīvo kopā. Pašlaik mani draugi no turienes ved suvenīrus ar indiāņu etnogrāfiskām zīmēm, kas ražoti… Ķīnā. Es negribētu, ka pēc gadiem te kaut kādi viesstrādnieki, ķīnieši vai vēl kas ražotu auseklīšus vai Lielvārdes jostas un tirgotu, sacīdami: reiz te dzīvoja tāda tauta. Ļoti ceru, ka nākamā paaudze šo valsti spēs nosargāt tā, kā mēs to nosargājām 1991. gadā.

1991. gada augustā pēc puča es biju bērēs Maskavā. Kopā ar kolēģi nelaiķi dakteri Andri Eizānu gājām aiz zārkiem, sarunājāmies savā starpā latviski. Mums pienāca klāt cilvēki un lūdza pateikt paldies Latvijai, ka tā iemācīja Krievijai celt barikādes. Tas bija 1991. gada 24. augustā. Tieši tajā pašā dienā Jeļcins mums deva arī brīvlaišanas grāmatu. Ļoti vēlos tagad šo paldies nodot Latvijai.”

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas medaļas saņēma arī daudzi Liepājas muitnieki. Viņu drosmei tolaik bija ikdienas raksturs, jo Latvijas neatkarības pretiniekiem jaunās Latvijas jaunie muitas punkti un to darbinieki bija nīstamāko ienaidnieku skaitā. Taču gan Ilmārs Matisons, gan Jānis Statkus, gan Aivars Stankēvičs, gan Agris Bokums, gan Ritvars Roga, gan Zigmunds Krauze bija ierindā gan darba posteņos, gan Liepājas un Rīgas karstākos barikāžu punktus sargājot.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz