Tās valdes priekšsēdētāja Anda Jansone uzsvēra, ka “Dižvanagu” līdzšinējā darbība ir bijusi būtisks bērnu paliatīvās aprūpes attīstības stūrakmens ne vien Kurzemē, bet visā Latvijā.

Biedrības savstarpēji sadarbojas jau gadiem, tādēļ abu stratēģiskie mērķi ir vienādi – veidot vispārēju izpratni par paliatīvo aprūpi.

“Izpratnes bieži pietrūkst ierēdņiem un politikas veidotājiem. Skaidrot nākas katru reizi, lai nezustu jēga,”

saka A. Jansone.

Šī bija iespēja rīkot skolu Liepājā, lai jomas savējie varētu iepazīties arī ar jaunajām telpām.

“Pagaidām vēl paši apgūstam un pierodam pie telpām un jaunās būtības,” saka “Dižvanagu” vadītāja Ilze Durņeva.

Viņu papildina daktere Jūlija Cīrule-Galuza: “Telpas plašas, ērtas – liela konferenču zāle, kur var sanākt daudz cilvēku, un plaša priekštelpa, kur ērti aprunāties, apmainīties kontaktiem. Visādi citādi arī telpas ir piemērotas “Dižvanagu” darbībai, piemēram, ēkā ir lifts, uz vietas ir vairāki speciālisti, kā arī ir telpa, kur var notikt ģimeņu individuālas sarunas ar speciālistiem,” viņa nosauc priekšrocības.

Vasaras skolā “Dižvanagu” telpās satikās speciālisti, kuri dalījās zināšanās un pieredzē par vairākām būtiskām tēmām, kā klīniskā barošana un iespējas nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, mūsdienīga ādas aprūpe un izgulējumu profilakse, kā arī supervīzijas nodrošināšana jeb kā sniegt atbalstu speciālistiem, kas ikdienā rūpējas par pacientiem un viņu tuviniekiem.

Lai arī sabiedrībai ir informācija par paliatīvo aprūpi, tomēr A. Jansone uzsver, ka joprojām jāveicina visaptveroša izpratne.

“Jārunā par paliatīvo aprūpi pieaugušajiem un bērniem kā atsevišķiem virzieniem.

Bērnu aprūpe ir specifisks paliatīvās aprūpes atzars, tā Latvijā darbojas jau 27 gadus, bet pieaugušo jomā, ja runājam par mobilajām komandām, kas dodas uz mājām, – salīdzinoši nesen. Ļoti jāuzsver bērnu aprūpes nozīme dzīves kvalitātes nodrošināšanā,” pauž A. Jansone.

Pagājušajā gadā Latvijā paliatīvās aprūpes pakalpojumus bērniem saņēmušas 410 ģimenes, bet šī gada septiņos mēnešos – 387.

Gadījumi paliatīvajā aprūpē bērniem mēdz būt dažādi – ir ģimenes, kuras ar tās nepieciešamību saskaras pirmo reizi; ir bērni, kuriem veselības stāvoklis uzlabojas un šāda aprūpe vairs nav vajadzīga; diemžēl ir arī ģimenes, kurās veselības dēļ bērniņš tomēr bijis jāzaudē.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.