Palīdzībai ir izšķiroša nozīme. Pateicas brīvprātīgā darba veicējiem
Brīvprātīgo palīdzībai ir izšķiroša nozīme – bez viņiem nebūtu ne iespēja izdalīt cilvēkiem produktus, ne arī te būtu rindas pēc pusdienām. Tā saka fonda “Agape” vadītāja Marina Čarkviani.
Nora Driķe
"Kurzemes Vārds"
Šī organizācija Bāriņu ielā rūpējas par labdarības virtuvi, kurā šoziem pēc pusdienām ik darbdienu atnāk līdz 70 cilvēkiem, dažkārt pat vairāk, bet vēl citiem gan ēdiens, gan produkti tiek aizvesti uz mājām.
Šonedēļ Liepājas pašvaldība pateicas 11 brīvprātīgā darba veicējiem, kuri īpaši atbalstījuši citus cilvēkus Covid-19 infekcijas izplatības laikā, pastāstīja pašvaldības sabiedrības pārvaldes eksperte Brigita Dreiže.
Pēc pašvaldības aicinājuma no pilsētniekiem saņemts 21 pieteikums brīvprātīgo atzinībai. Šoreiz pilsētas pateicība tiem cilvēkiem, kuri darbojušies labdarības zupas virtuvēs, sagādājuši pārtikas produktus, mazinājuši psiholoģisko spriedzi cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, un ar personīgo transportu piegādājuši ēdienu tiem, kuri epidēmijas dēļ nav spējuši paši par sevi parūpēties.
Pateicību saņem Ērika Birzkopa, Sidija Jevlampjeva-Vasare, Guntis Pūce, Vēsma Kalnmale, Gintars Janauskis, Vineta Vanaga, Daina Ozola, Uldis Dobelis, Dainis Bērziņš un vēl divi brīvprātīgie, kuri nevēlas savu vārdu publiskot – tie ir strādājoši cilvēki, vīrietis un sieviete.
Daina Ozola un Uldis Dobelis darbojas “Agapē”. Katru vakaru – septiņas dienas nedēļā – viņi no veikaliem “Maxima” atved uz “Agapes” māju veikalos norakstītus pārtikas produktus. Tiem sabojāts iepakojums vai beidzies derīguma termiņš, tomēr produkti aizvien vēl ir lietojami. Bagāžnieks gandrīz vienmēr ir pilns ar labām lietām, stāsta Uldis Dobelis, kura maizes darbs ir interneta portālā rekurzeme.lv. M. Čarkviani teic, ka tieši Uldis esot pirms gadiem diviem vai pusotra noorganizējis šos ziedojumus no tirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” veikaliem.
Daina Ozola ir četru bērnu mamma, pašnodarbināta. Līdzīgi kā U. Dobelis, arī viņa ar M. Čarkviani iepazinusies nejauši. U. Dobelis pārtiku ved gadu pusotru, D. Ozola – dažus mēnešus. “Jūtam, ka mums nāk svētība atpakaļ, darot labu citiem,” teic D. Ozola.
U. Dobelis: “Prieks palīdzēt Marinai, viņa tik daudz svētīgu lietu dara tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kas te dzīvo uz vietas. Te var rast patvērumu, ja cilvēkam vairs nav, kur palikt. Liels prieks, kad man pasaka paldies, kad atvedu produktus. Zinu, ka viss nākamajā dienā zibenīgi pazudīs, ka tas viss ir vajadzīgs. Nevar jau zināt, varbūt pašam kādreiz būs vajadzīga palīdzība. Šeit palīdz ikvienam, te var rast patvērumu, ja esi nonācis dzīves grūtībās.”
Tagad, ziemā un kovida laikā, šis darbs ir vēl vairāk vajadzīgs, saka Marina Čarkviani. “80 procenti no visiem ziedojumiem nāk no veikala “Maxima”. Mēs arī izvadājam produktus, ļoti daudzi cilvēki tos saņem. Punkti, uz kuriem vedam, ir seši, tostarp divas sociālās mājas, patversme. Kad ir sala laiks, ziema, pēc pusdienām nāk no 40 līdz 70 cilvēkiem dienā. Jūtam, ka arī kovids ir ietekmējis, agrāk bija mazāk par 40 cilvēkiem, kas nāca pēc pusdienām.
Gatavojam divus ēdienus – parasti otro ēdienu, desertā ir kāda saldā putra. Produkti, kurus aizvedam ļaudīm, ir maize, bulciņas, milti, manna, zirņi, griķi. Vēl mums ir palīgi, kas to visu pārfasē mazās paciņās. Reizēm iepakojumi ir saplēsti, tādus nevaram nevienam dot. Vedam arī gulošiem cilvēkiem, sadarbojamies ar Sociālo dienestu.”