Liepājas pilsētas pašvaldībai pieder 4780 dzīvokļu daudzdzīvokļu mājās, portālam pastāstīja Liepājas pilsētas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis.

Viņš skaidro, ka dzīvokļa īpašumu privatizācijas pieteikumus par sertifikātiem saskaņā ar likumu ”Par valsts uz pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” varēja iesniegt  līdz  2006.gada 31.augustam. Tādējādi Liepājas pilsētā tika noslēgti 26 420 pirkuma līgumi.

No 2006.gada 1.septembra sākas dzīvokļa īpašumu atsavināšanas process pēc tirgus cenas. Līdz ar to īrnieki var atsavināt pašvaldības izīrēto dzīvokli, kuram dzīvokļa īres tiesības piešķirtas līdz 2001.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar īrnieku iesniegtajiem atsavināšanas ierosinājumiem īrnieki savā īpašumā ieguvuši 65 dzīvokļu īpašumus.

ĪRNIEKU IESNIEGTIE ATSAVINĀŠANAS IEROSINĀJUMI: 

Ne vienmēr īrnieks, kurš sākotnēji izteicis vēlmi dzīvokli iegūt īpašumā, pēc novērtējuma veikšanas gatavs maksāt novērtējumā norādīto summu.

ĪRNIEKU ATSAVINĀŠANAS ATTEIKUMI:

Līdz ar to īrnieku iegādāto dzīvokļu skaits ir daudz mazāks, nekā Nekustamā īpašuma pārvaldē saņemto pieteikumu skaits.

NOSLĒGTI PIRKUMA LĪGUMI SASKAŅĀ AR ĪRNIEKU ATSAVINĀŠANAS IEROSINĀJUMIEM:

Kā skaidro M.Egmanis, pirmskrīzes gados īrnieki bieži izteica vēlmi iegādāties īrēto dzīvokli ar mērķi to pēc tam pārdot, gūstot peļņu. Pēc novērtējuma veikšanas daudzos gadījumos īrnieki viedokli mainīja. Savukārt pēdējos gados situācija krasi mainījusies – iedzīvotāji pieņem pārdomātus lēmumus.

Bet tie īrnieki, kuri neizsaka vēlmi no pilsētas pašvaldības izīrēto dzīvokli iegādāties, turpina dzīvokļa īrēšanu.

Savukārt izsolēs pilsētas pašvaldība var pārdot tikai dzīvošanai nederīgus dzīvokļus, piemēram, mājokļus, kurus izpostījis ugunsgrēks un kuru atjaunošana pilsētas pašvaldībai ir ekonomiski neefektīva, skaidro M.Egmanis.

Kopumā izsolēs pilsētas pašvaldība pārdevusi 46 šādus dzīvokļu īpašumus.

NOSLĒGTI PIRKUMA LĪGUMI IZSOLĒS IEGĀDĀTIEM DZĪVOKĻIEM:

Pilsētas pašvaldība no īpašumu atsavināšanas īrniekiem un izsolēs gūtos līdzekļus izmanto, lai palielinātu pašvaldības izīrējamo dzīvokļu skaitu un uzlabotu dzīvojamā fonda stāvokli. Nav noslēpums, ka izīrējamie dzīvokļi nav apskaužamā stāvoklī, jo iepriekšējie īrnieki bieži mājokļus atstāj neuzpostus.

IEGŪTIE LĪDZEKĻI NO ĪPAŠUMU ATSAVINĀŠANAS ĪRNIEKIEM:

IEGŪTIE LĪDZEKĻI NO ATSAVINĀŠANAS IZSOLĒS:

2016.gada vasarā tika pabeigts realizēt projektu par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju O.Kalpaka ielā 52/56 – daudzus gadus neapsaimniekota ēka tika pārvērsta par pašvaldības dzīvokļu ēku.

Pēc Nekustamā īpašuma pārvaldes datiem piecstāvu ēkā ir izveidoti 99 dzīvokļi.

Kā portālam pastāstīja Nekustamā īpašuma pārvaldes Mājokļu nodaļas vadītāja Maija Frīdmane,

izremontētie dzīvokļi O.Kalpaka ielā 52/56 piešķirti pilngadību sasniegušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, maznodrošinātiem pensionāriem un maznodrošinātiem invalīdiem.

Šobrīd pilsētas pašvaldības dzīvokļu rindās kopumā reģistrētas 333 personas, 2016.gadā līdz 1.novembrim uzņemtas 140 personas.

2016.gadā līdz 1.novembrim dzīvojamās telpas piešķirtas 176 personām vai ģimenēm, kuras bija uzņemtas dzīvokļu rindās. 4 ģimenēm dzīvojamās telpas piešķirtas ārpus kārtas sakarā ar ugunsgrēku.

Portāls jau informēja, ka ārpus kārtas, proti, neatliekami un bez reģistrācijas rindā pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas personai, kuras īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā.

Pārējiem jāstājas rindā. Pirmās kārtas uzskaitē reģistrē maznodrošinātas personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas), kā arī maznodrošinātas personas, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, tās vismaz piecus gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš netiek pagarināts.

Tāpat pirmās kārtas uzskaitē tiek uzņemti pilngadību sasnieguši bērni bāreņi, kuriem likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (pēc pilngadības sasniegšanas vai mācību beigšanas izglītības iestādē, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam); repatrianti, kuru dzīvesvieta (vai vecāku dzīvesvieta) pirms izceļošanas bijusi Liepājā (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc repatrianta statusa saņemšanas); maznodrošinātas politiski represētās personas; maznodrošinātas personas pēc soda izciešanas, kurām likumā noteiktajā kārtībā nav saglabāta iepriekšējā dzīvesvieta (ja iesniegums iesniegts 6 mēnešu laikā pēc atbrīvošanās no apcietinājuma).

Pašvaldības dzīvojamās telpas tiek izīrētas tikai personām, kuras ir reģistrētas dzīvokļu rindā. Vispārējā uzskaitē reģistrē denacionalizēto namu īrniekus, kas lieto dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir saņēmuši īpašnieka uzteikumu; personas, kuru pašvaldības īrēto vai īpašumā esošo dzīvojamo telpu pašvaldības iestādes “Nekustamā īpašuma pārvalde” tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (vai ir būvekspertīzes slēdziens) un pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu; maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras vecākas par deviņiem gadiem, un kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja turklāt tās ir: ģimenes ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem; ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu; ģimenes, kur visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi.

Savukārt sociālajās mājās tiek izmitinātas personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas saskaņā ar tiesas spriedumu un to apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas (vai to apgādībā ir šīs personas); persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli; persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu; persona, kuras apgādībā ir nepilngadīgi bērni vai tās ir pensionāri, invalīdi, politiski represētas personas, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskai vai juridiskai personai piederošu dzīvojamo telpu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz.