Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Liepājā krietni pieaudzis sašķirotā vieglā iepakojuma un stikla apjoms, vēsta atkritumu savākšanas uzņēmumu pārstāvji.

Šogad vieglo iepakojumu Liepājas iedzīvotāji šķirojuši par 20 procentiem vairāk, bet stiklu – par 40 procentiem. SIA “Eko Kurzeme” direktors Andris Karlsons skaidro, ka ar katru gadu pilsētnieku interese un iesaiste atkritumu šķirošanā pieaugot. “Šobrīd jau ar lielu pārliecību varu teikt, ka liepājnieki ir kļuvuši krietni aktīvāki ne tikai šķirošanas kvantitātē, bet arī kvalitātē. Īpaši tas attiecināms uz stiklu, jo iedzīvotāji zina, ka konteinerā jāšķiro tikai stikla pudeles un burkas, nevis spoguļi, vāzes, stikla trauki un glāzes,” pastāstīja A. Karlsons. Viņa skatījumā liepājnieku intereses pieaugumam šķirošanā esot divi iemesli. Pirmkārt, tā esot apziņa, ka, šķirojot atkritumus, var saudzēt apkārtējo vidi un samazināt dabas resursu patēriņu. Otrkārt, tā esot vēlme samazināt savus izdevumus par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Uzņēmums “Eko Kurzeme” norāda, ka šogad pilsētā izvietoti ap 40 jauniem konteineriem atkritumu šķirošanai. Kopumā Liepājā patlaban publiski pieejami aptuveni 200 konteineri stikla šķirošanai un 140 konteineri plastmasas un kartona iepakojumiem. Nākamgad uzņēmums veiks šķirošanas vietu monitoringu, lai izvērtētu izveidotās infrastruktūras efektivitāti un nepieciešamības gadījumā to pārplānotu. SIA “Eko Kurzeme” ietilpst “Eco Baltia grupā”, kas apgrozījuma ziņā ir lielākā šāda veida uzņēmumu grupa Baltijas valstīs un nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz otrreizējai pārstrādei.

Uzņēmuma “Vides pakalpojumi Liepājai” izpilddirektore Ramona Pitena atzina: “Arī pēc mūsu novērojumiem, 2018. gadā šķiroto atkritumu apjoms ir būtiski palielinājies. Pieaugums varētu būt līdzvērtīgs “Eko Kurzemes” aplēsēm. Lai gan ar katru gadu palielinās sašķiroto atkritumu apjoms, joprojām pieklibo šķiroto materiālu kvalitāte – nereti sadzīves atkritumi tiek mesti šķirotajiem atkritumiem paredzētajos konteineros. Taču uzlabojumi ir manāmi – iedzīvotāji pamazām mācās un saprot, kādi atkritumi jāmet konkrētā konteinerā.” Turklāt jāņem vērā, ka, neaizverot papīra, kartona un plastmasas iepakojumam paredzēto konteineru vākus, nereti šķirotais materiāls pēc nokrišņiem samirkst un nav izmantojams tālākajā pārstrādē.