Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Palikt modriem arī bez aizliegumiem. Kā darbu turpinās Liepājas iestādes un uzņēmumi

Palikt modriem arī bez aizliegumiem. Kā darbu turpinās Liepājas iestādes un uzņēmumi
Foto: Egons Zīverts
16.06.2020 11:52

Ilze Ozoliņa, Miks Kuncītis, Andris Sudmalis, Nora Driķe, Agnese Kuplēna

"Kurzemes Vārds"

Īpašais valsts pārvaldes režīms jeb ārkārtējais stāvoklis Latvijā ir atcelts, tomēr pilnīgu brīvību neesam atguvuši. Daudzi ierobežojumi saglabājušies, un atsevišķās nozarēs brīvlaišana nesusi vien niecīgus atvieglojumus vai arī izmaiņu nav vispār. “Varētu jau atviegloti uzelpot par ārkārtējā stāvokļa beigām, bet… maska neļauj,” tauta joko tviterī.

Tirdzniecībā no piesardzības neatteiksies

Izzinot situāciju pēc ārkārtējās situācijas beigām tirdzniecības nozarē, noskaidrojām, ka Liepājas Pētertirgū saglabājas visi iepriekš ieviestie piesardzības pasākumi. “Arī Līgo svētku pasākumu neorganizēsim, jo tas pulcētu pārāk daudz cilvēku, bet mēs nevaram nodrošināt, lai visi ievērotu noteikto divu metru distanci,” klāsta tirgus menedžere Zane Osvalde.

Dezinfekcijas līdzekļi, prasība ievērot distanci, aizsargstikli un citi noteikumi veikalos arī turpmāk būs ikdiena, pauž aptaujātie tirgotāji.

“Redzot, ka ieviestās iniciatīvas palīdz ne tikai veiksmīgāk pārvarēt Covid-19 izplatību, bet arī uzlabo klientu iepirkšanās pieredzi, mēs esam nolēmuši drošības nolūkos tās saglabāt arī turpmāk. Priecājamies, ka līdz šim ieviestie prevencijas pasākumi devuši rezultātu, kas vērojams ne tikai inficēto iedzīvotāju skaita attiecībā pret kaimiņvalstīm, bet arī mūsu komandā, kur visi veiktie koronavīrusa testi bijuši negatīvi,” komentē “Maxima Latvija” personāla vadības un tirdzniecības tīkla direktore Gunita Ķiesnere.

Piesardzības pasākumus nemazinās arī “Rimi” veikalos. “Arī turpmāk savos veikalos pievērsīsim pastiprinātu uzmanību drošības, higiēnas un dezinfekcijas pasākumiem. Visiem veikalu darbiniekiem un klientiem būs pieejami gan dezinfekcijas, gan aizsarglīdzekļi, kā arī tiks saglabātas organiskā stikla aizsargbarjeras pie kasēm un distances ievērošanas uzlīmes uz grīdas,” klāsta kompānijas “Rimi Latvia” pārstāve Regīna Ikala.

Kafejnīcās dīkstāve beigusies

Vairāki ierobežojumi palikuši spēkā arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē, taču restorāni un kafejnīcas pēc īsākas vai garākas dīkstāves atkal gaida klientus.

Restorāna “Pastnieka māja” saimnieks Jānis Samoilovs pastāsta, ka arī viņa vadītā iestāde uz piecām nedēļām bijusi slēgta klientu trūkuma dēļ. “Skaidrs, ka mūsu nozare cieta pamatīgi, jo pandēmijas augstākā punkta laikā radio un televīzijā regulāri cilvēkus aicināja piesargāties un neapmeklēt sabiedriskas vietas. Mums nebija izvēles, restorāns bija jāslēdz, taču darbinieki vismaz nepalika bez atalgojuma, jo saņēma dīkstāves pabalstu. Kopš 8. maija restorāns ir atvērts. Sākumā strādāja neliels darbinieku skaits, taču tagad jau visi ir atpakaļ,” klāsta J. Samoilovs, piebilstot, ka tikai pēdējās dienās var izjust vasaras atnākšanu un līdz ar to arī lielāku klientu pieplūdumu.

Runājot par distancēšanos, restorāna saimnieks stāsta – tā kā pagaidām vēl apmeklētāju skaits ir neliels, tad prasība, ka pie viena galdiņa nevar atrasties vairāk par četriem cilvēkiem (ja nav no vienas mājsaimniecības), nav tik aktuāla. Viņš uzskata, ka šis ierobežojums ir diezgan muļķīgs. “Es gribētu salīdzināt ar veikaliem – cilvēki gar vitrīnām beržas lielā skaitā, bet pie kases jāievēro divu metru distance. Protams, prasību ievērosim tik un tā, turklāt mums ir liels pluss, ka ārpusē ir liela terase, kur var sasēsties astoņi cilvēki, un tas ir atļauts.”

Tāpat J. Samoilovam pagaidām problēmas nesagādā citas prasības, kas jānodrošina – piedāvāt ēdienu līdzņemšanai, uz vienu apmeklētāju nodrošināt vismaz četrus kvadrātmetrus un regulāri dezinficēt galdiņus. “Uzņēmums strādā jau teju 20 gadus, un no pieredzes varu pateikt, ka reālo vīrusa ietekmi uz biznesu varēs redzēt tikai gada griezumā, jo Liepāja ir kūrorta pilsēta, kur lielāko peļņu gūstam vasarā. Redzēsim, kāda tā būs.

Šobrīd vēl robežas pilnībā nav atvērtas, taču patīkami, ka pie mums brauc no citām Latvijas pilsētām,” saka J. Samoilovs

Viņš piebilst, ka tikai nesen “Pastnieka māja” sākusi strādāt pilnu darba laiku – līdz pulksten 23, kas atsaucies arī uz darbinieku ienākumiem, jo viņi nav bijusi pilna slodze.

Covid-19 dēļ uz diviem mēnešiem bijusi slēgta arī kafejnīca “Vecliepāja”. “Dīkstāve ir beigusies, strādājam otro nedēļu. Tiklīdz kļūst siltāks, vairāk ir arī apmeklētāju. Mūsu biznesu ierobežojumi visbūtiskāk ietekmē tādā veidā, ka nedrīkst rīkot lielākus banketus. Tie nesa lielāko peļņu. Skaidrs, ka, ievērojot distancēšanos, bankets vairs nav tāds, kā bija ierasts. Telpas platības ziņā atļauj rīkot mazākus banketus, piemēram, 15 cilvēkiem, tomēr tie cilvēku vidū nav tik iecienīti,” pastāsta kafejnīcas īpašnieks Margots Baluševičs.

Lai tiktu ievērota distancēšanās, uz dažiem kafejnīcas galdiņiem apzināti uzlikts uzraksts “Rezervēts”. “Ir bijuši gadījumi, kad pie viena galdiņa grib apsēsties vairāk nekā četri cilvēki, tad, protams, pajautājam, vai viņi ir no vienas mājsaimniecības. Zinu, ka citur prasa dokumentus, taču tie līdz galam nepierāda, vai cilvēki dzīvo kopā vai tomēr ne.”

Baseinos darbs gandrīz neiespējams

Viens no aizliegumiem, ko cilvēki pārdzīvoja, bija iespēja apmeklēt sporta kompleksus un peldbaseinus.

Privātā sporta kompleksa “H Sports” vadītājs Sergejs Lobanovs saka, ka joprojām nav lietderīgi vērt vaļā baseinus, jo noteikumi attiecībā uz to darbu ir drakoniski: “Vienam cilvēkam jāatvēl 12 kvadrātmetri. Pusi Latvijas baseinu tādēļ nevar atvērt. Pat lielos baseinus. Vaicāju pašvaldībai, tā man saka, lai zvanu Peldēšanas federācijai. Varbūt tai izdosies kaut ko mainīt, bet pagaidām nav iespējams strādāt. Esmu aprēķinājis, ka man atvērt baseinu nav izdevīgi. Pagaidīsim. Ja nebūs izmaiņu, tad jāgaida līdz rudenim. Variantu nav.”

Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka, sniedzot baseina pakalpojumus, vienai personai ir jānodrošina ne mazāk kā 12 kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība (pēc 1. jūlija – 8 kvadrātmetri), neapmierina arī Latvijas Peldēšanas federāciju, kas aicina valdību noteikt visiem sporta veidiem vienādas prasības.

Liepājas Olimpiskajam centram šis jautājums gan pagaidām nav aktuāls, jo tā peldbaseinā un spa kompleksā vismaz līdz augusta beigām notiek kapitālais remonts, ko citus gadus neizdevās veikt, atgādina LOC mārketinga vadītājs Mārtiņš Sīlis.

Viņš skaidro, ka atvērta ir tenisa halle un manēža, tiesa, vieglatlēti vasaras sezonā trenējas ārā, nevis telpās, un nodarbības pilnā apmērā nav atsākuši florbolisti. Olimpiskais centrs ir pieejams nodarbībām, taču sporta skolas šajā posmā iepauzē treneru atvaļinājumu dēļ.

No 10. jūnija treniņiem ir pieejami stadioni, kuros, protams, jāievēro noteiktās prasības par izmantojamo platību un dalībnieku skaitu.

Pēc Jāņiem darbu varētu atsākt arī ledushalle. Jau saņemti signāli no ierastajiem īrniekiem – sporta skolas treniņu grupām, amatieru un profesionāļu komandām –, kas liecina par interesi trenēties uz ledus.

M. Sīlis norāda, ka tradicionāli vasarā LOC ūdens sporta un atpūtas komplekss ir visnotaļ pieprasīts. Tukšāki mēneši ir maijs un septembris, bet pēc Jāņiem tūristi visnotaļ kuplā skaitā apmeklē centru, it sevišķi dienās, kad laika apstākļi nav labvēlīgi atpūtai pludmalē. Vasarās gan nedaudz sarūk peldētāju skaits, taču sportisti te trenējas visu gadu, jo nodarbības dabīgajās ūdenstilpēs nevar pilnvērtīgā aizstāt treniņus baseinā.

Braucienos tikai ar maskām

No 10. jūnija starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem vairs nav nepieciešama satiksmes ministra izņēmuma atļauja.

“Atsākt pasažieru pārvadājumus uz Palangu un Klaipēdu šomēnes vēl neplānojam, jo sabiedriskajā transportā joprojām jālieto mutes un deguna aizsegi, un mēs par to esam atbildīgi. Turklāt pirms dažām dienām Lietuvā vēl bija spēkā nosacījums, ka maska jānēsā gandrīz visur, un, ja kāds pasažieris, ierodoties kaimiņvalstī, nebūs kādu prasību ievērojis, mūs var vainot, ka neesam viņu pienācīgi instruējuši. Tāpēc piesardzības nolūkā braucienus uz Lietuvu vēl neatsāksim, to plānojam darīt jūlijā, taču konkrēts datums pagaidām nav zināms,” pastāsta uzņēmuma “Liepājas tūre” valdes locekle Kristīna Pasova.

Tikmēr nacionālā aviokompānija “AirBaltic” no Rīgas atsākusi pasažieru lidojumus uz populārākajiem vasaras galamērķiem Horvātijā, Spānijā, Francijā, Kiprā, Itālijā, un jūlija vidū atsāksies lidojumi arī uz Liepāju.

Jārēķinās gan, ka, uzturoties Rīgas lidostā, visiem ceļotājiem, izņemot bērnus līdz 7 gadu vecumam, obligāti jālieto medicīniskā maska (parastie mutes aizsegi nederēs). Ieeja lidostas terminālī atļauta tikai pasažieriem maskās, uzrādot iekāpšanas karti vai rezervācijas apstiprinājumu. Tādi paši noteikumi ir arī Liepājas lidostas terminālī, apstiprina lidostas pārstāve Agate Dūče.

“AirBaltic” skaidro, ka pirms lidojuma pasažieriem tiek mērīta temperatūra, un, ja tā ir virs 37,8 grādiem, iekāpšanu gaisa kuģī atsaka. Tāpat pasažieriem izdala dezinficējošas salvetes un maskas, kas jālieto visu lidojuma laiku. “Pasažieriem pirms lidojuma obligāti jāpārbauda ceļošanas noteikumi un lidostu ierobežojumi oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās. Noteikumi strauji mainās un atšķiras dažādās valstīs, tāpēc vienmēr pārliecinieties, ka esat iepazinušies ar jaunāko informāciju,” piekodina lidsabiedrībā.

Darbs uzņēmumos atgriežas ierastajā ritmā

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību darba vidē, daudzos uzņēmumos bija ieviesti dažādi piesardzības pasākumi. Piemēram, AS “Liepājas papīrs” darbiniekiem mērīja ķermeņa temperatūru, atcēla visus darba braucienus, arī pie sevis neuzņēma cilvēkus no malas, iespēju robežās tika pārstrukturizēta darba organizācija, proti, atsevišķi darbinieki strādāja attālināti no mājām, arī sapulces notika tiešsaistē. Tāpat bija liegti pulcēšanās pasākumi, piemēram, kolēģu sveikšana dzimšanas dienā utt.

“Tagad gandrīz visi ierobežojumi ir atcelti,” saka “Liepājas papīra” valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons, piebilstot, ka spēkā palikusi vien prasība ievērot pašizolāciju, ja darbinieks atgriezies no valsts, kurā ir augsti saslimstības rādītāji. Tāpat strādājošajiem jāturpina ievērot visas noteiktās higiēnas prasības.

“Par laimi, neviens no mūsu darbiniekiem ar Covid-19 nav saslimis. Šopavasar strādājošie vispār slimoja retāk nekā citus gadus, iespējams, daudzo ierobežojumu un retākas kontaktēšanās dēļ,” spriež N. Jansons.

Viņš arī norāda, ka uzņēmuma darbinieki ārkārtējā stāvokļa laikā bijuši disciplinēti, neviens nav ieradies darbā ar paaugstinātu temperatūru vai saaukstēšanās simptomiem.

“Taču tas bija smags laiks, jo cilvēki tomēr vēlas socializēties. Turklāt sapratām, ka darbu daudz ātrāk un kvalitatīvāk var izdarīt klātienē,” norāda uzņēmuma vadītājs.

SIA “AT Meter”, kas nodarbojas ar ūdens skaitītāju maiņu un santehnikas pakalpojumu sniegšanu, martā bija spiesta pārtraukt darbu, jo darbinieki pandēmijas laikā neriskēja doties uz klientu mājokļiem. Maija vidū, kad Latvijā sāka mīkstināt ierobežojumus, meistari darbu atsākuši, pastāsta uzņēmuma vadītājs Edvīns Puļķis.

“Pirms dodamies pie klienta, painteresējamies, vai viņš pēdējo divu nedēļu laikā nav bijis kontaktā ar Covid-19 slimnieku. Iespējas to pārbaudīt mums gan nav, atliek vien paļauties uz cilvēku godaprātu,” spriež uzņēmuma vadītājs.

Mutes un deguna aizsegus meistari neizmanto, jo tajos grūti pastrādāt, īpaši tagad, kas laiks kļūst arvien siltāks. Taču tiklīdz darbs klienta mājoklī ir pabeigts, viņi ar speciālu šķīdumu dezinficē rokas.

“Darbojamies ar optimismu uz pilnu jaudu, taču esam piesardzīgi,” saka svešvalodu skolas “Valodu vēstniecība” vadītājs Andris Lanka. Uzņēmumā sekojot līdzi valdības noteikumiem, bet strādājot “ar drošu prātu”. Vadītājs spriež, ka rudenī varētu būt atsitiens ekonomikā, tādēļ pieļauj, ka būs jauns emigrācijas vilnis, un jau vasaras otrajā pusē iespējams svešvalodu kursantu pieplūdums. Šovasar gaidāma klientu finansiāla piesardzība, tā panāk “vislielāko dezinfekcijas efektu”, jo cilvēkiem ir mazāk naudas, un viņi pārdomātāk dodas laukā, iet tikai iepirkties, teic A. Lanka.

Viņš vērtē, ka ārkārtējā situācija un piespiedu attālināšanās ir devusi lielu plusu tajā ziņā, ka mācību procesā tagad daudziem, pat tiem, kam pāri 40, daudz pieņemamāki ir digitālie risinājumi, mācīšanās zūmā vai skaipā.

“Cilvēki gatavāki to pieņemt. Trijos mēnešos mēs šajā ziņā apguvām to, ko citkārt mācītos desmit gadus!” stāsta A. Lanka.

Arī uzņēmums ir ieguvējs, jo vairs nav jāgaida, kamēr tepat, Liepājā, sapulcēsies, piemēram, viena sestā līmeņa angļu valodas kursantu grupa. Tagad grupu var izveidot no mācekļiem Liepājā, Ventspilī, Valmierā un mācīt attālināti. “Bizness dabū klientus, bet izdevīgums tomēr ir studenta, patērētāja pusē. Ietaupās laiks. Vislabākais ir tas, ka cilvēki pozitīvi uztver inovatīvus risinājumus.”

Priecīgi, ka ļauj strādāt

Koncertzālei “Lielais dzintars” nebūs problēmu iekļauties pasākumu rīkotājiem atļautajos un ar distancēšanos saistītajos rāmjos. Lielajā zālē pašlaik var atrasties 100 cilvēki, savukārt no 1. jūlija, izmantojot abus balkonus, drīkstēs uzņemt 297 apmeklētājus vienā koncertā, bet uz skatuves varēs atrasties mūziķu kolektīvs līdz 65 dalībniekiem, pastāsta SIA “Lielais dzintars” valdes loceklis Timurs Tomsons. Taču viņš atzīst:

“Tagad koncerts ir ekskluzīvs pasākums, tam izdevumi nesamazinās.” Samazinātais klātienes klausītāju skaits ietekmē biļešu cenu. Pilnā zālē ar to varēja variēt, bet tagad biļetes pārdos par “dārgākā gala” cenām.

Koncertzāle ārkārtējās situācijas laikā divus koncertus pārraidīja tiešraidē par maksu, un, tā kā to rezultāti bija ļoti labi, arī turpmāk uz “Lielā dzintara” producētajiem koncertiem pārdos arī tiešraižu biļetes. Tomēr, sākoties vasarai, skatītāju interese par tām vairs nav tik liela, ar to producenti rēķinās.

“Lielās zāles koncertus parasti sākam pārdot jau sešus mēnešus iepriekš. Tagad nemitīgi gandrīz viss ir jāpārplāno, un tā ir utopija, ka uz jūlija koncertiem visas biļetes īsā laikā tiks pārdotas,” spriež T. Tomsons. Daudzi iepriekš rūpīgi plānotie pasākumi jāpārceļ uz nezināmu laiku, viņš atgādina. Šovasar noteikti notiks koncerti ciklā “Personīgi”, tikai tos no kamerzāles pārcels uz lielo zāli.

“Visam pielāgojamies,” par iecerēto darbu pludmalē stāsta kafejnīcas “Red Sun Buffet” vadītājs Mareks Alberts. Uzņēmējam darbu atvieglina tas, kas lielākā daļa klientu atspirdzinās laukā uz terases. Tur epidemioloģiskos noteikumus ievērot vieglāk. Citās vasarās izklaides vieta darbojās līdz sešiem rītā, ar katru gadu jūrmalas nakts dzīve sita arvien augstāku vilni, jo “ēdieni, dzērieni, dejas un pludmale ir ekskluzīvs magnēts”.

Tāpēc ēdināšanas biznesam negatīvs ir valdības noteiktais darba laika ierobežojums strādāt līdz pulksten diviem naktī. Taču M. Alberts atzīst, ka cenas kafejnīcā ierobežojumu dēļ nemainīs. “Gaidām apmeklētājus. Ņemot vērā, ka cilvēki tik daudz nedosies uz ārzemēm, ceram, ka brauks pie mums. Higiēnas prasības nav problēma. Izaicinājumi mums ir visu laiku, noteikumi bieži mainās, un tiem nepārtraukti jāpielāgojas. Jāpriecājas, ka vispār ļauj strādāt!” saka uzņēmējs.

Dome ir vaļā, bet var arī nenākt

Pilsētas domes nama durvis no 10. jūnija ir vaļā, apmeklētāji var nākt risināt daždažādus jautājumus uz pašvaldības administrācijas Apmeklētāju pieņemšanas centru (APC), tomēr katrs aicināts pārdomāt, vai tiešām tas nepieciešams. “Ārkārtējās situācijas mēneši pierādīja, ka gandrīz visus jautājumus ļoti labi var atrisināt attālināti,” stāsta pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašvaldība saņem daudzas iedzīvotāju vēstules e-pastā, ne jau vienmēr problēmas risinājumam nepieciešams e-paraksts, tāpēc Z. Lazdāne iedrošina, ka rakstīt e-pastā ir vērts, var arī zvanīt uz pašvaldību pa telefonu.

“Ļoti bieži cilvēkus vajag tikai pakonsultēt. Bet katrs gadījums ir risināms individuāli,” viņa saka.

Atsākušās iedzīvotāju pieņemšanas pie domes priekšsēdētāja un viņa vietniekiem, tās notiek pirmajā stāvā šim nolūkam ierādītās telpās, lai lieki nepakļautu infekcijas riskam citus darbiniekus. Turpat pirmā stāva foajē ar APC darbinieku atbalstu ir iespējams satikt arī citus pašvaldības pārstāvjus, ja tas nepieciešams. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības Nodokļu administrācijas darbinieki un darbinieki, kuri izsniedz tirdzniecības atļaujas, apmeklētājus pieņem savos kabinetos, tāpēc lūdz, lai tikšanās laiks nav ilgāks par 10 minūtēm.

Sociālais dienests nu pieņem apmeklētājus, bet tikai pēc iepriekšēja pieraksta, ko organizē telefoniski, stāsta sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone. Viņa piebilst, ka tas ir labs risinājums, kas, iespējams, saglabāsies, jo tagad nav drūzmas, nav jānīkst gaidot, ļaudis ir mierīgāki. Piesakoties telefoniski, nereti noskaidrojas, ka cilvēkam vispār nav jānāk uz dienestu, aiztaupās lieks gājiens. Bez tam piešķirtais trūcīgā vai mazturīgā statuss, kas daudziem būtu jāpagarina, pašlaik jau ir noteikts līdz 31. jūlijam. “Varbūt cilvēkiem pašlaik ir mazāk iemeslu nākt,” spriež G. Jākobsone. 

Tomēr Sociālajā dienestā rindas veido pensionāri, kuriem pāri 80 gadiem. Viņi nāk pēc pilnas atlaides mēnešbiļetei. Pirmajā dienā pēc ārkārtējās situācijas beigām ieradās vairāk nekā 100 senioru, vecākajai kundzei bija 98 gadi, lai gan vecākie liepājnieki līdz 1. jūlijam var izmantot sabiedrisko transportu un viņiem pēc jaunām abonementa biļetēm nav jāsteidzas.

Tik daudz bērnu!

Pēc ārkārtējās situācijas beigām pirmsskolas izglītības iestādes Liepājā ir pilnībā atsākušas darbu, apliecina Liepājas Izglītības pārvaldes pirmsskolas iestāžu speciāliste Inga Kārkliņa. No iepriekšējām rekomendācijām palikusi viena – vecāki tiek aicināti savas atvases atvest tikai līdz bērnudārza vārtiņiem, kur mazos pārņem iestādes personāls.

“Nevarējām atļauties bērnus atstāt mājās, jo strādājām, tāpēc mūsu bērni apmeklēja dežurdārziņus. Vienīgi pirmās divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas bijām piespiedu atvaļinājumā,” stāsta Kristera un Rodrigo māmiņa Gunta Štāla. Viņa atklāj, ka jutusies ļoti droši par bērniem visu ārkārtējās situācijas laiku:

“Bērnu bija ļoti maz. Esmu pārliecināta, ka vide bērnudārzos pat bija drošāka nekā kaut kur citur.”

Piecgadīgais Rodrigo apmeklē privāto bērnudārzu un ir ļoti priecīgs, ka tagad jau atļauts ņemt līdzi rotaļlietas no mājām. Arī mazais Kristers jūtas labi, ka var satikt draugus, taču māmiņai sajūtas ir dalītas. “Dīvaini redzēt atkal tik daudz bērnu! Man jau patika tā, kā bija iepriekš. Tagad bail, ka mazais nesāk slimot, kā jau tas parasti bērnudārzos mēdz notikt. Ne tieši no Covid-19 baidos, bet arī no citām slimībām,” mamma saka.

Ģimene ir iecienījusi arī bērnu rotaļu laukumus. “Bija grūti noturēt bērnus divus mēnešus bez rotaļu laukumu apmeklējuma pastaigas laikā. Tagad atkal grūti piekļūt atrakcijām, jo līdz vakaram tur ir pilns ar bērniem. Nevar klāt tikt, tāpēc ejam vakarā ap astoņiem, kad ir mazāk cilvēku,” G. Štāla atklāj. Un padalās ar pieredzi, kā mazos atturējusi no spēļu laukumiem. “Tur tās lentes apkārt nosietas, tāpēc skaidrojām, ka policija neļauj. Puikas ļoti respektē vārdu “policija”, tāpēc klausīja bez ierunām,” smejas māmiņa

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz