Apkures sezona Liepājā
ir sākusies, un patlaban centralizētās siltumapgādes pakalpojumus
izmanto jau vairāk nekā puse ēku, intervijā “Rietumu radio” sacīja SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs. 

“Pēc slodzes, ko jūtam avotos, ievērojami vairāk nekā puse no
objektiem pilsētā ir pieslēgusies pie siltumapgādes,” sacīja Suškovs.
“Tas ir loģiski, jo gaisa temperatūra naktī noslīd zem nulles. Kaut arī
dienā ir nedaudz siltāk, kopumā temperatūra ir pārāk zema, lai paliktu
bez apkures.”

Suškovs norāda, ka “Liepājas
enerģija” precīzi neuzskaita, cik klientu pieslēdzas pie apkures, jo
siltumenerģijas patēriņš tiek mērīts pēc skaitītājiem, ne vairs pēc
pieslēgšanas brīža, kā tas bija agrāk.

“Šobrīd klients var pieslēgties apkurei arī jūlijā, ja viņš uzskata,
ka ir pārāk vēsi, vai arī nepieslēgties decembrī, ja uzskata, ka viņa
mājā var komfortabli dzīvot,” sacīja Suškovs.

Remontdarbi siltumtīklos šogad ir noslēgušies, taču “Liepājas enerģija” turpina jaunu klientu pieslēgšanu siltumtīkliem, sacīja Suškovs. Darbus plānots pabeigt līdz oktobra beigām.

“Pēdējos gados arvien vairāk objektu tiek pieslēgti centrālajai
siltumapgādei, tostarp gan privātmājas, gan komercobjekti,” sacīja
Suškovs. “Pieslēgties siltumtīkliem iespējams jebkurā gadalaikā, tomēr
klienti parasti par to atceras rudenī.”

Siltumtrases izbūvi līdz klientam “Liepājas
enerģija” izbūvē par saviem līdzekļiem, savukārt iekšējā apgādes
sistēma ēkās ir jāizbūvē pašiem namu īpašniekiem, sacīja Suškovs. Viņš
atzīst, ka ir gadījumi, kad “Liepājas
enerģija” atsaka pieslēguma izbūvēšanu, jo ēka atrodas pārāk tālu no
siltumtīkliem, un trase, kas būtu jāizbūvē, neatmaksātos ne 20 un pat ne
50 gadu laikā.

“Mēs skatāmies, vai mums tas ir izdevīgi,” sacīja Suškovs. “Atmaksāšanās periods ir vidēji 10 līdz 15 gadu.”

“Liepājas enerģija” atgādina, ka
klienti var lemt par apkures pieslēgšanu jebkurā sev vēlamā laikā un
paši noteikt apkures sezonas laiku. Lai pieslēgtu apkuri, ir jāvēršas
pie savas mājas apsaimniekotāja, kurš ir tieši atbildīgs par apkures
nodrošināšanu ēkā.

Anatolijs Suškovs intervijā “Rietumu radio” sacīja, ka tuvākajos dažos gados apkures tarifa pieaugums Liepājā nav gaidāms.

“Šobrīd varam teikt, ka sasniegta ļoti liela neatkarība no dabasgāzes cenām,” sacīja Suškovs, piebilstot, ka apkures tarifa pieaugums nav gaidāms arī gadījumā, ja dabasgāzes cena nedaudz palielināsies. Uzņēmuma ekspertu prognozes liecina, ka tuvāko divu gadu laikā nav gaidāms tik straujš dabasgāzes cenas pieaugums, lai palielinātos arī “Liepājas enerģijas” saražotā siltuma tarifs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais siltumenerģijas apgādes gala tarifs pie pašreizējās gāzes cenas – 206,32 eiro par 1000 kubikmetriem – ir 54,95 eiro par vienu megavatstundu, un tas paliks nemainīgs, gāzes cenai augot līdz pat 277,46 eiro par 1000 kubikmetriem.

Kā ziņots, šogad “Liepājas enerģijas” siltuma apgādes gala tarifs samazinājies par 1,8%.

Latvijas lielākajās pilsētās šogad apkures sezonas sākumā iedzīvotāju parāds par piegādāto siltumenerģiju samazinājies līdz 17,7 miljoniem eiro, kas ir par 7,6% mazāk nekā pērn apkures sezonas sākumā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem 2015.gadā.

Tostarp 2015.gada septembra sākumā lielākais parāds par siltumenerģiju bija Daugavpilī – 5,289 miljoni eiro, seko Rīga – 4,286 miljoni eiro un Jūrmala – 4,16 miljoni eiro. Jēkabpilī parāds par siltumenerģiju septembra sākumā bija 2,055 miljoni eiro, Rēzeknē – 1,491 miljons eiro, Valmierā – 255,2 tūkstoši eiro, bet Liepājā – 149,6 tūkstoši eiro.

Ziņojumā norādīts, ka lielākajā daļā republikas nozīmes pilsētu kopējais parāda apmērs par siltumenerģiju par visām apkures sezonām kopā šogad 1.septembrī ir pieaudzis, salīdzinot ar situāciju pirms gada. Tostarp lielākais kopējā parāda par siltumu pieaugums ir Daugavpilī (+56,3%) un Rīgā (+41,5%), savukārt lielākais parāda samazinājums ir Valmierā un Liepājā – attiecīgi par 40,3% un 2,6 reizes.

Ministrija arī secinājusi, lai gan nav uzlabojusies kārtējo rēķinu par siltumenerģiju apmaksas disciplīna, tomēr salīdzinot ar iepriekšējās apkures sezonās uzkrājušos parādu par siltumenerģiju apmaksa republikas nozīmes pilsētās ir uzlabojusies.

2014.gadā apkures sezonas sākumā kopējais parāds Latvijas lielākajās pilsētās par piegādāto siltumenerģiju bija 19,138 miljoni eiro.